atpakal uz sakumu
bildes: 1 2 3
2000 gada 7 aprilis piektdiena.
Izlidoju no San Francisco ar Mexicana Airlines. Pirma pietura Guadalaharas (Guadalajara) lidosta � ara ir karsts, viss ir izkaltis. Cik var redzet tad lidosta notik kapitala rekonstrukcija. Ieksa visi griesti ir izrauti ara, sienas izlauztas, lampas karajas savos vados. Isti nav saprotams kas notiek ar gridam � tas te ir tris dazadu veidu un limenu. Rezultata lidosta ir tris dazadas gridas aiz kuram loti jauki var paklupt.
Ta ka es ielidoju no US, tad mana pase un viza neviens pat neieskatas, tikai iesit zimodzinu mana turista karte. Uz un no lidmasinas mus ved diezgan aizvesturisks autobuss kurs kadreiz ir kalpojis Disseldorfas lidosta � par to liecina pie sienas pieskruveta plaksnite vacu valoda. Lidostas ieksejo sakaru sistema acimredzot ari tiek rekonstrueta, jo visi pazinojumi tiek sniegti ar parasta megafona palidzibu.
Ok, 10 minutes pasedejusi lidosta mes tiekam nogadati atpakal musu lidmasina, kura pa so laiku ir iztirita. Driz vien paradas musu jaunie draugi � kartigs meksikanu kontingents kurs kopa ar mums lidos vai nu uz Mehiko (Mexico City) vai uz galamerki � Kankunu (Cancun)
Mehiko lidosta izskatas gandriz normala, tacu sikumi tomer liek sevi manit � dazviet sienas nav krasotas gadus desmit, dazam tualetem nez kapec nav sedeklu. Var redzet ka ir centusies, tomer detalam nav pieversta uzmaniba.
Pec balajam un resnajam Amerikas meitenem ir patikami verot apkartejas sievietes. Tumsam acim, melniem matiem un brunganu adu tas ir seksigs dazadu asinu sajaukums.
Izkapjot no lidmasinas Cancun pirmais ko var sajust ir nenormalais gaisa mitrums. Sajuta tada ka vannasistaba pec kartigas dusosanas. Lidosta nav neviena taksometra, uz pilsetu iet tikai cooperativa (kooperativa) busini. Izbraucam cauri Zona Turistica � ta ir apmeram 20 kilometriga sala kura izskatas pec liela 7. 70to gadu sakuma Meksikas turisma ministrija izvelejas so vietu jaunas turisma pilsetas celtniecibai � tagad ta ir noseta ir milzigiem daudzstavu hoteliem. Absoluts turistu centrs. Pilns ar amerikanu studentiem kuri seit ir atbraukusi pavadit pavasara brivdienas. Es esmu laimigs ka neesmu viens no viniem. Beidzot iebraucam Downtown Cancun kura ir "normala" pilsetas dala kur dzivo parastie cilveki. Iecekojos viesnica un liekos slipi. Ir diezgan vels, un es esmu parak saguris lai vazatos apkart. Pa TV rada Simpsonus spaniski. Tas ir diezgan smiekligi � buenas dias senor Burns! Interesanti ka seit nav CNN, bet ir Deutsche Welle. Rit jaker autobuss uz Cicenicu (Chichen Itza).
8 aprilis sestdiena.
Mexikanu MTV ir vienkarsi superigs � nekadas muldesanas, nekadu stulbu sovu � tikai muzika. Un pie tam laba � no rita pusstundas laika bija Gus Gus "Ladyshave", The Cardigans "Erase / Revind" un Filter "Take a Picture". Laiks doties ara � ir 8:10 un uz ielas jau ir ap +30.
10 minusu gajiena laika lidz autoostai izdzeru pudeli PEPSI kuru ari uzreiz izsvistu. Pilseta ir diezgan jauka, vienigais par ko es uztraucos ir nauda � es neredzu nevienu cash machine vai naudas mainas punktu.
Autoosta ir maza un ne parak tira, tacu te ir loti laipna bilesu pardeveja kura mani aizvada lidz pareizajam autobusam. Autobuss ir kartigs Mercedess ar air condition un paris maziem televizoriniem. Patikama brauksana pirmaja klase. Pa celam uz Chichen Itza mums parada "Payback" ar Melu Gibsonu ar spanu titriem. Kadus 20 kilometrus pirms galapunkta mes piestajam kada miesta uz 10 minutem. Improvizeta autoosta atrodas tiesi blakus lielai suveniru budai. Acimredzot si apstaja ir organizeta lai lautu vietejajiem kaut ko nopelnit. Apkart skraida puiseli un censas mums pardot mums kaut kadus rupucus ar astem. Esmu tos redzejis pa TV tacu neatceros ka tos sauc.
Ierodamies Chichen Itza � es nododu mugursomu bagazas glabatuve un no kadiem 12:30 � 15:30 kartigi izvazajos pa drupam. Lielaja piramida (El Castillo) uzkapt nav gruti - pakapieni ir tikai kadi 90, tacu lai nokaptu leja var palikt bez ieksam. Pa mazajiem un stavajiem pakapieniniem cilveki rapjas uz leju ka vien mak. Vispar jau skats ir iespaidigs � El Castillo, 1000 kolonnu un karotaju templis, observatorija un bumbas speles laukums. Viss izskatas tik redzets � esmu par so vietu lasijis gramatas kops biju mazs puiselis.
Jaatzist ka atjaunotajiem ir bijusi milzigu pacietibu � lai sajas dzungliem apaugusajas akmenu kaudzes atrastu reljefu fragmentus un pec tam tos visus saliktu kopa ir vajadziga milziga neatlaidiba un pacietiba. Nav brinums ka daudzam celtnem ir atjaunotas tikai fasades, un parejais viss vel ir drupas. Vispar ir jabrinas ka saja karstuma kaut ko tik milzigu vispar vareja uzcelt, jau staigasana vien mani ir izsviedrejusi labak ka somu pirts. Lielas piramides ieksiene ir mazinas kapnites kuras ved uz mazu telpinu kura ir akmens Chak Mool statuja, un sarkana jaguara statuja ar obsidiana acim. Mazaja telpina ir nenormali mitrs un sastavejies gaiss.
