qarTul tradiciebs mizanmimarTulad ebrZvian
kritikuli wertilebis gansazRvra logikuri doneebis meSveobiT
vaxtang jafariZe
is faqti, rom sainformacio omebma Cvens realobaSi mniSvnelovani adgili daikaves damatebiT mtkicebas ar saWiroebs. Tu gaviTvaliswinebT am sferoSi arsebul tendenciebs, SegviZlia vTqvaT, rom am tipis omebi TandaTanobiT sul ufro did masStabebs miaRweven.
Cven araerTgzis ganvixileT saxelmwifos sainformacio velis,
sazogadoebrivi azris marTvisa da transformirebis Tanamedrove midgomebi. am nomerSi
sainformacio omebis iseT mniSvnelovan aspeqts gvsurs SevexoT, rogoricaa modelireba.
neiro-lingvisturi programirebis (nlp) Teoriam sakmaod kargad
daamuSava sxvadasxva analitikuri, Tu sainformacio modelebi. maT Soris iseTi efeqturi
modeli, rogoric logikuri doneebia.
aRniSnuli modeli universalur xasiaTs atarebs da
kvalificirebuli specialistis xelSi analizisa da cvlilebebis ganxorcielebis mZlavr
instruments warmoadgens.
ganvixiloT TviT modelis struqtura. igi mwyobri ierarqiuli
xasiaTis doneebisagan Sedgeba, sadac yoveli zeda logikuri done misdami daqvemdebarebuli logikuri donis
mdgomareobas gansazRvravs.
yvelaze dabal, anu pirvel logikur dones garemos done
warmoadgens. igi pasuxobs SekiTxvebze ,,sad? rodis? visTan erTad?”. aq is viTareba
ganisazRvreba, romelSic ama Tu im moqmedebis gaSla xdeba.
meore logikuri done aris qcevis done. igi pasuxobs SekiTxvaze
,,ra?”. am doneze uSualod moqmedebis tipi Cans, romelic garemoSi xorcoeldeba.
ufro maRali logikuri donea unarebisa da saSualebebis done,
romelic pasuxobs SekiTxvaze ,,rogor?”. am SekiTxvaze pasuxiT, naTels hfens im unarebsa
da saSualebebs, romlebic Semdeg qcevis saxiT xorcieldeba.
unarebisa da saSualebebis dones mosdevs faseulobebisa da
rwmena-warmodgenebis done. igi pasuxobs SekiTxvaze ,,ratom?”. am doneze is faseulobebia
ganlagebuli, romelTa miRwevisaTvisac adamiani iZens garkveul unarebsa da saSualebebs,
romlebic Tavis mxriv xorcieldeba qcevis saxiT garkveul garemoSi.
mexuTe logikuri done aris individualurobis done da pasuxobs
SekiTxvaze ,,vin?”. es done gansazRvravs adamianis warmodenas sakuTari Tavis Seasxeb. es
warmodgena ki gansazRvravs ra tipis faseulobebi da rwmena-warmodgenebi eqneba mas.
aRniSnuli struqtura nebismieri adamianuri realobis aRweris
saSualebas iZleva. magaliTisaTvis ganvixiloT gazeTis mkiTxvelis realoba:
garemo. sad? – magaliTad saxlSi. rodis? – magaliTad
saRamos rva saaTze. visTan erTad? – magaliTad ojaxis wevrebis garemocvaSi.
qceva. ra? – jdoma da gazeTis kiTxva.
unarebi da saSualebebi. imisaTvis, rom adamiani ijdes da
kiTxulobdes gazeTs mas unda hqondes jdomisa da kiTxvis unari.
faseulobebi da rwmena-warmodgenebi. ratom? – adamiani
gazeTs imitom kiTxulobs, rom iyos informirebuli gare samyaroSi mimdinare procesebis
Sesaxeb, rac miscems saSualebas optimaluri qcevis strategia SearCios. magaliTad, xma
misces ama Tu im politikur Zalas.
individualuroba. vin? – aq
gansazRvrulia is, Tu ras fiqrobs adamini sakuTari pirovnebis Sesaxeb. zustad
amazea damokidebuli misi nebismieri arCevani. magaliTad, ratom kiTxulobs adamiani erT
gazeTs da ar kiTxulobs meores?
aRsaniSnavia, rom
------------------------
zeda logikur doneebze ganxorcielebuli cvlileba yovelTvis
iwvevs cvlilebebs qveda doneebze.
