MANS CELOJUMS UZ PERU

bildes: 1 2 3 4 5

11 janvaris
San Francisco notiek vetra. Gazas lietus, lici ir paisums un piekrastes ielas ir appludusas, izsludinata elektribas krizes trauksme. Perfekti, vel aizvakar biju Havaju salas, par kadiem grekiem man jalido tiesi sodien? Pedejo tris gadu lielakas vetras laika. Ierodos lidosta priekslaicigi, un mani ieceko nevis mana 3:15 lidojuma uz Hjustonu bet ieprieksejaja, kuram butu jaizlido 12:45. Tacu ta ka gandriz visi lidojumi ir vai nu atcelti vai atlikti uz velaku laiku, tad nekadu labumu man tas nedod. Izlidoju sesas stundas velak. No lidostas piezvanu uz Peru un pasaku ka ieradisos dienu velak, jo no Hjustonas un Peru ir tikai viens lidojums 10 vakara, un protams ka uz to es nepaspesu. Vajadzes dienu nosedet Hjustona.
Visa lielaja Boeing lidmasina bija tikai 27 cilveki, ta ka vismaz pieesties vareju kartigi, un pec lidosta pavaditajam stundam apetite man ir pamatiga. Citi pasazieri vai nu izvelejas lidot caur citam pilsetam, vai izmeginat savu laimi nakosaja diena. Zinot San Francisko lidostu un laika prognozi nakosajai dienai, es labak izvelos lidot.
Ielidojam Hjustona 12:20 nakti. Lidosta viss ir ciet. Pilnigi nav ne mazakas jausmas ko lai dara. Izradas ka bagazas glabatuve seit kalpo ari ka informacijas birojs. Sanemu pacinu ar higienas piederumiem � urra, zobbirste! Un atlaides kuponus uz tuvakajam viesnicam. Tuvaka ir Marriott pa $65, ta atrodas lidostas teritorija un uz to var aizbraukt ar elektrisku vilcieninu. Man vienalga, gribas gulet. Maita vilcienins neiet, jo nakti to atsledz. Pa gajeju tuneli velkos uz viesnicu, kaut ko vel nerealaku var redzet tikai filmas. Ir auksts, citu drebju man nav jo mugursoma ir tranzita glabatuve, un tai klat man netikt.
Tieku viesnica un jutos laimigs ka ta ir tik tuvu un ka nav jagul terminala uz sola. Istaba ir loti solida, laikam parsvara te paliek biznesa cilveki. Blenzu porno un taisu kafiju. Klauso AM radio sovu kura runa par to ka urans no NATO nomestajam bumbam virs YU ir saindejis cilvekus. Jaiet gulet. No rita janoskaidro kas ir noticis ar manu bagazu, tad vares paslaukaties pa lidostu.

12 janvaris
Marriott
No rita pamostos. Nomazgajos. Paskatos ara uz skrejcelu kurs ir tepat aiz loga. Apgerbjos un dodos uz check-in noskaidrot kas tad isti bus ar to manu lidmasinu. Starp terminaliem seit kurse neliels elektriskais vilcienins � gluzi ka lunaparka. Iecekojos. Man atvainojas par neparedzetajiem laika apstakliem. Izsniedz partikas kuponus $16 vertiba, telekarti uz 50 minutem un kuponu bezmaksas dzerienam lidojuma laika.
Esmu nedaudz saaukstejies, noperku kaut kadas zales un riju nost. Nav laika slimot.
Atgriezoties viesnica man laipni pazino ka ta ka mans lidojums ir tik velu tad es varu cekoties ara nevis 13:00 bet gan 17:00, bez maksas. Nogulsnajos pa istabu, blenzu CNN, noskatos kadu stulbu fantastisko filmu. Izcekojos ara � meitene apluko manu iedegumu un prasa kura aviokompanija es stradaju. Es saku ka esmu pargarlaikots turists kurs gaida lidmasinu.
Atlikusas stundas lidz lidmasinai 22:30 pavadu bezjedzigi vizinoties ar elektrisko vilcieninu, vazajoties apkart pa terminaliem, un elpojot svaigu gaisu uz auto garazu jumtiem. Skatos ka viena pec otras pacelas lidmasinas un jau pec daziem mirkliem izzud biezajos makonos atstajot aiz sevis tikai motoru rekonu. Kas vel pirms mirkla bija materials, nu ir tikai skana.