Izstaigajies pa drupam dodos uz savu viesnicinu, kartigi izpeldos un atkal saku justies pec cilveka. Vakara ar kadu kvebekieti un diviem vaciesiem no Hamburgas braucam uz drupam skatities gaismu sovu. Es nepanemu austinas tulkojumam, jo gribu dzirdet spanu valodu. Vispar jau izskatas skaisti � gaiss ir silts, virs galvas zvaigznes, un krasainu prozektoru izgaismotas celtnes izskatas pilnigi nerealas. Sovs ilgst 45 minutes un vesta par Chichen Itzas vesturi un apraksta katras celtnes nozimi. Diezgan saguris liekos gulet.
9 aprilis svetdiena.
No rita pamostos pirms 8. Atri nomazgajies apgerbjos un ar kajam eju uz drupam. Svetdienas ieeja ir briva, ta ka gribu but tur pirms turistu bariem. 2 kilometrus garais gajiens ir diezgan nogurdinoss, jo neskatoties uz to ka ir rits, gaiss ir jau loti karsts + bezvejs. Ieejot arheologiskaja zona atkal uzkapju El Castillo un izbaudu rita vejinu kas te augsa ir diezgan specigs. Kamer vael nav sabraukusi daudzie turistu autobusi drupas izskatas tik milzigas un mierigas. No kadiem 8:45 � 12 atkal kartigi izstaigajos pa drupam. Koncentrejos uz "veco" drupu dalu, celtnes seit ir buvetas starp 600 un 900 musu eras gadu. Te ir daudz mazak cilveku, jo sis drupas ir daudz mazakas un skaistakas. Tradicionalaja Puuc stila tas ir izrotatas ar lietus dieva Caka (Chaac) galvam un geometriskiem reljefiem. Aizeju ari uz "Neizprotamo rakstu maju" kura visticamak ir bijusi pilsetas valdnieka mitne. Vina stav nomalus no citam celtnem ir starp kokiem praktiski nepamanama. Ja mana celvedi nebutu par to rakstits, es to nebutu atradis. Eka ir skaista, zema celtne ar 17 istabam kuras ieeja gan nav atlauta. Cik nu var redzet tad istabas mit bezdeligas kuras ir tas kartigi piesmirdinajusas. Pec tam capoju uz Observatoriju. Ta ir viena no Chichen Itzas skaistakajam un iespaidigakajam celtnem. Uz lielas, divstavigas platformas pacelas apals tornis , kurs ir kalpojis ka observatorija. Celtnes plasa platforma un platas kapnes izskatas diezgan modernas. Lai ari pa sim drupam nav atlauts staigat, es pa mazu tacinu apeju drupam no otras puses un uzrapjos uz otra stava platformas. Skats ir briniskigs � mana prieksa pacelas Observatorijas tornis. No si limena es redzu blakus esosas "Nunnery"(mukenu klostera) augsa esoso skaisto templiti. Tacu visiespaidigakais skats paveras uz El Castillo. Starp mums esosie koki ir aizsegusi visas parejas celtnes, un vientula piramida pacelas virs apkartejiem dzungliem ka okeana laineris. Kartigi izstaigajies jutos izsalcis un dodos uz turismtu centru. Diemzel neviens no estuziem nepienem VISA ta ka izsalcis un nenormali izslapis dodos atpakal uz hoteli. Gajiens ir mokoss, pusdienslaika saule ir uzkarsejusi gaisu nepanesami karstu. Knapi aizvilcies lidz hotelim es novelku drebes un metos baseina atdzeseties. Atlikuso dienas dalu nobumbulejos pa viesnicu � saulojos un peldos. Hotelis ir diezgan tukss, ik pa laicinam var dzirdet ka menedzeris kaut ko blaustas uz darbiniekiem un ka garam pabrauc automasinas. Visapkart pa kokiem klaiga visadi mistiski putni, un pret zemi pukst no kokiem kritosie apelsini. Seit ir divi baseini, viens parasts, bet otrs ar dabiga akmens gridu. Akmens ir neparasts � caurumains ka svamme. Peldeties te ir nedaudz nedrosi, jo dazviet ir tik sekls ka var atdauzit kajas. Tapec te ir iemesta liela piepusta masinas riepa. Baseina dzilakais caurums ir kadi 3 metri un es pa to diezgan veiksmigi nirstu.
Par pedejajiem peso kas paliks pari pec hotela bus japamanas tikt lidz Meridai (Merida) un nenomirt bada. Nakosas dazas dienas noteikti vizinasos pa Meridas apkaime atrodosajam drupam. Prieksa vel vesela nedela.
Ir pienacis vakars, saule vairs necepina tacu joprojam ir loti silts, nakti varetu but kadi +25. Esmu nodedzis diezgan sarts. Si tiesam bija perfekta dienina. Esmu izstaigajies pa drupam, nosaulojies un noslinkojies. Gribu samaksat par viesnicu jau tagad lai rit nav jauztraucas par to vai pietiks naudas autobusam. Un isteniba, gribas ari loti est kaut ko. Seit ir diezgan liela virtuve, vienigi ta izskatas baigi tuksa. Cik var redzet taja ir liels apals galds uz kura maza mixeri jaucas kaut kada mikla. Tris meksikani smiedamies nemas ap to. Ja neskaita mikrovilnu krasninu tad nekadas pannas un cepeskrasnis redzet nevar.
Uz vakara pusi ir sabraukusi diezgan daudz cilveku. Vakar mes te bijam kadi 7, sodien vismaz 20. Cik nu var dzirdet tad ir viens anglu paritis, viens vacu paritis, parejie laikam ir francuzi. Vel ir kaut kadi divi amerikani kuri ieraudzijusi puskailo francuzieti saulojamies noziedeja sava istaba, un ir paradijusies tikai tagad lai pasupotos gulamtiklos. Jaatzist ka angliete ir loti fifiga, ja ta varetu izteikties. Ok, jaiet pie menedzera norekinaties, un pie reizes japasuta kada darzenu zupa.
10 aprilis pirmdiena.
No rita pamostos ap 8, kartigi nomazgajos un eju kert autobusu. Biju domajis nemt 2 klases autobusu lidz Chichen Itzai, un talak braukt ar pirmo klasi, tacu 2 klases autobuss nav nemaz tik slikts. Atlaizamie kresli, un kaut cik darbojoss AC, ta ka dodos vien uz Merida. Brauciens ir diezgan atrs, pa lielo soseju, tacu piestajam gandriz katra ciema kur izlaizam un uznemam jaunus Maiju pasazierus. Vini visi ir tik vienadi, un loti atgadina telus no reljefiem.
