1. 16.augusts, treshdiena
  2. Naktii normaali var izguleeties, tikai karsts mazliet, pat uz betona griidas. No riita ilgi nevaram izpanskaaties, baigais nespeeks un nogurums (kaads briinums 35. dienaa, ha!). Katram gadiijumam izdzeru shaadas taadas zaales pret veedersaapeem, taas mums ir chupaam, jaaturpina nu taas aktiivi lietot. Beigaas kaut kaa savaacamies, lai kvalitatiivi pavadiitu kaarteejo shii celjojuma dienu. Chomi tuuliit aiziet uz banku mainiit naudu, jo tagad ir palikushi tikai 3 RUR, par tiem var tikai 1 x kaads aiziet apmekleet stacijas tualeti – taa nu es pagados taa, kam sho izdeviibu iespeejams izmantot. Aaraa pamatiigi liinjaa, bet ar paartraukumiem, kuru laikaa Maaris no tuveejaam paardeveejaam stacijas aizmuguree paspeej nopirkt semushkas, kuras tantinja citiigi ietinusi mazliet miklaa aviizhtuutaa. Taas nu arii eedam. Tad jau arii driiz dodamies paari "stacijas laukumam" (gar atspirdzinosho dzeerienu un snikerbodeem), lai nodotu somas glabaatuvee (1 soma 6 RUR), ljoti laipna to pienjeemeeja. Tad ar kaut kaadu autobusu braucam uz Krasnojarskas ostas pusi. Liidz tai veel kaads gabalinjsh jaaiet kaajaam – nelaimiigaa vai laimiigaa kaartaa gar dazhaadu daarzenju un auglju tirgotaajiem. Tur tantuki paardod lielas, skaistas gailenes spainjiem vien, ka pilniigi sakaarojas seenju meerciite maajas apstaakljos.. Maaris nopeerk gurkjus, es puslitru riktiigu lauku pienu, Dzenis – tomaatus un mazo burcinju kreejumu, ko arii liidz kugja attieshanai izlok.

    Pie Jenjisejas piestaatnes staav vairaaki kugjiishi. Muuseejais ("Rakjete") veel nav atbraucis. Mees tagad dosimies uz pilseetinju Divnogorsku, par ko rakstiits angliskajaa celjvedii, esot taa kaa smuka pilseetinja. Kaadu laiku gaidaam Rakjeti, turpat seezhot uz zemes un veeljoprojaam grauzhot saulespukju seeklas. Biljetes jaapeerk kugjiisha iekshaa (to nepaspeejam brauciena laikaa izdariit, taapeec maksaajam peec tam un nedabonam biljetes, jo nav iedarbinaats motors, luuk kaa). Cilveeki, saliidzinot ar vietaam, maz. Saakumaa staavu / seezhu aaraa, uz beigaam (kad veejsh paaraak sapuutis) iekshaa. Kugjiic brauc pret straumi un apbriinojami lielos aatrumos, tomeer tas neliedz saskatiit visas skaistaas dabas bagaatiibas Jenjisejas abos krastos - lielus kalnus, pilseetas lielaas un mazaas maajinjas, veelaak arii klintis, kuru starpaas sabaazushies puukaini maakonji. Smuks skats, kad kugjiitis brauc veel cauri pilseetai, apaksh auto un dzelzcelja tiltiem. Visu laiku braucamo un smukos skatus slapina lietus, no kura var tomeer veiksmiigi izvairiities, ja seezh kugja aizmuguree. Vienaa briidii nosmarzho peec svekjiem – ahaa, turpat divi praamji apkraameeti ar kokiem, peldinaas kaut kur gar krastu.

    Kaa nokaapjam no klaaja, taa piesitas viens taksists, kas par 100 RUR sola muus aizvizinaat uz HESu. Mees, protama lieta, atsakaamies, jo 100 RUR tomeer ir par daudz shaada veida izklaidei, bet vecis, spiitiigs buudams, neatlaizhas un peec tam veel brauc ar mashiinu mums pakalj, uzbaazhas kaa nelabais. Tomeer viens labums no vinja atlec arii mums – uzzinaajaam, ka uz krievu naudas 10-nieka atteelotais HES ir tieshi tas, kas atrodas pie Krasnojarskas, aa, un vel otra lieta – ka uz turieni iet arii autobusi. Taa nu no ostas jaatiek uz centru. Tas nav gruuti, jo viena tantinja pastaasta, lai tik kaapjot augshaa un tur jau buushot. Kaapt augshaa – tas noziimee pa staaviem celinjiem un trepeem, preciizaak sakot – daudz trepeem. Bet galu galaa tas nemaz nav tik gruuti. Paveroties atpakalj var redzeet Jenjiseju un taas klinshainos krastus, kaa arii dazhas augstas jaunaas maajas, kas visumaa pat iederas shajaa skataa.