Iztereju vienu $8 kuponu meksikanu atraja estuve � vairak fiziski nelien ieksa. Izpetu visus lidostas gramatveikalus. Censos atrast kaut ko par Otro pasaules karu, bet beigas noperku Bret Easton Ellis �American Psycho�, filmu neredzeju tapec gribu izlasit gramatu. Saku to lasit, interesanti.
Iekapju lidmasina un atri vien aizmiegu. Pamostos kadu stundu pirms nolaizamies Lima.

13 janvaris
Lima/Cuzco
Kadu pusstundu pirms nolaissanas Lima man sak palikt nedaudz slikti, laikam par daudz esmu saedies to lidmasinu partiku, un ari sis spiediena mainas no nepartrauktas lidosanas nav neko labas. Tacu noturos. Nolaizamies Lima kaut kad ap 7. Ir agrs rits un saule vel nav uzlekusi. Nolaizoties varam redzet kugus kas noenkurojusies pie krasta, un ieslegusi savas uguntinas. Atri izejam cauri pases kontrolei, gaiss ir diezgan mikls un silts. Mana soma ari nekur nav pazudusi. Izeja no lidostas ir iezogota, un parbauda vai esmu panemis pareizo somu.
Pie izejas dezure karaviri ar automatiem un bars ar taksistiem kuri pilna rikle piedava savus pakalpojumus. Pamanu sievieti kura tur kartinu ar manu vardu. Vinu sauc Carolina. Atgriezamies lidosta pa nakosajam durvim, atri iecekojamies lidojumam uz Cuzco, kurs jau divas stundas pirms paredzetas izlidosanas tiek uzradits ka atlikts uz velaku laiku. Izradas ka Cuzco ir perkona negaiss - fuck - nu neveicas man ar to lietu un makoniem.
Samainu zuksni ar Nuevo Sol, pasaku sveiki Carolinai, un dzerdams Fantu saku blenzt TV. No sakuma visi skatamies Telemundo no Miami - diskusiju par to ka US militaristi nepartraukti iejaucas Latin Amerikas valstis. Pec pusstundas TV automatiski parsledzas uz MTV, kur rada Shakira unplugged. Shakira ir jauka dziedataja no Kolumbijas. Dazi cilveki dzied lidzi un applaude.
Lidosta izskatas pierasta - padomiski lietas cementa gridas ar metala rezgisu rakstu, un balsta kolonas kas apliktas ar melnu marmoru. Tacu no modernisma neizbegt - te ir pilns ar cash automatiem un estuzisiem. Pilns ar cilvekiem, liekas ka katra otra lidmasina ir atlikta uz velaku laiku. Turpinu dzert Fantu, kas US nav noperkama, un lenam velku nost drebes, jo ir diezgan sutigs.
Pec Shakiras koncerta TV atkal parsledzas, soreiz uz TV Shop, kura tiek radits jaunais Rainbow puteklusuceja modelis. Cik nu var saprast tad tam var lekt virsu ar abam kajam, un pie reizes tas ari izvilks visas blusas un tamlidzigus kukainus no matraca. Kas nu kura zeme ir svarigaks. Laimiga pirceju gimene ar asaram acis pasakas dievam par so briniskigo puteklusuceju.
Mana lidmasina no 9:30 ir atcelta uz kadiem 11. Gandriz visu so nedelu esmu pavadijis lidmasinas un lidostas. Atsvesinatiba, anonimitate un garlaiciba garanteta. Veroju cilvekus. Izskatas ka mans deguns seit nevienu neizbrinis jo daudzi seit staiga ar vel briesmigakiem snukiem.
