Nav lielāks kaifs,
Kā bastot lekcijas
Bez mitas.
Kas apstrīdēt var faktu šo?
Pat Ļeņins piekrītoši
Māj ar galvu, klusēdams,
Bet galvā atskan šļaksti,
Jo šņabi lietojis pārlieku.
Augstu gaisā viņš vicināja rokas,
Mādams ardievas šai dzīvei krāšņai.
Vēl kliedzot gaisā rupju vārdu,
Lai miera baloži, to dzirdot,
Pavēstītu krievu ģenerālim,
Ka varonis vēl māti pieminējis,
Pirms nāve viņu apskāva
Jo cieši.
Pionieru sēru maršs
Ausīs stulbi skan.
Saule mirgo debesīs,
Izcep zēna smadzenes.
Vasja govi slauc,
Bullis nikns kļūst,
Maša, nebēdne, turklāt,
Daiktu mutē bāž.
Ko nozīmē ir dzīvot man
Vai saprast to ir vispār lemts?
Nav joka lieta gan
No dzīves akas medu smelt.
Pie datora es sēžu drošs
Un vadu to kā mazu bobi.
Man cirvis paslēpts netālu pa rokai;
To dators zemapziņā jūt,
Jo sveša neliekas tam komanda,
Kas vienā vārdā būtu Uzšaut!
Trīs brašuļi pie datora sēž
Un vada komandas jo stulbas tur.
Tā slavējama rīcība nav -
To atzīst pat līderis garīgais,
Kas iesācējs nav lietā savā
Liek brašuļiem trūkties uz vietas.
Santa Klauss ar stingru bārdu
Klusi klauvē man pie sāna.
Negrib mani kaitināt,
Zilu bieti iemantot.
Dāvanmaiss jau raisās vaļā,
Man caur rokām karstums traucas,
Un pēc maza brītiņa
Večuks guļ starp dāvanām.
Maisā jāguļ viņam ilgi,
Līdz viņš svēti nosolās,
Ka vairs mani netraucēs
Un uz mūžiem pazudīs.
Ir beigušies jau laiki tie,
Kad skeleti pa lauku skrien.
Tie visi tika saķerti
Un cūku būdā saķerti.
Nav viņu dzīve vienmuļa
Ik dienu kausus skandina
Un zobus ritmā klabina.
Aiz kalniem nav vairs naksniņa,
Kad viņus palaiž brīvībā.
Tas skeletiem liek kaulus post,
Jo padomā tiem miroņšovs.
Lai šonakt līksmo cilvēce
Un bēdas krutkā slīcina.
Es atnāku šeit,
Šai drūmajā vietā.
Skan lekcija klusi, līdz
Miegs mani uzveic,
Un sapnis salds
Tiek dāvāts man.
Datoristam karā jāiet,
Uniformu mājās šuj.
Datoru pret sienu sviež:
Nu, ardievu, kveiku dienas,
Monstrus galēšu ar rokām savām!
Pelnrušķīte krogā dzer,
Kājiņas tā plati ver.
Durvis skaļi nočīkstas,
Izredzētais ierodas.
Tas ir vecis krutākais -
Zirgu staļļa apkopējs.
Apkārt troksnis saceļas,
Pakavnieks ceļ nemierus -
Alus mucā iestrēdzis,
Trulu seju pabāzis,
Princesīti slavina
Un pie sevis vilina.
Iekārotā nošķaudās,
Visā spēkā noelšas:
Nejūtu es starpības,
Kuram lopam atdodos.
Alus mucas patriots,
Novēmies kā parazīts,
Pakavu ap pirkstu griež,
Oponentā bailes vieš.
Bet tas vecis ozols īsts,
Noslienājies karavīrs,
Gatavs uzņemt triecienu,
Tā kā zirga spērienu.
Pelnrušķei kļūst mājīgi,
Sūta jaumu dzērienu,
Jo tie abi liellopi
Gatavu uz cīniņu.
Pakavs nozib gaisā asi,
Dodas savā gājienā.
Zirga puisis dusmīgi
Neitralizē sitienu
Un, jau cīņai iekarsis,
Paķer šņabja pudeli,
Lai ar āķi trenētu
Kalējam pa mordu gāztu.
Stikla šķembas gaisā virmo,
Modinot uz romantiku.
Pakavnieks ir izvarots,
Izcils posts tam nodarīts.
Bet viņš pretī spurojas,
Pelnās jaunus sitienus.
Taču lietas sagrozās,
Burvis īsts viņš izrādās,
Pakavu uz vietas zīž,
Varen prāvais padevies,
Uguns mēlēs norūdīts,
Gatavs pirkstos apgriezties,
Pretinieku izšķaidīt,
Lukturos tam iedrāžas
Tā, ka dūmi nogriežas.
Lopkopis ir augšpēdus,
Kājas gaisā spirinās.
Arī pakavnieks sāk traumu just -
Baškā kaut kas dikti sūrst,
Kājas aiziet krustiski
Un ar pieri kantaino
Mēra grīdas cietību.
Pelnrušķīte kājās lec,
Šmigā acis mirkšķinā,
Lūpas lāstu smagi dveš:
Kuram lopam virsū krist?
Abi kropļi gatavie -
Trako mājas pacienti!
Labāk došos mājās sust
Un, kad šmiga aizpeldēs,
Slotas kātu precēšu,
Zobus koksnē cirtīšu!
Beidzot stāsts ir noslēdzies,
Kādam varbūt skumjas vieš.
Tici tam vai netici,
Man par to ir nospļauties.
Ezeru un mežu draugs
Kobra briļļainā pa mežu slāj,
Vaigā ozolzīles bāž.
Čiekuri tai ādu berž,
Blusas kravām projām vāž.
Krokodilam plata galva,
Zaļām sūnām apgleznota.
Gribas virsū uzsēsties
Un pa upi pairties.
Piegājiens ir piesardzīgs,
Kustonis šķiet aizmidzis.
Šaubas manī ielavās,
Dzīvotgriba pamostās.
Krokodils nav maziņais,
Spēka gadus sasniedzis.
Augums viegli cilājas,
Zaļās sūnas viļņojas.
Domā baigi maskējies,
Parūku sev uzlicis.
Gribas lāpstu rokās tvert,
Un pa sāniem stipri zvelt.
Tomēr draudzīgs būšu es,
Jo ar dabu čomi mēs.
| Sazināties ar autoru! | Atpakaļ! |