    Apeedu saldeejumu un turpinaam eedniicas mekleejumus. Pa celjam izdzeram jau tradicionaalo kvasu 0,2 par 1,70 RUR - tas ir leetaakais shiis sugas paarstaavis, kaads Krievijaa redzeets shii celjojuma laikaa, bet ne tas garshiigaakais, laikam paaraak saruudzis, staavot karstajaa saulee. Eedniica, kas ar pailgu mekleeshanu tomeer tiek atrasta, ir kaut kaadas ruupniicas ieksheejaa barotava. Pilniigi tuksha. Uzprasu, vai shie vispaar straadaa – jaa, jaa, tikai jaanjem paplaates un tad jau muus apkalpos. Taa nu esam 3 eedaaji, bet muus apkalpo 4 tantes – viena griezh salaatus, otra lej zupu utt. Apkalposhana uz goda, taa teikt! Eedu rasoljnjiku, gurkju + tomaatu salaatus (paturot praataa to, ka tie ir vienkaarshi sagriezti daarzenji ar skaabu kreejumu virsienee) un aabolu kompotu. Kopaa samaksaaju ap 9 RUR. Chomi mielojas ar kartupelju putru un galju. Dzenis njergaajas un neeed pietiekoshaa kaaree priekshaalikto, kas raadaas sameeraa jociigi citiem liidz tam pilniigi izsalkushajiem veederiem. Iemesli taa arii netiek uzzinaati.

    Kad maagaa kaut kas ielikts, atkal ejam uz centru, kur katrs norijam pa saldeejumam – sheit redzeetie saldeejuma kioski paarspeej visu iepriekshmaniito: tie ir lieli, lieli, un to sienas apliimeetas ar ento shkjirnju saldeejumu ziimeejumiem, kuras, mums par milziigu briinumu, arii visas var dabuut. Jaa, jaa, nudien! Nu jau taalaakie meerkji skaidri – HES. Uz turieni ejot 5. autobuss, ko mees pacietiigi saakam gaidiit pieturaa, neskatoties uz "muusu" taksista nebeidzamajiem piedaavaajumiem un lenkshanas. Maaris peec kaada laicinja iet sarunaat kaadu citu privaato taksi (par mazaaku summu, logjiski), bet izraadaas, sarunaa beigaas vienu pavisam privaati privaato, kas taapat ir ar mieru nopelniit 30 RUR. Taa nu pa interesanti viljnjainu, bet gludu asfaltu tiekam tur dazhu minuushu laikaa aizvizinaati.

    Krasnojarskas HES saakts buuveet 1961. gadaa, bet saakumdarbi (maajas, celji, tilti, stabi) taisiiti jau no 1956. gada. Shis HES ir 2. augstaakais Krievijaa un viens no augstaakajiem pasaulee – augstaaks par to (Krievijas meerogos) ir no shejienes 500 km taalais HES, bet shitas laikam sarazho vairaak. HES tieshaam ir milziigs, paari lielajai Jenjisejai. Necik taalu to apskatiit gan netiekam, varam aiziet tikai liidz shlakbaumam, kas veel ir sameeraa taalu no pasha HESa, un kuru ar nopietnu sejas izteiksmi apsargaa brunjojies militaarnieks. Augshaa, lai redzeetu otru pusi, netiekam. Protams, tiek kaldinaati uzbrukuma plaani un viltiibas, kuras beigaas taa arii nerealizeejam.

    Parunaajamies ar vechuku, kas mazaa, tumshaa istabinjaa pie autobusa pieturas paardod graamatas un fotograafijas par HESu un taa celtnieciibu. Vinjsh daudz pastaasta par to, kaa tas tika buuveets – saakts vienaa pusee, iztiiriita grunts, salikti tie dzelzhi, tad atkal otraa pusee utt.. Vaardu sakot, diezgan interesanti, njemot veeraa taa celtnieciibaa iesaistiito cilveeku skaitu un noziimiibu tuveejajaa ruupnieciibas laucinjaa.

    Mees autobusu negaidaam, jo gribam aiziet liidz vietai, kur shurpbraucot redzeejaam, ka paardod zhaaveetas zivis. Ejam pa betoneetu celinju gar Jenjiseju. Tur neviens sen kaa nav vazaajies – celinjsh apaudzis ar zaali, kokiem, kaadreiz, cik var nojaust, bijis apgaismots ar mazaam lampinjaam. Labaakie shiis sava veida postazhas liecinieki ir pakapieni uz sho celinju (no lielaa celja) – tie izdrupushi liidz dzelzhiem betonaa un tiem cauri izaudzis koks. Vienaa vietaa krastaa cilveeki uzceelushi maaju no kaut kaadiem salasiitiem materiaaliem, pashi shivereejas turpat blakus. Pa celjam man drausmiigi saap veeders, laikam no taam saulespukju seklaam, apsolos taas vairaak neest.