Beidzot kaut kad ap 13:00 paradas mana lidmasina. Lidojums uz Cuzco ilgst tikai stundu. Nolaizoties pa lodzinu var redzet ka pilseta atrodas stavu kalnu ieskauta ieleja. Atri tiekam ara, un sanemam savas somas. Mani sagaida divi parstavji no celojumu kompanijas. Kamer stopejam taksi jau sak pilinat lietutins kas jau pec paris minutem ir parverties nenormalakajas lietavas. Braucam ar taxi uz centru. Auto satiksme ir pilnigakais haoss. Visi nepartraukti taure un brauc pilnigi bez jebkadiem noteikumiem. Saubu gadijuma - piedod gazi. Iela ir parvertusies par brunu dublu straumi. Pie viesnicas nevar piebraukt jo ta atrodas uz gajeju ielas, lidz ieejai ir jauzkapj pardesmit paapieni - kad esmu to izdarijis esmu aizelsies un man nedaudz reibst galva. Cuzco ir 3400 metrus virs juras limena, ta ka gaiss seit ir pavisam citadaks.
Apskatu istabinu - minimalisms baigakais, cietas gultinas, maza krasnina siltumam, un dusastelpa. Logu ramisi un durvis mani nevies uzticibu. Visa viesnicina izskatas it ka ta butu 3 klases skolnieku darbmacibas projekts. Bet visi ir baigi laipnie. Man uzreiz iedod kanninu ar kadu puslitru kokas lapu tejas. Ta it ka palidzot pret galvassapem kas rodas no skabekla trukuma. Par tas narkotiskajam ipasibam man nav ne jausmas, teja garso pec kumelitem. Drosibas pec izdzeru visu kanninu un dodos pastaigat pa pilsetu.
Lietus ir beidzies, tacu debesis joprojam ir pilnas ar tumsiem makoniem. Lidz galvenajam laukumam ir tikai paris kvartali. Katedrales un baznicas ir loti skaistas - celtas no bruna akmens, un ieksiene tas ir labirints. Viss ir pilns ar zeltitiem rotajumiem. Marija ir uz visiem sturiem. Gar sienam ir sakartas milzigas gleznas pusizjukusos zeltitos ramjos. Galvena katedrale tiek restaureta, sakristeja smarzo pec veca veca koka un taja viss ir izgreznots ar kokgriezumiem. Koka delu grida cikst, viss ir puskresla, un sajuta ir tada ka ne ar woow ne ar cool to aprakstit nevar.
Esmu priecigs un laimigs but seit. Galvenajam laukumam visapkart ir iepirksanas galerijas - tiek pardots vai nu ediens, turisma pakalpojumi vai Internets. 1 stunda online maksa kadus 80 centus. Nozelojami ka sada nabadziga pilseta internets ir vieglak pieejams neka Riga.
Pilseta ir haoss - pari ielam tikt var tikai riskejot ar dzivibu. Gaiss smird pec auto izputes dumiem. Ielas ir pilnas ar indianiem kas pardod visu pec kartas. Jutos loti liels jo videjais indianis ir man lidz padusem. Paris sundas izstaigajos pa pilsetu. Visur redzamas paliekas no Inku maju pamatiem. Nedaudz sap galva un nak miegs.
Atpakal viesnica paprasu vel vienu kannu ar teju un saku skatities TV. Te ir pilni 99 kanali. Ir amisu kanali angliski, amisu kanali spaniski. Satelitu zinas no Vacijas, Francijas, BBC, CNN. Jaizvelas vai skatities Brusa Li "Enter the dragon" vai "Rambo 3" - abas filmas spaniski. Izvelos pedejo, ka neka 13 janvaris. Smiekligi ka padomju uniformas ir tik neprecizas.

14 janvaris
Cuzco/Inca Sacred Valley
Vakar vakara pastaigaju pa Cuzco centru. Izcekoju e-mailu - Internets seit ir nereali lets. Vakara galvenais laukums ir pilns ar cilvekiem. Visi ed, indiani pus savas stabules, visas malas ir sakrautas kaudzes ar lamas un alpakas vilnas dzemperiem un cepurem. Atrodu vegetaro restoranu. Ediens ir OK, ieksa spele indianu ansamblis, muzika jauka, tacu diezgan vienveidiga. Vietejie kartupeli ir tik miltaini ka garso pec knedeliem, tacu man tie loti garso.
Paedis pavazajos apkart. Cik var redzet tad celojosa publika seit parsvara sastav no spaniski runajosam jauniesu grupam. Vai nu no Spanijas, vai citam Latin Amerikas zemem, kas nu to lai zin.