Liekas ka seit ir tikai 3 veidu majas : vienas, kuras var redzet ka dzivo cilveki, tas ir kaut cik jedzigi nikrasotas un sakoptas. Tad ir majas kuras izskatas pamestas � nekrasotas, nekoptas, noaugusas ar krumiem un netirumiem. Un tad nak tresa � visraksturigaka un visipatnejaka kategorija � jaunceltnes. Izskatas ka jaunu budinu celt ir tik pat letali ka rit ciankalija tabletes. Tas visas ka viens ir celtas no pelecigiem buvblokiem, sastav no vienas vai divam istabinam, un tam ir uzcelts tikai pirmais stavs. Nevienai neredz ne logu ramjus ne sijas. Isti nevar saprast vai te ir tradicija majas buvet gadiem ilgi, jeb ari celtnieki ir kluvusi par upuri ekonomiskai recesijai. Nez kapec es atceros Kirbisa budinu no Sipolina piedzivojumiem.
Visas pilsetinas izskatas diezgan netirigas un pagrimusas. Visapkart metajas plastmasas pudeles un citi gruzi. Zeme seit ir loti akmenaina un visur cauri zalei regojas akmeni, tas tikai pastiprina nekoptas un buvgruziem piegaztas vietas izskatu. Iebraucam Merida, un izkapjot no autobusa apdullstu no karstuma. Drosi uzmetis mugursomu plecos dodos moku cela, ar katru noieto kvartalu es jutos aizvien lidzigaks Jezum ar krustu par plecu. Mana iecereta viesnica ir apjozta ar delu setu un tiek remonteta. Protams ka vinu website par to nebija minets ne vards. Klibinu vien talak uz planu B. Merida gandriz visas ielas ir nummuretas,ta ka atri izskaitloju ka lidz planam B ir tiesi 16 kvartali. Merida ir pilna ar mazam un jaukam simtgadigam majinam kuram lobas nost krasa. Ietves te ir netiras un nedaudz smako. Tas viss galigi neatgadina celvedi aprakstito kolonialo paradizi. Galvena iela, uz kuras atrodas dazi ieveribas cienigi objekti, tiek ar nenormalu troksni remonteta.
Kad parsvidis ierodos viesnica, manas mokas tiek atalgotas � si ir visskaistaka un stiligaka 3 zvaigznu viesnicina kadu jebkad esmu redzejis. Ta izskatas ka makslinieka darbnica kura pie reizes kalpo ka teatra piederumu un visadu antikvaru sikumu noliktava. Un tas viss ir sagrusts celtne ar superhaotisku planojumu. Te ir gan koku apskauts baseinins, gan enains pagalmins ar kresliem un paris baseinini ar zelta zivtinam. Si paradize bus mana par 200 pesos. Es jutos laimigs un dodos uz savu istabu. Taja ir loti liela gulta, dusas un izlietnes telpas. Jutos ka lords kurs apcelo mezonigas zemes.
Kartigi izpeldejies un atvesinajies es dodos otraja izgajiena pa Merida. Atrodu banku un panemu kartigi daudz naudas, jo par visu seit ir jamaksa cash. McDonald�s ka vienmer izradas celotaja paradize, ar pazistamo un uzticamo edienu un AC tualetem. Apskatu Merida katedrali kura ir celta ap 1560 gadu un ir visvecaka baznica saja kontinenta. Iespaidiga akmens celtne. Pie altara atrodas vecmodigs pulkstenis ar bembeli kurs ik pec britina zvana sikiem zvaniniem. Kaut ko tadu es vel neesmu redzejis.
Aizeju lidz autoostai un noperku biletes ritdienai uz ekskursiju pa Puuk Marsrutu (Puuc Route), Pa celam uz viesnicu atrodu ari vegetaro restoranu, tacu neka interesanta te nav. Tagad papeldeties, paris alinus un gulet, jo rit jacelas ap 6:30. Sezot pie baseina satieku pariti no Kanadas � puisis no Anglijas un meitene no Somijas. Bija patikami paplapat kadu kurs zin kaut ko par Eiropu. Vini celo vieni pasi jau nedelas divas un plano vel vismaz cetras nedelas braukat pa Chiapas, Belize un Guatemala. Pie reizes vini ieperk nelielos daudzumos vietejo amatnieku darinatas sominas un kreklus, lai varetu tos pec tam kopet Kanada un pardot.
Isti negribas gulet, un vakara aizeju uz galveno laukumu (Plaza Mayor). Tur municipalitates prieksa notiek tradicionalas Yucateco dejas. Es noperku sautetu kukuruzas valiti ar kremu, sieru un salsu, un momenta piebliveju visas zobu spraugas. Devinos sak spelet spalgas Mexikanu trompetes un fagoti. Dejotaji gerbusies tradicionalajos terpos sak dejot. Sievietem mugura tradicionalas Maiju kleitas kuras atgadina loti jauku naktskreklu kurs ir izsuts ar lielam un krasainam pukem. Viriesiem baltas bikses, baltai krekli un baltas palmu cepurites. Dejosana nedaudz atgadina tradicionalao Iru deju � kaju metasanu. Seit gan parsvara dejo pa pariem un nevis rinda. Interesanti ka okeana abas puses stiva mugura un lunkanas kajas ir tik svarigas. Dejosana nav vienmula. Pec kada laicina dejotaji uzliek uz galvas alus pudeles un dejo. It ka ar to vel nepietiktu nakosaja deja tie uz galvas uzliek oficianta paplates ar alus pudeli un cetram pilnam glazem. Indiani dejo un griezas, centrbedzes dzits udens slakstas ara, tacu nevienam no 24 dejotajiem paplate no galvas nenokrit. Nakosa deja ir atkal ar tam pasam paplatem, tacu lai to lietu padaritu vel sarezgitaku un interesantaku dejotaji uzkapj uz 30x30 cm koka kastitem un tik klikskina savas kajas. Un atkal, neviens nenogazas un nenomet paplati. Dejosana turpinas lidz 10.
Merida vakara izskatas daudz jaukaka � ekas ir izgaismotas, un pie katras majas deg vismaz paris lampas. Acimredzot elektribas budzets seit ir lielaks neka Riga. Gaiss ir loti silts, un pus viegls vejins. Es iztiru zobus un eju gulet. Rit bus interesanta diena.