    Taa aizejam liidz praamju piestaatnei (ir 2 praamji – viens tuvaak, otrs taalaak, kas abi vadaa mashiinas turp shurp, jo tilts, kas arii atrodas tur netaalu, jau kaadu laiku nedarbojas), kur tieshaam sakarinaatas skaistas spiidiigas zivis un zivteles. Cena izraadaas mums nemaksaajama (50-100 RUR). Kaa kompensaacija - turpat arii tiek cepti shashliki, un ,taa kaa Maaris visu laiku diic peec shii eediena, tad tur kadu briisninju paseezham. Es no shashljikiem gan atsakos un tikai iedzeru atkal nopirkto Tarhuunu, jo veeders veeljoprojaam nenormaali saap.

    Peec kaada laicinja turpinaam virziishanos uz Divnogorskas pusi. Tur kaut kaads piemineklis sakaraa ar HESa celtnieciibu – kravas mashiina. Taalaak paiet vairs nevaru, taa nu turpat arii pacani saak stopeet mashiinas. Juris nostopee sarkanu autobusu, kas brauc ne tikai liidz Divnogorskai, bet pat liidz pashai Krasnojarskai. No katra 20 RUR. Pa celjam, kaujoties ar miegu, veel redzu Jenjiseju, klintis, braucam pa maziem serpentiniem. Veel redzams kamielis pie kaadas privaatmaajas vaartinjiem. Plkst. ir jau 20:40. Izkaapjam aaraa centraa. Tad kaadu laiku vienkaarshi esam tur esam. Apskatiishanas veerta ir nesen uztaisitaa struuklaka ar dazhaadaam "iespeejaam", sabaazts viss, cik vien var, bet laikam shejienieshu gaumei atbilstosh. Blakus arii skatuviite, kur jaunie breikdensisti raada savu maaku skatuviiti aplenkushajiem skatiitaajiem. Skan pat normaala muuzika. Leenaam velkamies uz staciju, pa celjam ejam veikalos, peerkam salchu, saktaamies suveniirus utt. Iekliistam arii centraalajaa Krasnojarskas parkaa, no kura izdodas izkljuut krievu jautrojoshaas un mazliet agresiivaas jaunatnes (kas bariem vien pulceejas pie diskoteekas ieejas) nemaniitiem. Kad savaacam somas no glabaatuves, ir jau pavisam satumsis.

    Pamazaam iekaartojamies uz gulju. Veeders veel bishkji saap. Dzenis paliek nomodaa, rakstot savus memuaarus un suukaadams nopirkto "Snickers".

  3. 17. augusts, ceturtdiena

Arii shonakt normaals miegs, un jau (!) pirms 12-tiem ejam nodot somas, nedaudz liist, apmaacies. Tuuliit arii ar autobusu nr 30a braucam uz Stolbi – dabas rezervaatu un arii vienu no pasaules aizsargaajamaam teritorijaam, par ko staastiijushi mani vecaaki un piemineejis arii celjvezha autors. Kasiere pasaka, kur jaakaapj aaraa un mees ejam. No lielaa celja jaaiet pa kreisi un tad pa asfalteetu celju, kas nedaudz iet kalnaa. Pa celjam jau var redzeet vienu "stolb" – laikam saucas "Velna pirksts", tomeer iista skaidriiba veel par stolbu buutiibu nerodas. Pamazaam jau piekuustam. Celja malas rotaa uzraksti par sho tuurisma objektu, lieli plakaati, ko te driikst un ko nedriikst dariit, nedriikst te arii sunjus un kakjus vest (par to liecina arii attieciiga celjaziime).

Pie riktiigaas ieejas ir lieli vaarti, eedamlietu kiosks un atkal daudz plakaatu. Taa kaa nekaa veel shoriit neesam eedushi, nedaudz paeedam – es nopeerku prjanjiku, limonaadi un chupa cups. Ciitiigi izpeetaam arii akmenju (stolbu) plaanu un ejamaas takas.

Ljoti ilgi jaaiet pa zemes celju augshup, kas izraadaas diezgan negaidiitas un straujas fiziskaas aktivitaates manaam miesaam un man taa vien velk ik pa laikam paseedeet uz celjmalaas atrodamajiem solinjiem. Tomeer paaraak ilgi tur seedeet nevedaas, jo garaam visu laiku drasee krievu sportisti un arii Juris un Maaris neizraada iipashu nepiecieshamiibu peec taadaam atpuutaam. Maaris ir arii noruupeejies un aiznjemts ar savas dziiviibas saglabaashanu, kuru visu laiku nopietni apdraud tieshi vinjam uzbruukoshas naaveejoshas mushas, lapsenes un citi knishlji. Pamazaam tiekam liidz kaut kaadai vietai, kur atkal paardod "pirmaas nepiecieshamiibas paartikas preces" (limonaadi un bulkas) un saseedushi visi tie, kas pirmiit skreeja mums garaam.