Jutos loti noguris no visas tas lidosanas, sap galva no skabekla trukuma. Viesnicas iztabina ir vai nu auksta vai ari man ir temperatura, visticamak ka abas iespejas ir pareizas. Sasedzos ar trijam segam un iekurinu krasninu. Lai ari es varu saost dumus, ceru ka iztiksu bez saindesanas ar tvanu.
No rita pamostos itin zirgts. Kartigi nomazgajos karsta dusa, paedu brokastis, un dodos ture pa apkartejo rajonu. Musu grupa ir izmetata pa dazadam viesnicam, ta ka vispirms izbraukajamies pa pilsetu un pielasam pilnu autobusu. Braucam ar man nepazistamu VW autobusu - Volksbus. Izskatas ka tas tiek razots tresas pasaules vajadzibam. Musu gids ir omoligs onkulitis uz gadiem 60, vins jau no sakuma pazino ka musu soferi sauc Jezus (Hesus) - ta ka ne par ko nav jauztraucas, avarijas nebus. Vins runa smiekliga akcenta un loti uzsver sssssssss, it seviski ja tas ir varda beigas.
Ekskursija pa ta saucamo Inku sveto ieleju - Inku imperijas galveno agrikulturas rajonu. Cels parsvara iet gar Urubambas upi. Apkartejo kalnu nogazes ir pilnas ar Inku zemkopibas terasu drupam.
Aizbraucam uz Pisaq pilsetinu, kura gan isteniba ir miests ar vienu skaistu baznicinu un galveno tirgus laukumu pilnu ar turistiem un vietejiem domatiem niekiem. Pardod jau visur redzetos dzemperus, vecus dzelzs gludeklus, un visnedazadakas dabas veltes. Graudus, piparus un kartupelus kuri izskatas pec akmeniem. Vienai indianietei uz galda ir cupa ar vecam monetam - viena no tam ir no 1766 gada. List lietus in nav velesanas neko pirkt.
Nakosa pietura Ollantaytambo pilsetina kur ir diezgan pamatigas Inku zemkopibas terases un Saules templa drupas. Uzkapjot augsa templi, tiesam neticas ar kadu rupigumu un citibu te viss ir buvets. Milzigi akmens bluki ir noslipeti visdazadakajos lenkos, katram akmenim saja mozaika ir sava vieta. Un skirbinas starp akmens blukiem tiesam ir neticami mazinas.
Tad dodamies uz Urubamba miestu kur pilnigi tuksa Best Western hoteli piesitam kungi. Ediens ir prieksapmaksats un edam cik varam. Labi ka paslaik nav turistu sezona, jo vietas te ir cilvekiem simts.
Tad braucam augsa kalnos, kur vientula un sniegotu kalnu apskauta altiplano (lidzenuma) atrodas Chincharo pilsetina. Ta ka ta ir gandriz 4 kilometru augstuma tad nekada atra staigasana te nesanak. Apskatam baznicinu kura celta uz Inku templa pamatiem. Pie durvim mus sagaida sargs kurs atsledz durvis un iesledz elektribu. Ieksa visas virsmas iznemot gridu ir apgleznotas ar pukem un sveto piedzivojumiem. Viss spid un laistas. No staigasanas galigi aizelsusies braucam atpakal uz Cuzco.
Visi ciematini izskatas vienadi - majas celtas no adobe (zemes) kiegeliem. Lai buvetu maju acimredzot vajag tikai lapstu, salmus un vietu kur tos nolikt pazaveties. Majinas izskatas tik trauslas - liekas ka pirmais lietus tas aizskalos. Varbut tapec viss izskatas tik bruns un dublains. Bet Inkam nav nekadas vainas, vinu buvetas terases, udensvadus, ielas, maju pamatus joprojam izmanto.
Liekas ka kandzas dzisana seit nav nekads noziegums - izradas ka katru ritu pie majas kur var nopirkt svaigu chichu tiek izlikts miets ar sarkanu plastmasas maisinu vai lupatu gala. Dazos miestos sos mietus redz tikai pie dazam majam, citur izskatas ka notiek chichas svetki - visa galvena iela pilna ar sarkaniem, veja plivojosiem maisiniem.
