Vakarziņas, cits dzejolis, 09.09.2001 21:09 
Ir vakars vēls un mājās viss ir palicis tik kluss, 
Jo blakus istabās man sieva, mazie bērni dus. 
Uz tepiķa ar alus kannu rokā nometos 
Un vakarziņas televīzijas priekšā noskatos. 

Uz ekrāna kļūst redzams kaut kur milzīgs ugunsgrēks, 
To pielaidis kāds cilvēks, kuram īromātisks spēks. 
Uz sešdesmit un trešās ielas kāds ir aplaupīts, 
Bet tādēļ, ka tam maz bij naudas, nažiem sadurstīts. 

Uz zagtā auto bufertelpā līķis atradies, 
No nepareiziem cilvēkiem bij naudu aizņēmies, 
Kāds politiķis populārs, kurš valsti atradis 
Uz cietumu ar limuzīnu aizbrauc sastāvis. 

Man svarīga ir šodiena un ne kas notiks rīt, 
Es gribu iet un savu bērnu galvas noglaudīt, 
Tie nezin, kas ir viltība, tie nezin, kas ir naids, 
No sirsniņas tiem vienmēr nāk vai asaras vai smaids, 
Tiem katra diena izliekas kā saulains svētdiens rīts, 
Pat netīrākā dubļu peļķe tiem ir spogulīts. 

Uz vakarziņas turpinās ar to, kas ārzemēs, 
Vai karš draud Tālos Austrumos vai miers tur uzvarēs, 
Un lielpilsētās teroristi asins darbus veic. 
Ir valstis, kur kā varoņdarbus slepkavības veic. 

Sprāgst bumbas Ziemeļīrijā un nevainīgie krīt, 
Un Āfrikā starp ciltīm kari iesākties var rīt. 
Cik nesen tas viens otru vēl par melniem brāļiem sauc, 
Bet tagad tankos apbruņoti viens pret otru brauc. 

Pa jūrām kara kuģi peld, klājs pilns ar lidmašīnām, 
Ir zemūdenes pielādētas torpēdām un mīnām, 
Un apakšzemē raķetes uz savu dienu gaid’, 
Uz robežām stāv armijas un ģenerāļi smaid. 

Man svarīga kļūst šodiena un ne kas notiks rīt, 
Es gribu iet un savu bērnu galvas noglaudīt, 
Tie nezin, kas ir viltība, tie nezin, kas ir naids, 
No sirsniņas tiem vienmēr nāk vai asara vai smaids. 
Tiem katra diena izliekas kā saulains svētdiens rīts, 
Pat nekrietnākā zemeslode tiem ir grabulīts.