Novirzaamies no uz tacinju, kas ved veel staavaakaa kalnaa, tikai – te kaapshana pa sakneem. Tad jau arii esam pie Stolb nr.1. Tagad tikai es taa isti saprotu, kaapeec maaminja par to tik ljoti juusmoja – milziigi akmenji (nevis klintis) kaa saspiedushies viens uz otra, viens otram blakus. Tieshaam briinumaini dabas veidojumi, kas atrodas vairaaku desmitu – simtu attaalumaa viens no otra un ir "salikti" tuvaako kalnu galos. Gar vienu ejam uz otru pa iemiitaam tacinjaam. Nokljuustam pie taada, kuram arii vienkaarsh tuurists var uzkaapt virsuu (citus noteikti aplenkushi alpiinisti, jo tie ir ljoti staavi). No turienes paveras vienreizejs skats uz mezhainaam taaleem un kalnainiem plashumiem. Nostaajos uz pasha akmens/klints malinjas – zem manis bezdibenis, dzilji dzilji apakshaa koki, inchiigi taa "pabaidiities", patirpinaat sirdi un nervus. Buutu jau bijis labi, ja mees buutu aizgaajushi arii liidz citiem solbiem, bet taa kaa vakaraa muus gaida vilciens uz Maskavu un arii nav veel iisti zinaams, kaa var tikt aaraa no shiis paradiizes, tad saakam kusteet. Dzenja vadiibaa saakam iet pa vienu mistisku staavu tacinju no kalna lejup, briizhiem taa dubljaina, briizhiem shkjiet, ka taa izbeigsies vispaar un mees dabuusim caur brikshnjiem lauzties "briiviibaa". Tomeer beigaas taa iziet uz celja, pa kuru pirmiit gaajaam augshup.

Uzgaajushi uz lielaa celja, uzreiz arii paspeejam uz autobusu. Izkaapjam pie paartikas prechu tirgus. Un tur tikai saakas! Kaut kaada nauda veel ir – taa nu tiek izteereeta eedamajam, ko panjemt liidzi vilcienaa. Te nu ir nopirktaa saraksts: 2 + 2 kg konfektes (maajaasnjemshanai), 6 dazhaada veida "Zuko", ½ arbuuzs, melone, 3 citroni, ½ kg cepumi, 5 banaani, 1 kg gurkji, 2 tomaati + 1 kg tomaati, 250 g neidentificeetas zivs, ½ kg 3 veidu halva, 200 g salduminjsh, 400 g siers, gabals siera desa, vienkaarsha desa, maza pacinja sviests, 2 l piens, 0,5 l bifodoks, sinepes, 1 batons, 1 baltais kjiegjelis, kreejums. Tad ar autobusu veel paarbraucam paari tiltam un ejam bankaa samainiit naudu no dolaariem uz rubljiem, kas izraadaas diezgan interesanta padariishana – ar paseem, parakstiem un divainiem papiiriem. Taalaak ar kaajaam (ieejot veel paaris veikalos), apkraavushies ar caurspiidiigiem maisinjiem kaa tirgus sievinjas, uz staciju.

Kad esam ar somaam jau stacijas uzgaidaamaa telpaa, pienaak milicis un laipni saka, lai nu vaacamies ar savaam mantinjaam labi ashi aaraa. Tas pats jaadara arii visiem citiem sheit gaidoshajiem, jo ir atrasta kaut kaada nevienam nepiederosha kaste. Apmetamies turpat aaraa pie stacijas. Peec kaada briizha atkal var iet stacijaa, jo atradusies kastes iipashniece – kaada tantinja.

Piezvanu Rihardam Berugam, kas saka, lai es nesatraucoties par Norveegjiju, ka saaksim visu kaartot, kad atgrieziishos, bet nesatraukties nemaz nav tik viegli. Gribu piezvaniit arii citiem, bet visi draugi atsleegushi mobilos vai pazudushi ar tiem zilajaas taalees aarpus zonas. Piezvanu teetim, beigaas arii maaminjai uz darbu. Pasaku, ka braucam uz Maskavu. Peec kaada laika jaaiet uz vilcienu. Atkal sliktas vietas: pie tualetes, bet tas jau vairs galiigi nav svariigi, galu galaa viens no peedeejiem paarbraucieniem. Eedam halvu, arbuuzu. Taapat arii mochiijam. Driiz ejam guleet, cerot, ka naktii modiisimies un pec kaartas mazgaasim galvas, tomeer miegs izraadaas paaraak salds, ka tiek noguleets liidz riitam.