Atpakal viesnica pargerbjos, jo ir diezgan silts un lietus ari vairak nelist. Pastaigaju pa dazam ielinam kuras vel neesmu bijis. Skaisti - eku pamati parsvara no Inku blukiem, sienas balti apmestas, dazam majam ir veci koka balkonini ar bagatigiem rotajumiem. Est negribas un tupet bara, dzert un meginat patikt svesiniekiem tikai tapec ka tas ir normali, ari negribas. Pie tam, man jau ta sap galva un nekadas pagiras nevelos.
Sezu viesnica un nevaru saprast vai skatities DW dokumentalo filmu par kancleru Erhardu, vai BBC dokumentalo filmu par Lumumbas noslepkavosanu. Skatos abas, ik pec paris minutem parsledzot kanalus. Dzeru kokas teju un jotos nedaudz slims. Rit jacelas 5 no rita un jabrauc uz Machu-Picchu.
Tadu sava varda kroplosanu ka seit, es vel neesmu redzejis. Es esmu gan Rudzinhs, Ruziiis, un uz manas Machu-Picchu dzelzcela biletes nez kapec ir rakstits Sundex Johnson. Cerams ka nekadu pasi man neviens neprasis.
Ieeju dusa un kartigi izkarsejos. Mazgajoties atveru lodzinu, un skatos uz pilsetu, galvenais laukums ir pavisam netalu un es varu redzet izgaismotas baznicas. Dzivojoties pa Ameriku un Eiropu ir loti gruti iedomaties ka vairakums planetas iedzivotaju dzivo pilniga haosa un pusbada.

15 janvaris
Cuzco/Machu-Picchu/Aquas Calientes
Pamostos nakti ap kadiem 4. Deguns ir pilnigi ciet un mute ir parkaltusi. Sadzoros kartigi daudz krana udeni un gaidu modinasanas zvanu 5:00. Nekadi nevaru tikt vala no sis saaukstesanas. Visu laiku jutos pusslims.
No rita atri apgerbjos un mani aizved uz dzelzcela staciju. Ta ir ka cietums - ieksa var tikt tikai uzradot biletes, ta ka mana pavadone nemaz netiek ieksa. Vina man iedod maisinu ar manam brokastim un pasaka ka vilciena mani savaks mans grupas vaditajs. Musu vilcienins ir ista turistu klase - galdinii ar baltiem galdautiniem un traukiem, pavadoni formas.
Mums vajag nedaudz vairak par stundu lai zig zag veida tiktu ara no ielejas. Pa celam mums lej sulu, kafiju, un baro smalkmaizites. Braucam gar Urubambas upei kas ir brunas kafijas krasa un pilna ar kracem. Labi ka no tas puses kur es sezu var redzet upi, vagona otra puse skatas uz kalna nogazi un krumiem. Visapkart slejas drausmigi stavi kalni kuri ir lietus izgrauzti un nogruvumu pilni. Dazviet pa tiem kapele aitas un grauz zalo zaliti. Pa celam paritim no Nirnbergas sak palikt nedaudz slikti no skabekla trukuma un viniem iedod paelpoties no skabekla balonina. Es jau esmu pieradis. Brauciens ir loti lens, jo sliedes ir nelidzenas un atrak braucot mes no tam nogaztos.
Dazas stundas velak iebraucam Aquas Calientes stacija - si nav nekada pilsetina, vienkarsi cupa letu viesnicinu un hostelu dazadas konstrukcijas stadijas, un stendi ar turistu niekiem. Manu somu stacija savac un aiznes uz viesnicu, mes pa tieso dodamies uz autobusu. Uzbraucam dazus simtus metru uz augsu kur kalna gala musu skatam paveras Machu-Picchu.
Nakosas cetras stundas staigajam apkart, sakuma ar grupu un gidu, bet pec tam kad tie dodas atpakal uz vilcienu un uz Cuzco, es palieku viens un fotografeju visu pec kartas. Te ir tik nereali skaisti un perfekti ka sapni. Es esmu tik ilgi gribejis seit but ka isti neticas ka es seit tiesam esmu. Drupas ir pamatigas - neka milziga tacu labi saglabatas majas un perfekta atrassanas vieta to visu padara unikali skaistu. Kad esmu redzejis pietiekosi daudz dodo suz viesnicu. Rita gribu uzkapt kalna kas pacelas virs drupam.