11 aprilis otrdiena.
No rita pamostos 6:15, laikam nostradaja ieksejais pamossanas mehanisms. Dodos meklet brokastis, jo 8 jau jabut autobusa. Nopirku paris bulcinas un lielu udens pudeli. Autobuss brauc pa ta saucamo Puuc Marsrutu (Puuc Route) � pa pusstundai dazas mazas drupu pilsetinas un divas stundas Usmala (Uxmal). Gandriz visi pasazieri ir turisti no Eiropas, franci, holandiesi un angli. Cels ir laba stavokli, izbraucam cauri paris mazam pilsetelem, to pussabrukusais izskats mani vairs neparsteidz.
Pirma drupu pilsetina ir Labna, bilesu pardevejs seit dzivo viens pats ar gimeni, gaili un paris titariem. Lai ari vini dzivo paris budinas, seit ir elektriba, jo kaut ka tacu ir jadarbina ledusskapis ar turistiem paredzetajam limonadem.
Labna sastav no paris drupu cupam un divam kaut cik atjaunotam ekam. Viena no tam ir bagatigi dekoreta arka ar tik pazistamo dieva Chaac snukiti. Otra ir tik pat skaisti dekoreta gara eka � El Palacio, kura tapat ir noklata ar geometriskiem rotajumiem. Ta saucamais Puuc stils ir ka mozaika, veidota no dazadu formu un biezumu akmeniem. Es tiesam neapskauzu tos nabaga arheologus kuriem ne tikai ir jarokas pa akmens kaudzem lai atrastu mozaikas gabalus, bet pec tam vel japavada neskaitamas dienas lai to visu saliktu kopa. Varbut tapec so drupu atjaunosana velkas tik leni. Pusstunda apskatijusi Labnu mes sezamies autobusa un braucam uz Islapaku (Xlapak) kur mus sagaida identiska budina ar identisku bilesu pardeveju, limonazu ledusskapis un titari. Xlapak sastav no vienas labi atjaunotas celtnes ar loti skaistam Chaac maskam uz visiem sturiem. Dzunglos regojas vel paris akmens kaudzes kuras gaida savus atjaunotajus. Te pietiek ar 20 minutem, un nopircis vel vienu litru udens es dodos uz autobusu atdzeseties un atvilkt elpu � ka neka ara ir nenormala sutona, un es svistu ka sauna.
Nakosa pietura Sajil (Sayil) � te drupas ir nopietnakas � ekas ir lielas, labi atjaunotas, tacu diemzel izkliedetas pa diezgan plasu teritoriju t aka visu neizdodas apskatit. Kartejais El Palacio ar savu garo fasadi un Chaaka maskam tik un ta izskatas loti iespaidigi. Par spiti aizlieguma zimem, es un vel paris cilveki uzrapjamies lidz ekas augsai. Diemzel neko daudz mums neizdodas saskatit. Netalu ir redzams pilnigi kokos iegrimis kalns, kurs tomer isteniba ir kadas lielas piramidas drupas, jo vietam pavid tik pazistamie geometriskie rotajumi. Cik redzams arheologiem darba pietiks vel ilgam laikam. Es nepaspeju apskatit fallu stelu, ta atrodas kaut kur galigi nomalus, un es nevaru paspet lidz tai aizskriet. Kada tur skriesana, es varu knapi pastaigat.
Izsvidis iegazos autobusa un saku domat ka ja man saja svelme bus velreiz jastebere apkart lai redzetu vel vienu Chaaka masku, es labak nosausos vai ieleksu kada svetaja cenote (aka). Tacu kad mes piebraucam Kabah drupam es nevaru attureties un lecu lauka. Sai drupu pilsetai soseja iet tiesi pa vidu. Viena cela puse ir diezgan labi atjaunota, otra pacelas vairaki akmens kalni kuri kadreiz ir bijusi lielas un skaistas piramidas, tacu tas visas ir apaugusas ar kokiem un nepieejamas. Es fiksi aizskrienu lidz 200 metrus attalajam Temple of Columns, un tad atgriezos galvenaja teritorija. Ka jau es domaju, tad visieverojamaka celtne ir Palace of Masks kuras fasadi rota veselas 250 Chaaka maskas. Bet isteniba tas viss izskatas loti skaisti un masivi. Celtnes ir celtas uz platformam, ta ka sanak kartiga kapelesana. Te ir atbraucis ari autobuss ar austriesiem kuri sava jocigaja vacu valoda priecajas par drupu skaistumu. Ok, ir pagajusas atveletas 30 minutes un mes dodamies uz Uxmal. Jasaka ka celojums ar autobusu ir lets � 75 pesos � un erts. Tacu saja brauciena ir jabut spejigam parvietoties fiksi loti karsta gaisa, ta ka ne visiem tas ir piemerots.
Piebraucam pie Uxmal un es esmu nedaudz parsteigts par to cik te maz turistu. Protams, nevaretu teikt ka es par to skumtu. Pirma lieta ko redzu ieejot teritorija ir Burvja vai Pundura, visticamak ka Burvju Pundura piramida. Legenda vesta ka sis Burvis Punduris piramidu ir uzcelis vienas nakts laika. Man gan tam loti negribas ticet. Piramida nav milziga, tacu ta izskatas loti skaista un neagresiva, jo ta neatgadina tik pierastas cetrsturu piramidas. Tas pamatne ir apala ka stadiona skrejcels, un visa piramida ir tada apala, vienigi augsa ir kantains templitis. Diemzel te paslaik notiek loti intensivi atjaunosanas darbi, tapec piramida uzkapt nevaru. Piramidas pakaje atrodas Mukenu kvartals � cik var redzet pec svaiga murejuma, tad tas ir atjaunots pavisam nesen. Izstaigajos vel pa paris pagalmiem, un jatzist ka Uxmal atstaj istas pilsetas iespaidu, te ir lielas plazas un simetriski planotas ekas. Tas viss ir labi atjaunots, ta ka mierigi var iedomaties ka te izskatijas kadus 1000 gadus atpakal.
Gubernatora pils ir super. Ta ir celta uz specialas platformas un tas gara fasade ir bagatigi rotata ar Puuc geometriskajiem rotajumiem. Fasade ir dazus desmitus metrus gara, tas prieksa ir liels laukums, ta ka nekas neaizsedz tas majestatisko skaistumu. Laukuma vidu atrodas leopardu tronis.