  1. 18. augusts, piektdiena
  2. Esmu aatri pamodusies, pirms citiem, tad nu izmantoju izdeviibu un nomazgaajos, rindaas staavoshaas publikas netrauceeta. Maaris un Juris arii driiz celjas. Parijam brokastis – tomaatmaizes (kaada izvirtiiba!). Tad jau driiz ir klaat Novosibirska, kad tantes, kas seezh turpat "kupeju" pusee, izkaapj un mees paarvaacamies vinju vietaas. Ceturtais cilveeks tur ir Mendeljejeva augstskolas kjiimijas students gaishmatainais Misha, kas brauc no Sajaaniem ( tur njeemies ar kaut kaadu grupu pa upeem) maajup uz Maskavu. Riskeejot palikt stacijaa peec vilciena aizieshanas, Maaris aizskrien peec leetajiem shashljikiem (ko paardod aiz stacijas). Taa nu otrajaas brokastiis - shashljiki. Vispaar visu dienu kaut ko eedam, taadeejaadi gan mazliet samazinot lielos paartikas kraajumus, gan laiku liidz nokljuushanai galapunktaa.

    Speeleejam kaartis: sunjus, kas man jau sen liidz kaklam. Luudzam Mishu iemaaciit preferansus. Atceros, ka kaadreiz tos speeleeju paargaajienaa pa Kurzemi, ljoti aizraujosha speele, tikai saakumaa gruuti "iebraukt" noteikumos. Visu laiku latviski savaa starpaa apspriezham, kaa tur iisti labaak dariit, bet saprashana tik viegli nerodas. Veel sarezhgjiitaaka ir punktu skaitiihsanas sisteema, kuraa Dzenis gan pamazaam iemanaas. Kad speele apnikusi, katrs kaut ko rakstaam, peec tam guljam. Puuce nodzinis baardu. Pienaacis pusdienu eedamais laiks, taa nu atkal eedam, un tad atkal speeleejam kaartis. Ar pavadonjiem veiksmiigi tiek sarunaats, ka Sverdlovskaa mums nebuus jaapaariet uz citu vagonu (bija biljetes nopirktas liidz turienei, un ar sho pashu vilcienu, tikai citaa vagonaa - taalaak), varam palikt tepat. Shii zinja tiek uznjemta ar gavileem, arii Misha no priekiem vai leekaa. Skan vilciena radio, bekstriit bois, spiirsas jaunkundze u.c. tamliidziigie.

    Kad izdzeeshas gaismas, ar J&M veel seezham un runaajamies. Vienaa stacijaa izskrienam laukaa, ir drausmiigi auksts. Dazhi pasazhieri saka, ka Maskavaa 10 graadi! Chomi grib iet dushoties, bet beigaas paardomaa, ir tomeer paaraak auksts prieksh shaadaam "izklaideem". Veel naktii eedam sieru, halvu un dzeram Zuko.

  3. 19. augusts, sestdiena
  4. Atkal pieceljos agri, parunaajos ar Mishu, par skolaam utt. Nabags mokaas ar veedersaapeem, iedodu vinjam ogli, vinjsh veelaak atdaavina 3 no saviem 4 ciedru riekstiem! Tad mazliet pagulju. Brokastiis – desmaizes (maize un desa pirkta Permaa, kameer guleeju). Un.. tad atkal mazliet pagulju. Pamostos no diivaini paziistamaam skanjaam un balss. Pa vilciena radio dzied Mielavs! (chomi aiznesushi Dzenja kaseti) Kolosaala sajuuta – kaut kur Krievijaa, Sibiirijas plashumos, pilnaa skaljumaa – lai lai lai! Riktiigi labais. Peec tam taapat zhaaveejamies, skan aarzemju muuzika, juutams, ka tuvojamies Rietumiem. Vakaraa veel speeleejam sunjus, kas tiek aatri vien iemaaciiti arii Misham. Tad es gulju kaadas 3 h, lai veelaak ar mundru praatu un mundru tausti pa tumsu kraameetu somas. Chomi iet uz tualeti dushoties, arii es peec tam. Gulju pirmajaa staavaa ar galvu uz ejas pusi, jo no loga briesmiigi puush auksts veejsh.

  5. 20. augusts, sveetdiena

Jau ap 4-triem no riita Misha muus buhnjii augshaa, bikstii utt. Ir palikusi vesela stunda liidz iebraukshanai Maskavaa, Jaroslavskij vokzal. Tas tachu ir daudz un mees veel riktiigu laicinju shnjaacam taalaak. Peec tam sataisiities ir pagruuti, jo turpat pilns ar muusu somaam, Misham taa ir veel daudzreiz lielaaka. Paargjeerbjos tiiraas dreebiitees, izkaapjam no vagona peedeejie.

Jaroslavskij vokzal pa meenesi ljoti paarmainiijies – novaaktas seetas un stalazhas, smuki veikalinji, smuka stacija. Ar metro braucam uz Rizhskij vokzal, ir ap 6-iem no riita. 7-njos attaisa kases, nedaudz pastaavot rindaa, tiek nopirktas biljetes liidz Sebezhai naakamaas dienas vakaraa, no turienes liidz Latvijas robezhai tikt esot spicka. Nododam somas glabaatuvee (vilciena vagonaa uz perona, aiz stacijas eekas), 15 RUR gabalaa. Veeders uzstaajiigi pieprasa kaut ko gremojamu. Kameer veel viss sleegts (liidz 10-tiem), braukaajamies ar metro un skataamies stacijas. Daudzas tieshaam kraashnjas, tomeer daudzas (uz to ieprieksheejo fona) ar fliizeem izskataas prasti.

