Peec tam, turpinot iesaakto celju apkaart salai un veerojot sameeraa eksotisko dabu, lienam gar lielaakaam klintiim, kuraam virsuu shljaacas pieklaajiiga lieluma viljnji. Jau paarvareejushi lielu dalju shkjeershlju, beigaas nonaakam pie secinaajuma, ka pagaidaam veel savu dziiviibu negribeetos atstaat te, satriektu pret klinshaino krastu, taapeec dodamies atpakalj (paari taam pashaam shkjeershlju joslaam). Dzenis gandriiz pa vertikaalu klinti uzraapjas kalnaa (kuram centaamies apiet gar krastu). Viltiigaas uudens shljakatas kaut kaa paspeej aptashkjiit Maara fotoaparaatu, bet es visu laiku tirinos, jo bail, ka samirks sominjaa esoshaa dienasgraamata.
Uzejam kalnaa pa tacinju, kurai abaas pusees aug nezinaamas izcelsmes durstiigi augi. Paveerojam skatu no kalna (tas ir, driizaam pakalna) gala, mazliet paejamies mezhaa, bet taa kaa nevienam iistas paarlieciibas nerodas, ka tacinja vispaar ir tacinja un ka taa kaut kur ved, ejam atpakalj uz kalnu, un taalaak – uz "maaju pusi", jo ir jau juutama vakara dvasha. Jaaiet pa celju, no kura redzamas cilveeku grupinjas, kas iekorteleejushaas turpat mezhinjaa, uzsleejushi teltis un tagad izmisiigi zhaavee lietuu un vakardienas pluudos samirkushaas lietas. Redzam arii lielu, pretiigu zirnekli, kas izpelnaas godu tikt nofotograafeets.
Pa celjam viena tantinja paliidz atrast kaut kaadu babu, no kuras var nopirkt pienu. Veelaak arii aizejam pakalj ar tuksho 1,5l plastmasas pudeli, pieninjsh veel silts, ljoti garshiigs, 12 RUR. Ir 9 vakaraa. Tuveejaa jaunbuuvee dzirdama pret kaadiem tur jaunieshiem no kaada pieaugushaa veersta daudzslaanjaina lamaashanaas. Tieshaam iespaidiigi. Aizejam veel liidz ostai un tad jau uz kopmiitni.
Tur, savukaart, veel joprojaam ozh peec ziviim. Iemesls vienkaarsh. Man daavaatais kalmaars visu laiku bija pavadiijis maisinjaa loga aarpusee, paardziivojot pluudus un mirkstot lietusuudenii, kas bija ielijis shameejaa maisinjaa. Taa nu, Maarim eleganti meegjinot sho radiijumu ar visu shkjidrumu izlidinaat tuveejaa zaaliitee, notika nenoveershamais un viss maisinja saturs piezemeejaas loga shajaa pusee. Notiek visnotalj atbalstaami centieni izkveepinaat smaku ar cigareshu duumiem un dedzinaashanu, mazliet sakuust miskaste.
Peec kaartas atkal visi iet dushaa (dushas taadas interesantas, bez jebkaadaam durvju aiztaisiishanas iespeejaam, taapat arii tualete), kas atrodas netaalu no muusu istabinjas. Tiek arii kraameetas somas, kuru saturs papildinaas ar veel neizzhuvushajaam dreebeem, taadeejaadi padarot somas nedaudz smagaakas.
Vakaraa atkal neviens negrib celties, lai nodzeestu gaismu. Tiek izteikts ierosinaajums to izdariit, metot ar cirvi.
21. 02.08
Celjamies pirms pieciem un taisaamies aatri prom – nevienam nav veeleeshanaas atbildeet par netiirajiem un sapleestajiem palagiem, kas shobriid pasleepti zem segaam.
Taagad jaabrauc ar citu, mazaaku praami. Ar somaam iekshtelpaas nevar ievaakties, par maz vietas, taapeec jaastaav uz klaaja. Mazliet auksti. Maaris runaajas ar kaut kaadu vieteejo trenninjbiksees, kas nevar vien aizveerties un runaa par visu ko, cenaam, darbu utt. Shis noteikti iesaka aiziet uz Okeanariumu Vladivostokaa, jo vienaa vietaa tur varot baigi labi nofotograafeeties ar ronjiem un juuras ziimeejumu fonaa. Izskatoties kaa realitaatee.
Kameer barucam, lec saule. Neaprakstaams skaistums. Kalni saakumaa gaishi peleeki, taapat arii ostai jau tuvaak esoshaas maajas un kugji, peec tam viss ieguust kraasu, atdziivojas.. Ir taada diivaina droshiibas sajuuta.