Aiz pils slejas divas piramidas, viena no kuram ir pilnigi neatjaunota, otrai ir atjaunotas tikai galvenas kapnes. Es protams uzkapju abas piramidas. Tas nav parak augstas � metri 30 vai 40 varbut, tacu skats uz apkartejajam drupam un dzungliem ir vienkarsi superigs. Var redzet kilometriem talu. Te ir tik skaisti, ka man negribas kapt leja. Es pamanu netalu kadu grupu kalnu un nolemju uzkapt ari taja. Tas atrodas nedaudz nomalus no parejajam celtnem un ir pilnigi neatjaunots. Uz ta augsu ved mazmazitina tacina, un par to ka si kadreiz ir bijusi piramida liecina tikai tas ka visapkart metajas kvadrataini fasades akmens bloki.
Ka es izlasu sava celvedi, si ir Vecas sievas piramida. No sis nomalus esosas piramidas paveras kartejais unikalais skats uz drupam. Cauri retajiem kokiem var redzet sen sabrukuso celtnu apveidus. Gubernatora pils ir saules apspideta un izstiepusies man tiesi prieksa. Pa labi ir Birvja piramida un Mukenu kvartals. Es piesezu, padzeros un censos so skatu ierakstit sava atmina. Protams ka es nepalaujos tikai uz savu atminu to visu aro nofotografeju. Pirms prombrauksanas apmetu vel pedejo loku pa drupam, uzkapju dazas piramidas, un tad kapju autobusa. Atpakal Merida esmu tik noguris ka man pietiek speka tikai nedaudz paest, pasedet pie Interneta, tad uz hoteli kur kartigi izpeldos un sadzeros Coca Cola. Ta te tiek dzerta stiligi � no stikla pudelem ar salminiem.
Viena skaista diena ir pagajusi, un es isti nezinu ko darit rit, te tuvuma ir Dzibilchaltun drupas, laikam uz tam ari brauksu. Parit, ceturtdien, laikam dosos atpakal uz Cancun.
12 aprilis tresdiena.
Ir palikusas vel cetras dienas, un ir japienem lemums uz kurieni rit doties, vai nu uz Cancun, vai nu kaut kur citur. Un kaut kur citur nozime Palenke (Palenque), kura atrodas 9 stundu brauciena attaluma. Autobuss no Meridas uz Palenque iet tikai divreiz diena, tacu Palenque ir vienas no iespaidigakajam drupam. Ko darit? Ja es braucu atpakal uz Cancun tad lejup uz dienvidiem gar Karibu juras krastu ir paris ieveribas cienigas vietinas. Tacu tas ir diezgan mazas, un drosi vien ka bus parpludinatas ar turistiem. Kaut ka galigi to negribas. Vel ir iespeja doties uz Coba, ta atrodas pa celam uz Cancun, un tur esot visaugstaka Jukatanas piramida, tacu drupas esot praktiski nerestauretas un nomalus no sosejas, ari paliksanas iespejas ir minimalas, un ar savu spanu valodas nezinu man galigi negribas list dzunglos. Ta ka Palenque ir mans visticamakais plans, tikai jaaiziet lidz autoostai un janoskaidro attiesanas laiki.
Ok, par sodienu � bez nekadas lielas steigas paedu brokastis, aizgaju lidz vietejajai privato businu pieturai un par 5 peso ar pilnigi izdraztu VW businu aizdragaju lidz 15 km attalajam Dzibilchaltunas drupam. Drupas bija loti mazinas � paris mazi templisi kuri atrodas puskilometru gara cela abos galos. Tie ir burtiski uzbuveti no neka perejo paris gadu laika. Tas viss drizak atgadina Disnejlendu par Maiju temu. Seit noties loti aktivi raksanas un atjaunosanas darbi, jo pilseta ir bijusi diezgan plasa, un visapkart dzunglos ir redzamas drupas kuras atjaunot turistiem par prieku.
Te ir ari loti plass un moderns muzejs, kurs ir atklats tikai paris gadus atpakal. Es pa to kartigi izstaigajos, un uzzinu daudz ko interesantu. Tas viss atstaj tadu jocigu iespaidu � muzejs nav slikts, tiesi otradi, tas ir loti labs, tacu izskatas ka to diena apmekle ne vairak ka 10 cilveki. Taja pasa laika daudz lielakajas un apmekletakajas Uxmal un Chichen Itza drupas par muzeju tiek sauktas mazas istabinas ar labi ja duci eksponatu.
Atpakal uz Meridu nostopeju kadu vietejo cooperativa busu, kurs ar baigo rukonu mani aizrauj lidz centram. Pavazajos pa pilsetu, pasaulojos, un saku krameties ritdienai.
13 aprilis ceturtdiena.
No rita mani uzmodina 6:30, japaspej uz Palenque autobusu 8. Fiksi sametu paris vajadzigas mantas maza somina. Mugursomu ar drebem un citiem kramiem atstaju viesnicas ipasnieka uzraudziba. Kad atgriezisos, savaksu.
Aizcapoju lidz autoostai, noperku kokakolu un kapju autobusa. Pirmas vai varbut extra klases autobuss ir vienkarsi superlabs � diezgan jauns Mercedess ar TV, AC un loti jaukiem un mikstiem sedekliem. Mierigi pietiek vietas kur izstiepties. Jasaka ka sis ADO buss sit pusu saspiesto Eurolines autobusu ar kuru braucu uz Vaciju.
Brauciens paredzets diezgan gars � 9 stundas. Pa celam noskatamies divas vienkarsi sapigi stulbas amerikanu filmas, paris meksikanu videoklipus, un dokumentalo filmu par generala Pattona dzivi. Nez kapec sada izvele? Piestajam pie kada miestina estuza uz 10 minutem lai varetu paest. Es apriju paris quesadillas, un aizskrienu uz netalo veikalinu nopirkt paris alinus. Corona ir pieriebusies, ta ka panemu Montejo.
Atlikuso laiku autobusa soferis spele radio, loti laba muzika � it seviski Roxette dziesma (ta kur soliste iet slicinaties) spanu valoda, kuru dzied pavisam cita sieviete. Skumjam milas dziesmam acimredzot nav robezu. Izbraucam cauri ostas pilsetai Campeche, cik nu aiz loga var redzet, tad te ir skaista katedrale, un labi saglabati nocietinajumi. Mans celvedis saka ka tie uzcelti aizsardzibai pret piratiem. Neilgi pec izbrauksanas no Campeche sak smidzinat lietutins. Ara ir krasi redzama atskiriba no sausas un izkaltetas Yucatan. Te ir saaugusi lekna un zala zale, koki ir daudz lielaki un mes skersojam dazas diezgan lielas upes.