Esmu krama. Esmu izdzeris 4 Cuba Libres (Rum+Cola). Un te tas tiesam ir rums ar kolu un nevis otradi. Pec pirma man uzprasa vai vajag vairak vai mazak rumu, es saku � vairak, vairak. Visa aktivitate te notiek ap galveno ielu/dzelzcela sliedem. Sezu pie galdina uz perona, preti ir dzelzcela stacija un interneta kafe, kur nenormali milzigas mugursomas sakrametas, un cilveki gaida leto vietejo vilcieninu. Man tik loti patik sis haoss.
Nesakoptiba un dzivigums bez raizem. Es esmu laimigs. Laimigs = kad sapni piepildas. Apkart skraida sikie, suni, stumj dzerienu kastes. Lai ari esmu krama tomer japamegina aizcapot uz karstajiem avotiem.

16 janvaris
Vakar aizgaju uz karstajiem udeniem. Perfekti. Rupji cementeti baseini ar dazada karstuma udeniem. Es protams lekaju un nurkoju no karsta udena aukstaja un jutos loti labi.
Izrauju vel paris alinus un dazus iru Beilijus. Pazinoju barmenim ka vinam ir vislabakais darbs � dzert alu un tupet karsta udeni. Atri vien paliek tumss un sak nedaudz smidzinat. Ar kaut kadu itali no Turinas spaniski muldamies ka udens ir muy bien y muy caliente (loti labs un loti karsts). Tupu karstaja udeni, tad parmainas pec pluncajos pa auksto. Viens onkans man prasa � kas tas par udeni, es saku ka aukstais, vins netic.
8:30 to visu lietu sledz ciet. Esmu iereibis, noguris, un pat isti neatceros ka apgerbos, atnacu uz viesnicu un aizgaju gulet. Vienigais ko es atceros ir ka es pilnigi perfekti spaniski pateicu 16 � manas istabas numuru.
Sorit pamostos 12:00, ta vismaz saka mans pulkstenis. Es nobijos, jo nesanaks laiks uzkapt kalna virs Machu-Picchu. Tacu laikam jau tomer kermenim vajag savu un kartigi izguleties nebut nenak par launu. Kamer mazgajos jutos ka caur galas masinu izlaists � nedaudz tricu, esmu sevi vakar tajos baseinos nedaudz apskrapejis, dazi kaju un roku pirksti sap, esmu aplauzis dazus nagus. Pec dusas mans pulkstenis joprojam rada 12:00. OK, ir skaidrs ka viss vel nav zaudets, vienigi jauzzin istais laiks. Izradas ka ir 7:26 no rita. Super, japaed un jasteidzas augsa kalna. Fiksi paedu, izrauju paris kruzites kokas tejas, un dodos uz autobusu.
Aizlaizu uz Machu-Picchu un momenta rapjos kalna. Pulkstenis ir 9:11 un pati rapsanas aiznemot kadas minutes 45, ta man saka sargs. Taka ir nenormala stava un jau pec paris minutem esmu nosvidis. Elsu ka lokomotive un lados ka traks. Katra nakosa sekunde ir ir grutaka par ieprieksejo. Kad pusdzivs uzrapjos galotne un apsezos uz akmena, izradas ka esmu uzrapies 30 minutes. Skats leja ir pasakaini nereals. Drupas ir kadus 300 metrus zemak un visapkartesosie kalni un aizas ir pilni ar makonu pikam. Izskatas it ka milzigi vates kunkuli butu izmetati pa debesim. Augsa nosezu kadu stundu. Atzime uz akmena saka ka te ir 2700 metrus augsts. Saules it ka nav, tacu jutu ka kakls un gimis nedaudz surst.
Leja kapt ari nav viegli, pakapieni ir stavi un mitri, zaudejot balansi var nomaukties uz gimja un noripot lejup. Kad beidzot esmu ticis leja aizeju uz Saules templi ar slaveno altarakmeni kurs pie reizes ir ari kompass un saules pulkstenis. Cilveku vel ir loti maz, tapec laukumins ir vel tukss. Uzprasu vienam puisim lai uztaisa manu bilditi. Izradas ka vins ir no Norvegijas. Paplapajam par Norvegiju, Latvijau. Vins jau cetrus menesus celo pa Latin Ameriku. Sacis Meksika un pec diviem menesiem doma beigt Rio un tad atpakal uz Norvegiju. Izradas ka Norvegija vina labakas draudzenes tetis ir latvietis.