Lai arii Juris un Maaris neizskataas iipashi iepriecinaati, vienojamies, ka no saakuma iesim uz Pushkina maakslas muzeju, kas ir viens no maniem meerkjiem Maskavaa. Aizbraucam liidz iistajai stacijai, bet pa taisno uz muzeju nevar aiziet, jo lielajaa zelta kupolu katedraalee notiek kaut kaads milziigs pasaakums, un visu apkaartni sargaa milichi, iekshaa laizh tikai ar ieluugumiem. Ja buutu laiks, pasaakuma norisi var veerot arii uz lielaa ekraaana turpat aarpusee. Taa nu mums ir jaaiet ljoti liels liikums apkaart kvartaalam, liist lietus. Vienaa briidii pamanaam mazu, neuzkritoshu ieeju (ar siikiem uzrakstiem). Izraadaas – Pushkina muzejs! Ieejas biljete krieviem maksaa 25 RUR, bet aarzemju studentiem 60 RUR, kas liekas par traku un mees dodamies prom. Tomeer pie izejas mana maakslu miiloshaa sirdsapzinjas dalja iedarbojas un taa sarunajam satikties peec stundas, kas, protams, Pushkina muzejam ir galiigi nepietiekosh laiks.

Pie kases man izdodas nopirkt krievu biljeti (pasaku tikai ogjin, shii veel tikai noprasa, vai pieaugusho un viss). Lielos aatrumos "skrienu" cauri visiem antiikajiem, romieshiem, eegjiptieshiem, mazliet pakaveejos pie Rembranta un Mikelandzhelo zaaleem, tad atkal skrienu – spaanji, itaalji, holandieshi. To, ko tieshaam gribu redzeet, nevaru atrast. Beidzot, kad palikushas kaadas 20 minuutes, tad atrodu – Gogeenu, Sezaanu, Van Gogu, Pikaso, un galvenais – Matisu. Daudzas redzeetas un populaaras gleznas, nu, kaut vai Matisa "Goldfish". Nopeerku veel 3 kartinjas un eju lejaa, kur jau seezh abi pacani.

Taalaak ejam gar upi un gar kremlja sienu. Super laicinjsh – saule, zilas debestinjas, nav arii paaraak karsts. Taalumaa eekas, kas redzeetas bildees, vispaar skats pats kaa bilde. No taas puses, kur smukaa bazniica ar kraasainajiem torniishiem, uzejam uz Sarkanaa laukuma. Puse no laukuma ir norobezhota, jo no otras puses cilveeki var tikt (10:00 – 13:00) iekshaa pie Ljenjina. Laukums nav tik milziigs, kaa biju to iedomaajusies, bet iespaidiigs taapat. Visskaistaakais skats ir no laukuma vidus skatoties uz smuko bazniicinju, taalaak upe un tad Maskava (no kalninja lejinjaa’i).

Dazljeeji eediena mekleejumos, daljeeji ekskursijas noluukos, ejam uz lielo universaalveikalu GUM, kas atrodas turpat pie laukuma. Nu, taa ir klase – trijos staavos, ar tiltinjiem, paarsvaraa gan tikai aarzemju preces. Eedamu nekaa taa arii neatrodam, taapeec turpinaam mekleejumus taa aarpusee, vajadzeetu kaadu veikalu vai kafejniicu (lai gan tas ir liels stulbums, jo viss te, Maskavas centraa, ir mazliet padaargs). Beigaas atrodam vienu bukjerbrodnaju, bet tur ljoti ilgi neapkalpo, taapeec ejam prom un kliistam taalaak. Attopamies, ka ir tachu sveetdiena, un visas bodes aiklapeetas. Dzenis beigaas izdiic un laimiigs iet eest McDonaldaa, ar Puuci mekleejam citas vietas. Vienaa cheburechnajaa apeedam 2 cheburekus, man jau liekas ljoti garshiigi.

Peec tam gribam tikt pie Ljenjina, bet vinja darbalaiks beidzies. Nu nekaa. Turpat netaalu uz kaadaam trepeem peetaam karti un izlemjam turpmaakos darbiibas plaanus. Puuce grib iet uz veestures muzeju, kas, izraadaas, atrodas Sarkanajaa laukumaa, sarkanajaa eekaa. Ieejas biljeti izdodas nopirkt par 20 RUR (Maaris nokaarto), lai arii aarzemju studentu biljetes maksaaa 110 RUR. Kasee muus apskata, pasmaida, bet palaizh. Veestures muzejs labs. Taatad par Krieviju tas staasts – saakot no pashiem pirmsaakumiem, par cariem, par vinju daarglietaam, arii kariem, ierochiem utt. Vienaa zaaliitee apskataami daudz padomju laika propagandas plakaati, tieshaam interesanti. Vienaa citaa zaalee Putina atklaata izstaade par 1945. gada 24. augusta izcilo paraadi Maskavaa – pa vidu zem stikla samesti karogi, var skatiities arii dokumentaalo kino, karaviiru fotograafijas un vinju apgjeerbu.