Kaut kur Tabasco stata mus apstadina pie militara postena. Autobusa iekapj kareivis un mus visus nopeta � es censos izskatities loti neaizdomigs. Turistiem vins nepievers lielu uzmanibu, tacu kadam mexikanim parbauda dokumentus un kaut ko uzprasa. Laikam jau vel te turpinas konflikts ar Zapatistam. No subcomandante Marcos mes gan neko neredzam. Acimredzot vins jamekle dzilak Chiapas dzunglos.
Vel paris stundas un iebraucam Palenque. Sis rajons ir diezgan kalnains - apkart plesas zali, dzungliem apaugusi kalni, tikko ir nolijis lietus. Pilsetina atrodas uz kalna nogazes un izskatas diezgan dziveliga. Izkapjot no ledusskapim lidziga autobusa uzreiz preti gazas mitra sutona. Lidz manai viesnicai ir paris kvartali, tacu ta atrodas augstak kalna un to ir viegli ieverot. Izskatas ka pilsetina ir pilna ar turistiem, tacu redzams ka tie ir tadi alternativie turisti. Vismaz tads iespaids rodas ejot pa galveno ielu. Es biju iedomajies ka te bus galigie paki, tacu majas ir jauki krasotas un viss izskatas diezgan kopts. Var redzet ka turisti ir slaucamas govis, jo katrs otrais veikalins pardod visadus turistu niekus, ir pilns ar jaukiem estuzisiem. Sovakars japavada pa pilseteli, un rit no rita jadodas uz drupam. Es domaju ka ar vienu dienu pietiks un 14 aprila vakara 21:00 varesu braukt uz Merida. Bet varbut 15 vel pakert kadu turi uz citam drupam? Pari ielai ir mistiska izskata turisma birojins.
Esmu hoteli, nomazgajos un nedaudz atpusos, manai istabinai ir mazins balkonins un jaatzist ka skats ir vienkarsi skaists, paris kvartali ar mazam majinam, talak stiepjas tikai dzunglaini kalni. Es jutos perfekti - gandriz ka vecas filmas kur cilveki aiz laimes sak dziedat un dejot.
Diena ir diena, tacu ista aktivitate Mexika sakas pec saulrieta ~ 8 vakara. Tad paliek vesaks gaiss, uz ielam peksni ir pilns gan ar cilvekiem, gan visadiem smalkmaizisu un auglu tirgotajiem. Noeju velreiz pa Palenque galveno ielu. Man iepatikas paris suvenirini, ko drosi vien rit nopirksu. Izdzeru 3 alinus un nolemju ka ir pedejais laiks kaut ko kartigu uzest. Atrodu jauku kafejnicu pie centrala parka un pasutu Chiapateco komplektu. Es zinu ka taja ir gala, tacu es esmu tik loti novardzis ka man tas ir pilnigi vienalga. Parka tris onkuli loti aizrautigi spele popularas Mexikanu melodijas uz koka ksilofona. Apkart brauka policijas dzipi un reklamas autins, kurs nepartraukti pa skalruni drille kaut kadas reklamas. Apkart ir pilns ar cilvekiem, un viss izskatas tik jauki. Kartigi saedies nenormali aso, tacu garsigo edienu, un sadzeries kafiju ar pienu dodos uz hoteli, pie reizes ieeju Internet caf� un uzzinu ka Skele atkal atkapies. Rit ka pamodisos ta uz Palenque drupam.
14 aprilis piektdiena.
Ja visa Mexika butu ka Palenque, tad si butu vienkarsi loti jauka zeme. Nakti pamostos jo ara gaz lietus, es izeju uz balkonina un nedaudz izmirkstu. Lai ari mana istaba nav AC, tacu man ir vala visi logi un lietus patikami atdzese gaisu. No rita pamodies ieskatos sava pulksteni un nobrinos ka 8 no rita ir vel tik tumss. Velak izradas ka ir tikai 7. Ta ir ar tiem stiligajiem bezciparu pulksteniem.
Ok, atri nomazgajos, sakramejos, izcekojos no viesnicas. Isti negribas est, un ari negribas teret laiku essanai, tapec nostopeju vieteja cooperativa pilnigi izdrazto VW businu un samaksaju 8 pesos lai mani aizrauj lidz 9 km attalajam Palenque drupam. Ta ka ir nevis 9 ka biju iedomajies, bet tikai 8, tad esmu gandriz pirmais cilveks pie bilesu kases, kura protams vel nav atverta. Lai nosistu laiku es noperku divus bananus un veroju ka vietejie indiani izliek savus turistu suvenirus. Kad atveras kase godigi noperku bileti un speros ieksa teritorija.
Pirmais kas paveras skatam ir lorda Pacal kapenu templis, un Palenque vizitkarte � El Palacio observatorijas tornis. Sajuta ir ka filmas � spid agra rita saule, gaiss ir karsts un mitrs, visa teritorija esmu tikai es un vel kadi pieci cilveki, un mana prieksa stav unikala Maiju pilseta. Diemzel lorda Pacal kapenu templi nevar uzkapt un apskatit vina skaisto kapu, jo tur notiek kartejie restauracijas darbi. Es pakapeleju pa kada mazaka templa drupam, tad dodos uz El Palacio. Ka vesta pie ta kapnem esosa informacija, tad sis sarezgitais komplekss ir tapis 400 gadu laika. Te ir diezgan labi saglabajusies reljefi, un dazas vietas uz sienam vel ir redzams originalais krasojums. Vismaz es pienemu ka tas ir originalais, jo tas viss izskatas loti vecs. Ta pat ir redzami pagajusa gadsimta celotaju atstatie uzraksti uz apmetuma.