Vel kadu stundu pavazajos pa drupam, tad eju prom. Laba parak daudz nevajag.
Gaidot autobusu izrauju tris Coca-Colas un vel jutos izslapis. Tualete pamanu ka esmu pilnigi sarkans. Bus janoperk cepure jo citadak driz dabusu adas vezi. Braucot lejano kalna mus uz katra likuma sagaida puisens indianu drebes kurs pilna rikle kaut ko nelabi brec. Cels ir zig-zag veidigs, un kamer mes lenam braucam uz leju, vins pa gajeju tacinu fiksi skrien uz nakoso likumu. Beigas vins ielec autobusa, atkal spalgi nobrecas un savac musu siknaudu. Izradas ka vins mums ir velejis Uz redzesanos un laimigu celu.
Izcekojos no viesnicas. Aizeju uz turistu vilcienina staciju, lai tiktu ieksa atkal sargam jauzrada biletes. Sezu stacija, gaidu vilcienu. Dzeru mango sulu un lasu American Psycho. Pie stacijas sienas protams ir neiztrukstosa pieminas zime ka jaunuzcelto staciju ir atklajis presidente Fujimori.

20 janvaris
No rita pamostos ap kadien 6:30. Paskatos zinas, MTV, nomazgajos, noeju leja paest brokastis. 9:30 man pakal jaatbrauc businam lai aizvestu mani uz vietejo Juliacas lidostu lidojumam atpakal uz Limu, tacu jau ap kadiem 8:45 man pasaka ka varu braukt. Izvizinamies pa pilsetu, savacam vel dazus cilvekus un drazam uz lidostu. Pirms izbraucam no pilsetas ir atkal jaapstajas pie policijas postena. Policisti baltas kiveres aizdomigi skatas, bet tiekam cauri diezgan atri. Brauciens lidz lidostai ilgst kadas 40 minutes, braucam parsvara pa pretejo brauksanas joslu, penemu ka ari nekads atrums netiek ieverots.
Lidosta mani savac atkal kada cita meitene, aizved 10 minutes lidz check-in linijai, pasaka ka Lima mani kads savaks. Aizeju samaksat lidostas nodokli, kasierites skatas uz mani un smejas. Virs check-in kartiga metala goda plaksne. Cik var saprast tad pec lidostas remonta 1998 gada to atklajis godajamais presidente Fujimori. Blakus esosaja turistu suveniru paviljonina noperku sev indianu cepuriti un vel dazus niekus. Nauda ir, bet kaut ka negribas apkrauties ar lietam.
Aizeju uz barciku izdzert pudeli alus un apest papas frites. Apkalpotajas atkal skatas uz mani un smejas. Vai nu es esmu skaists, vai ari cepure nepiestav. Jebkura gadijuma, viss te izskatas ta, ka es tik pat labi paslaik varetu sedet Bauskas autoosta. Pirms ieeju uzgaidamaja zale mani parbauda ar metala detektoru. Viens uniformets puisis un meitene. Puisis man uzprasa vai es runaju spaniski, es saku ne. Tad, noradot uz meiteni un piemiedzot ar aci, vins man smaidot saka �She I like".
Sezu, skatos uz lidlauku ka nolaizas mana lidmasina, izkapj cilveki, izkrame vinu cemodanus, tad ielade musejos. Viss tas jau redzets tik daudzas reizes. Tepat blakus spele indianu ansamblitis. Ara spid saule, un liekas ka te tomer ir diezgan jauki, ja vien nelist lietus un runa kaut nedaudz spaniski.
Lidojumu nogulu, driz vien nolaizamies Arequipa kur jagaida stunda lai lidotu uz Limu. Gandriz 3 stundas velak paradas ta pati lidmasina ar to pasu apkalpi. Acimredzot viniem nepietiek lidmasinas visiem reisiem, un tiek izgudroti tehniski iemesli.

Hosted by www.Geocities.ws