Juutamies drausmiigi nogurushi, kriitam vai nost no kaajaam, gribaas eest un paseedeet kadu laicinju, taapeec tuuliit peec muzeja ejam uz to pashu eestuvi, kur nevareejaam sagaidiit, kad apkalpos. Dabonu divas pankuukas ar galju un aabolu sulu. Peec tam veel saldeejums vafelee. Tad no tuvaakaas metro stacijas braucam uz VDNH, kas ir kaadreiz bijushais sasniegumu parks. No saakuma uzzinaam, ka leetajaa viesniicaa, kas tiek turpat atrasta peec Maara atminjas, nav briivu vietu, aizejam paluureet arii uz netaalu esosho glauno viesniicu Kosmoss, cenas, protams, nesaliidzinaamas, daudz aarzemnieku, spozhums, zelts utt. No turienes pa lielajiem vaartiem iesoljojam parkaa (pirms tam veikalaa nopeerku grauzhamus sauso brokastu spilventinjus ar kokosu), skanot dziesmai, kas jau kaadu laiku paarnjeemusi kaseshu tirgotaajus, nomainot "ai, ai, ai gjevchonka" pret kaut kaadu tur "aka maka baka". Milziigi vaarti. Pa taisno ejam atrakciju virzienaa. Ar Dzeni ilgi censhamies pierunaat Puuci arii pievienoties mums braukt ar lielo ratu (tieshaam milziigs), tomeer shis nav pielauzhams. Beigaas, kad ar Dzeni jau kaapjam iekshaa, izraadaas, arii shis nopircis biljeti, surpraiz, kaadi tik varonjdarbi pasaulee netiek pastraadaati! Neko daudz jau no augshas neredz, centrs taalu. Vienkaarshi smuks skats.

Peec tam apstaigaajam parku. Grandiozs! Saakot jau ar visiem lielajiem paviljoniem, kur kaadreiz bija iekshaa tie PSRS tautsaimnieku sasniegumi, bet tagad lielaakoties kjiinieshu prechu veikali. Var tikai redzeet, kas kuraa maajaa bijis – lieli uzraksti virsuu. Parka viduu kolosaala saulee spiidosha struuklaka ar tautumeitaam, nedarbojas.. Visur daudz cilveeku, tie eed, priecaajas, vienkaarshi atpuushas uz solinjiem. Aizejam liidz govju un cuuku kuutiim, kur tieshaam iekshaa arii ir shie kustonji. Atpakaljceljaa redzam veel daudzas vietas, kur taisa shashljikus un plovu, un kebabus (shaurmas), nolemjam atnaakt te veel riit un izteereet peedejo naudu gastronomiskaas izvirtiibaas.

Jau kreeslo. Dodamies apskatiities netaalu esosho slaveno pieminekli ar straadnieku un kolhoznieci, milziigs nudie! Ar kaajaam ejam liidz metro stacijai un tad braucam uz Rizhskij vokzal. Ir jau pirms vienpadsmitiem, kad iznjemam somas no bagaazhas glabaatuves un ar stacijas apkopeeju sarunaajam, ka varam palikt stacijaa pa nakti (paraadot vilciena biljetes riitdienai). Guljam uzgaidaamajaa telpaa pie kioska, kopumaa visaa stacijaa (bez tualetes kasieres un apkopeejas) esam kaadi 7 cilveeki.

40. 21. augusts, pirmdiena

Muus modina jau ap septinjiem, kad stacija jau pilna ar biljetes peerkoshiem un taas gaidoshiem cilveekiem. Veelreiz teereeju 5 RUR par ieeju tualetee un iespeeju riktiigi nomazgaaties, saluuzt mana zobubirste. Kaljam plaanus shodienai. Saakam ar Chaikovska koncertu zaales apskati (braucam ar metro), liela eeka, bet nekas iipash, nedarbojas. Apskatu tikai repertuaaru, kas raadaas labs, klasika. Gribam eest!

Ejam pa lielo ielu uz priekshu (vai uz atpakalju). Taa ir viena no ielaam, kas iet rinjkjii ap centru. Daudzas joslas, plata ietve, juuties kaa siiks knislis, saliidzinaajumaa ar shiem apmeeriem. Vienaa veikalaa nopeerkam kliju maizi un sieru, ko turpat ielas malaa arii apeedam. Nogriezhamies pa citu ielu – jau uz centra pusi. Maaris aiziet samainiit naudu, tikmeer Juris uzraujas uz kaut kaadu milici, kas paarbauda vinja dokumentus tikai taapeec, ka shis paprasiijis, kas taas par svariigajaam mashiinaam, kas mirgojot pabrauca garaam. Gar ietves malaam daudz kiosku, kur var pirkt dazhaadu veidu cheburekus, bulkas un shaurmas. Daudz firmu veikali, viss tieshaam riktiigi smuki, tomeer mums nav iipashi daudz laika kaveeties pie siikas shii rajona apskates. Pusstundu pavazaajamies pa graamatniicu, kur izpildu otru Maskavas "sapni", nopeerku Krievijas karti (35 RUR), ko izdara arii abi chomi. Te var atrast arii labu zinaatnisko literatuuru krievu valodaa, labas notis un citas graamatas.