Lai ari pie observatorijas torna stav zime Do Not Climb, es to ignoreju un rapjos vien augsa uz torni. Es nedomaju, ka si akmens struktura sabruks no mana svara. Pie tam ir labi redzams ka tornis ir nesen atjaunots. Pa mazmazitinam un saurinam kapnitem es uzkapju lidz otrajam stavam. Paskatos apkart vai kads nav mani pamanijis, un kapju augsa uz treso stavu. Maiju priesteri acimredzot ir bijusi loti mazini, jo kapnites ir tik sauras ka es knapi varu izspraukties cauri. Uzkapis tresaja stava es paveros apkart un iesucu sevi apkartejo templu drupas. Visapkart ir tikai templi un dzungli. Tas izskatas tik nereali, ka es aizmirstu izvilkt fotoaparatu un to visu nofotografet. Tad es fiksi rapjos leja, jo uz mani ir sakusi blenzt parejie paris turisti, un es jutos ka noziedznieks.
Aiz El Palacio atrodas divas lielas un divas mazas piramidas, es protams uzrapjos visas. Izskatas ka to planojums ir diezgam standarta � piramidas augsa atrodas neliels templis ar tris istabinam. Videjaja atrodas akmens plaksnes ar reljefiem iz dzives. Lielakas piramidas augsa esosaja templi ir redzama Palenque valdnieka kapsana troni. Interesants ir ari kada dieva attelojums � tas pipe tabaku, tacu tas drizak atgadina tadu kartigu zales kasi.
No templa ir redzama kada tacina kura pazud dzunglos, es, ka jau zinkarigs cilveks, eju to izpetit. Izradas ka pardesmit metrus talak dzunglos notiek aktivi atjaunosanas darbi, un tiek buveta kada celtne. Palenque atrodas uz kalna nogazes. Viena puse slejas stavi kalni, otra � plass lidzenums. Si ir laba pozicija pilsetai � to ir viegli aizsargat. Ka rada karte, tad paslaik pieejama teritorija ir tikai kada tresdala no originalas pilsetas teritorijas. Par to var parliecinaties ieejot dzunglos � visapkart slejas augu un koku apskauti drupu kalni. Izskatas ka dzungli ir aprijusi pilsetu, un lai to atgutu naksies puleties daudzus gadus.
Es lienu dzunglos ieksa un pa kaut kadu aizaugusu tacinu apstaigaju bijusas pilsetas teritoriju. Starp zalajiem augiem un saknem vietam regojas kads muris. Si pilseta ir bijusi dabas vara kadus 1300 gadus. Kada diez izskatitos Roma ja tai pa virsu tik ilgi butu audzis mezs? Mana klatbutne iztrauce putnus kuri nenormali kerkdami lidinas apkart. Izlienu no dzungliem, apmetu vel vienu loku pa teritoriju, un kapju leja pa nogazi uz muzeju. Pa celam ir redzamas paris atjaunotas dzivojamo maju drupas un skaists udenskritums. Muzejs ir interesants un ar AC gaisu.
Pulkstenis ir 3, un lidz manam autobusam ir vel sesas stundas. Tacu esmu noguris un nevaru vairs pastaigat. Cooperativa autobusa satieku vaciesu pariti no Essenes. Sorit kads cooperativa busina vaditajs no katra ir noplesis 20 pesos, un vini ir parsteigti ka isteniba bilete maksa tikai 8. Vini ari klejo pa Yucatan. Mes sakam runat, un ta ka lidz vinu autobusam ir vel divas stundas tad mes kopigi paedam pusdienas. Paedusi vazajamies pa Palenque galveno ielu. Es noperku kartigu mexikanu zemnieka cepuri, un paris pastkartites. Tad pavadu vinus lidz autoostai. Lidz manam autobusam ir vel piecas stundas, lai nosistu laiku atrodu kafejnicu un saku dzert alu. Paslaik tiek dzerts jau sestais. Ir palikusas vel divarpus dienas.
15 aprilis sestdiena.
Vakar laiks lidz 9 vilkas neiedomajami ilgi, es izstaigaju Palenque galveno un paris apkartejas ielas. Sava jaunaja cepure un ar alinu roka es izskatos pec ista turista. Kads onkulitis sauc � Gringo, hey gringo, where you going??? Vins ar savu pazinu sez majas prieksa un ari kaut ko dzer. Viss ir jauki. Ap autobusa atiesanas laiku es esmu jau kartiga smiga, un no brauciena atpakal atceros tikai to ka ara bija tumss, un es nosalu del ta nenormala AC.
Merida ierodamies nevis 6 bet 5 no rita, naktis cels ir tuksaks. Es jutos diezgan slikti - nosalis, piedzeries, un pusaizmidzis. Lena gara klumbureju pa tuksajam Meridas ielinam, lidz sasniedzu savu viesnicu � zvans pie durvim nerada nekadu reakciju, laikam nevienam negribas celties augsa. Es to nebut nenemu launa, kvartalu talak atrodu jauku kapnutelpu ar platu betona apmali. Palieku savu mazo sominu zem galvas, apsedzos ar savu skaisto cepuri un gulu vien nost. Ap kadiem 7 garambraucosa satiksme mani pamodina, nedaudz pavalajies pa apmali nolemju doties uz viesnicu, ap so laiku ta jau ir vala. Kartigi nomazgajos un dodos uz baseinu sauloties. Viss ko man sodien ir jaizdara ir janoperk bilete uz Cancun, un varbut kaut kas jauzed, visu atlikuso laiku es visticamak saulosos.
Esmu pasaulojies, un izvazajies pa pilsetu, slinkums iet lidz autoostai. Tik un ta autobuss uz Cancun iet tik biezi ka ar bilesu iegadi nevajag but nekadam problemam. Toties izstaigajos pa tirgus rajonu. Tas atrodas acimredzot kadreizejaja glaunaja rajona, jo te ir cetrstavigas un piecstavigas majas kuras mierigi varetu but kaut kur uz Marijas ielas. Tacu fasades ir tikai aizsegs tam haosam kas notiek iekspuse. Cik var spriest tad daudzas ieksejas starpsienas ir izgaztas, un ir izveidots labirints � pilns ar mazam boditem, estuzisiem un cilvekiem. Nevienu turistu te nemana. Visa si mudzekla vidu atrodas liela zale kur tiek pardoti visadi zalumi, darzeni, garsvielas un augli. Pa gridu metajas ietinamas avizu lapas un visadi zalumi, kuri acimredzot nav bijusi pietiekosi labi pardosanai.