-------------------------
xolo Tu cvlileba moxda ierarqiis qveda doneebze, maSin zeda
doneebis struqtura SeiZleba Seicvalos, magram SeiZleba ucvlelic darCes.
erTi SexedviT martivi modeli, saTanado gamoyenebis
SemTxvevaSi, SeiZleba iqces sainformacio omis warmoebis mZlavr iaraRad.
Cven avRniSneT, rom am modelis meSveobiT SeiZleba nebismieri
adamianuri realobis aRwera. amgvari aRwera naTelyofs nebismieri sistemis kritikul
wertilebs. am wertilebze saTanado zemoqmedebis SemTxvevaSi mTeli sistema transformirebas
ganicdis.
zemoaRniSnulidan gamomdinare, SeiZleba iTqvas, rom
sainformacio dartymebis efeqturoba izrdeba maSin, rodesac isini mimarTulni arian mTeli
logikuri sistemis zeda ierarqiul doneebze.
rogorc wesi, strategiuli sainformacio da fsiqologiuri
operaciebi miznad isaxavs mowinaaRmdege sistemis faseulobaTa rRvevas da maT Canacvlebas
fsevdo-faseulobebiT. amis ganxorcielebis SemTxvevaSi adamianebi SeusabamobaSi modian im
konteqstTan, romelSic cxovroben. isini xdebian ucxoelebi sakuTar samSobloSi. maT aRar
esmiT sakuTari Tanamemamuleebis ena. rodesac aseTi adamianebis raodenoba garkveul kritikul
masas aRwevs, SesaZlebeli xdeba maTi darazmva da marTva konteqstis, anu samSoblos
dabrunebis lozungiT.
---------------------
am adamianebs
sakuTari samSoblos strategiuli interesebis adekvaturi aRqmis unari moSlili aqvT.
--------------------------
calke yuradRebas imsaxurebs mexuTe, anu individualurobis
logikuri done. am doneze ganlagebulia iseTi mZlavri da Rrma fsiqologiuri programa, rogoric
sakuTari Tavis aRqmaa, sakuTari Tavis xati. es programa gansazrvravs yvela qveda donis
struqturasa da mdgomareobas. igi adaminis qcevis ZiriTadi ganmsazRvrelia. Tu sakuTari
Tavis xati metnaklebad adekvaturia im sivrcisa, romelSic adamiani cxovrobs, maSin garemosa
da individs Soris myardeba sakmaod produqtiuli komunikacia, rac saSualebs aZlevs adanians
ganviTardes da sakuTari ganviTarebis Sesabamisad evoluciuri gziT aiTvisos da ganaviTaros
is garemo, romelSic cxovrobs.
sazogadoebrivi cnobierebiT manipulirebis mravalferovani
teqnologiebis gamoyenebis gziT SesaZlebelia mowinaaRmdege mxaris TviTaRqmis damaxinjeba
iseTi saxiT, rom individi, anu socialuri sistemis Semadgeneli elementi gaxdes am sistemis
mteri da dainteresdes misi rRveviT.
iqidan gamomdinare, rom aseTi individi anadgurebs im garemos,
romelSic cxovreba uwevs, SeiZleba vilaparakoT sainformacio virusze, romelic mTel sistemas
individis gadagvarebis gziT angrevs. sistemis ganadgurebis SemTxvevaSi ki iRupeba
individic, radgan mas sakuTari xatis Seqmnis resursi aRar rCeba.