Ejam taalaak, un driiz jau taalumaa redzams Kremlis, esam nogaajushi ljoti daudz. Saak liit lietus. Gar struuklakaam (ar un bez zirgiem) ejam turpat uz centra metrostaciju pie Kremlja un braucam uz parku, lai pildiitu vakardienas apnjemshanos un piepildiitu savus kunjgjus ar izmekleetiem eedieniem. Izbraucam taalaako marshrutu pa metro, taapat vien.

Vienaa plastmasas galdinju un kreeslinju vietaa apeedu 2 uzbeku pavaaru gatavotus kebabus, vienu vistas, otru cuukas, pirms tam man taadu nebija bijusi laime nogarshot, super eediens, tieshaam! Arii Maaris un Juris kaut ko shtopee iekshaas.

Redzams, ka var ieiet turpat lielajaa izstaadiitajaa lidmashiinaa, 5 RUR. Tur iekshaa skataamies filmu par dazhaadaam lidmashiinu katastrofaam, ljoti ierosinoshi uz turpmakajiem braucieniem ar lidmashiinu.. Ieejam arii pilota kabiinee, kur pilns ar sleegjiem, klokjiem un podzinjaam, krievu beernelji te riktiigi var izaardiities, to visu darbinot, mees jau, protams, arii. Bet driiz jaaiet projaam. Atrodam shashljikus, kurus (peec eeshanas) noveerteejam ar 5 (10 ballu skalaa). Peec tam deseraa viens shokolaades saldeejums. Ejam atkal uz lielo pieminekli, lai Maaris to nofotograafeetu dienas gaismaa. Driiz jaadodas uz vilcienu.

Vagonaa maz cilveeku. Noklausaamies, kaa vilciena nachaljnjiks saakumaa piesaka visu apkalpojosho sastaavu. Braucam uz Sebezhu. Lai aatraak taa pienaaktu, ejam gandriiz tuuliit guleet, nedaudz saap kakls.

  1. 22. augusts, otrdiena

Ilgi staipaamies. No riita vienaa stacijaa Dzenis nopeerk piiraadzinjus ar aaboliem, kas kljuust par peedeejaam brokastiim Krievijas aarees. Tad dalaam biljetes, kuras ieguutas visa celjojuma laikaa, saakot ar vilcienu, praamju u.c transporta biljeteem, liidz pat ieejas biljeteem muzejos. Vilciens apstaajies, bet tikai peec kaada laika saprotam, ka esam jau galaa. Uzreiz ejam uz tirgu, kur tiek iepirkti peedeejie eedamie suveniiri (dabonu cigorinjus, kas man riktiigi asocieejas ar beerniibu), veikalaa nopeerkam vodku. Nopirktie aaboli veel taadi pacieti, bet tas neliedz tos eest. Saak pamatiigi liit lietus, taapeec paarvaacamies uz veikalu, no kurienes vakteejam visas mashiinas ar latvieshu numuriem, eedot Maara pirktaas shokolaades un cepumus un dzerot tarhuunu.

Kaut kur pirms plkst.14-tiem vienu mashiinu, kas brauc uz Zilupi, laimiigi dabonam. Mazliet jociigi dzirdeet latvieshu radio. Krievu robezhai tikt paari nav probleemu (savaac tikai 2. viizu), bet latvieshi saka, ka kaut kas nav kaartiibaa ar manu pasi, tas laikam no taa laika, kad es to pazaudeeju Studentu dienaas Jelgavaa un pieteicos policijaa. Kaadu laiku gaidaam, bet viss beigaas izraadaas kaartiibaa, un mees gar nenormaali garaa rindaa staavoshaam kravas mashiinaam Latvijas robezhas pusee, turpinaam celju tuvaak maajaam.

Zilupee nopeerkam biljetes uz Riigu ar vilcienu 15:40. Piezvanu uz maajaam, pasaku, kad buushu. Vilcienaa veel iereecam mazliet par apkaarteejiem, mazliet paspeeleejam kaartis un atceramies dazhus labus momentus no aizvadiitajaam dieninjaam. Ir taada diivaina sajuuta, varbuut pat skumjas, ka shii klaidonja dziive vienreiz beigusies. Bet, protams, tikai liidz naakamajai reizei!!!

Hosted by www.Geocities.ws

1