Ielas ap tirgu ir tik pat haotiskas, ietves ir pilnas ar cilvekiem kuri censas kaut ko nopirkt un pardot. Ielas ir piegrustas ar masinam un visu izmeru autobusiem. Motoru raditie izputes dumi tikai vel vairak uzkarse un sasmirdina visu so haosu. Tacu es jutos jauki, ieeju maza veikalina un noperku lielu glazi melonu sulas ar ledu, nekad to neesmu dzeris. Te viss atgadina tadu haotisku Centraltirgu ja tas butu nolikts uz Valdemara un Basteja krustojuma ap kadiem 5 pecpusdiena.
Atnacis atpakal uz viesnicu es nedaudz nosnauzos � ka neka ir jasanemas specins vakara apgaitai. Ap kadiem pusdeviniem eju spacieret un paest. Meridas viriesi gerbjas kartigi diena vai nakts � nekadu sortu, visi ir bikses vai dzinsos, un parsvara kreklos ar isam rokam. Pusmuza onkas valka baltos guayabera kreklus � tadus ka krievu pensionari gadus 15 atpakal � ar kabatam uz saniem. Visiem gludinatas bikses un nospodrinatas kurpes, tiri prieks skatities. Aizeju lidz Caf� La Habana un paedu, bec tam dodos uz Montejo (Monteho) bulvari kur katru sestdienu notiekot brivdabas dziedasana.
Pasakumus notiek pasa Monteho sakuma. Satiksmei ir noslegts viens kvartals. Ir salikti paris simti plastmasas kreslinu, visapkart tiek pardoti sikamatnieku izstradajumi. Viena mala pardod edamos � parsvara tortillas un quesadillas. Alkohols seit netiek pardots. Cilveku ka biezs. Visa si pasakuma jega � tautas pasdarbibas kolektivu uzstasanas. Kartiga skatuve, fona uzkrasots mexikanu ciematins un uzraksts Noches Mexicanas. Vakara vaditajam galva kartigs sombrero kadu metru diametra vismaz.
Kad ierodos es, uzstajas viena formiga karaoke dziedataja apspiletas zida bikses ar spuram pa vilem, un sambrero galva. Cik nu var saprast no vinas balss un kermena kustibam, tad tiek dziedatas romantiski pavedinosas dziesmas. Pec tam meksikanu dejas � sievietes krasainos bruncos un viriesi apspiletas bikses ar pasaules vislielakajiem sombrero, loti energiski dejo. Fona skan drausmigas kvalitates kasete, tacu galvenais seit ir feelings nevis visadi sikumi.
Rinki vazajas ari paris smiekligi turisti � muzdien savos sortos, ar video un foto kameram apkarusies tie izskatas ta it ka butu atbraukusi uz kadu mezonu ciemu. Es jau sen pa pilsetu nevalkaju sortus, jo tad man praktiski nepiesienas ielu tirgotaji, kuri man tik loti grib pardot gulamtiklus, Panamas cepures, un visadus citadus niekus. Dazreiz garas bikses un polo krekls var but tik noderigi! Fotoaparatu es iebazu biksu prieksejaja kabata kura diezgan nepiedienigi izspiezas; bet laikam jau es esmu vienigais kurs ta doma.
16 aprilis svetdiena.
Pamostos ka vienmer agri. Neko daudz nav jakrame, apmetu pedejo loku pa viesnicu, un dodos uz autoostu. Tomer ir jaatzist ka Merida ir jauka pilseta kuras sarms ir pamanams tikai pec vairakam dienam. Aizcapojis lidz autoostai izlemju ka man nav ne mazakas velesanas braukt ar pirmas klases autobusu. Mani Cancun absoluti nemaz nevilina, tapec man nav nekur jasteidzas. Nostavejis pusstundu pec biletes, noperku vienu uz otras klases autobusu. Lai ari distance lidz Cancun ir apmeram 320 kilometri, brauciens aiznems kadas 7 stundas, jo otras klases autobuss principa ir tads ka marsruta taksobuss kurs apstajas katra vieta kur to nostope. Ta ka maksas sosejas vieta mes braucam pa parasto celu.
Pa celam ir interesanti skatities uz mazajiem ciematiniem, tie visi ir tik vienadi. Pa pagalmiem skraida titari, un katra pelke vartas pa cukai. Liekas ka vecas Maiju sievinas visas valka tradicionalas kleitas, un tas izskatas pec Olina Bolina kam ir uzvilkts pukains naktskreks. Pa celam mes divreiz apstajamies pie militarajiem posteniem. Man nav isti skaidrs vai tie cinas ar partizaniem, noziedzniekiem, vai vienkarsi censas ieviest bijibu pret valsti.
Kad iebraucam Cancun autoosta mani sagaida nepatikams parsteigums, kads Maiju lielcelu laupitajs ir nosperis manu jauno cepuri ko biju ielicis bagazas nodalijuma. Nu ko, tie desmit peso man ilga tiesi vienu dienu.
Dodos pa taisno uz viesnicu, nomazgajos un paris stundas nogulsnaju skatoties TV. Nebiju domajis ka Mexikaniem ir tik laba muzika un videoklipi. Kad ara paliek tumss, es izeju ara pastaigat. Ara ir pilns ar sortotiem turistiem. Cancun ir ka prostituta kas izlikusi visus savus labumus visparejai apskatei un pardosanai. Mani neinterese resoranu un suveniru veikalu piegrusta galvena iela. Es atrodu diezgan patuksu restoranu nost no galvenas ielas, un kartigi pieedos. Tad atpakal uz viesnicu kur turpinu skatities TV.
17 aprilis pirmdiena.
Pamostos loti agri, ap kadiem 7. Man lidosta ir jabut ap kadiem 1, jo lidojums ir tikai 2:40. Tacu es nezinu ko lai padaru so laiku. Izstaigajis galveno ielu reizes divas, es noperku litru pienu un dazus bananus brokastim, tad panemu taksi uz lidostu. Atlikusas 3 stundas es pavadu neliela parcina arpus lidostas, lasot TIME zurnalu, saulojoties un dzerot Modelo alu. Gandriz visu lidojumu uz Mexiko es nogulu. Mana lidmasina uz San Francisco izlidos divas stundas velak neka paredzets. Kompensacijai mums ir apmaksats ediens 80 peso vertiba, es godigi pakeru cetras pudeles alus, tacu izradas ka tas neattiecas uz alkoholiskajiem dzerieniem, ta ka panemu lielu skivi ar sautejumu un pupam. Izskatas ka janoperk kaut kas lasams.
HOME
Hosted by www.Geocities.ws

1