Par dazhaam sekundeem nokaveejam vilcienu uz Artjomu – tur atrodoties kaut kaads slavens zivju tirgus, kas nu jaadodas apskatiit. Nofotograafeejamies pie ziimiigaa Transsibiirijas dzelzcelja beigu staba ’9288’ pirms to ir aplenkushi japaanju tuuristi. Okeanariumaa Dzenis veiksmiigi dabon krievu biljetes un maucam iekshaa. Shii iestaade izraadaas pilniigs stulbums, tikai normaala 1,5 zaale ar akvaarijiem un tieshaam briinishkjiigaam eksotiskaam zivteleem, krabjiem, juuraszvaigzneem un citiem lopiem. Redzot dazhus palielus plastmasas ronjus un diletantisku maaleejumu uz sienas, atceramies ieprieksh satiktaa krieva juusmiigos izteikumus. Nav ko piebilst..
Uz durviim ’vhod’ un ’vihod’ rakstiits arii japaaniski, cik var noprast.
Ribaas tiek ielikts pjan-see un ejam apskatiit delfinaariju, ceriibaa, ka tur ir visa saals cilveeku sajuusmai. Protams, naakas vilties. Interesanti tikai, ka delfinaarijums atrodas turpat juuraa ar pontoniem norobezhotaa placiitii. Netaalu uz vienas laipas braaliigi cits pie cita saseedushi daudz makshkjernieku, laikam tomeer ir kaada ceriiba ko izvilkt no shii nepaarprotami duljkjainaa uudens.
Somas nodotas bagaazhas glabaatuvee, braucam uz Artjomu. Ilgi gaidaam vilcienu, ilgi braucam. Mezhoniigs karstums, labi vismaz,ka dabonam seedeet (vilciens piebaazts), turpat arii pieliipam pie kreesliem. Vilcienam kaut kas noticis, taapeec tas paaris stacijaas staav paaraak ilgi – tad nu nav nekaada veejinja, apkaarteejie censhas veedinaaties ar aviizeem, dazhi tamburaa apgjiibst. Juris un Maaris meegjina guleet, turpat seedoshais vecis paintereseejas, vai mees gadiijumaa neesot igaunji.
Kad esam Artjomaa, izraadaas, ka zivju tirgus jau aizklapeets. Uz beedaam apeedu tomaatu, chomi kaut ko saldu laikam. Viss tirgus jau vaacaas nost, kjiinieshi pako trenninjjakas un adidas somas. Visaa Krievijaa sameeraa reeciigi ir redzeet katram otrajam tiineidzherim muguraa kjiinieshu darinaatos kreklinjus ar Titanic tematiku uz veedera, nebeidzu par to sajuusminaaties visu celjojuma laiku.
Ar kaajaam ejam atpakalj uz staciju (pirms tam braucaam liidz tirgum ar autobusu), pa celjam vienaa veikalaa dzerot nopirktu siltu un pretiigu uudeni un eedot sausas bulcinjas. Netaalu no stacijas Maaris nopeerk semushkas (tuutinja – 2 RUR) un censhamies trenneeties to eeshanaa, lai neatpaliktu no krievu pamatiedziivotaajiem un pie reizes izkoptu iipashu latvieshu saulespukju seeklu eeshanas veidu.
Vladivostokas stacijaa esam devinjos, arii trakais karstums beidzies. Piezvanu uz maajaam, shiem tur 12 dienaa, minuute – 27 RUR. Nekaa taapat nepaspeeju pateikt.
Stacijas kafejniicaa tiek sariikotas karaliskas vakarinjas ar eedieniem no kafejniicas piedaavaataa klaasta (piem., kartupelju putra, pankuukas utml) un pashu piedevaam – maizes, ketchupa (no Sljugjankas) un majoneezes (no Popova salas). Peec tam seezham uzgaidaamajaa telpaa un mazliet arii pavazaajamies pa aaru. Mazliet druums noskanjojums.
Pirms 12-tiem mums jaasavaac savas pekeliites no somu glabaatuves un jaaiet uz juuras ostu, jo shito staciju izraadaas naktii sleedz ciet, laikam taapeec, ka galastacija.
Juuras ostaa ierikteejamies vienaa no otraa staava uzgaidaamajaam telpaa, kur jau vietas ienjeemushi kaads pulcinjsh bomzhu un arii dazhi normaalaaka paskata cilveeki, dazhi speelee speelju automaatus (baigaa skanja). Uz griidas te nav iespeejams guleet, bet kreesli galiigi tizli. Maaris atradis kaut kaadu shiem apstaakljiem eertu veidu kaa guleet, Juris raksta savu magjisko dienasgraamatu un visu nakti paliek nomodaa. Es visu laiku grozos un nevaru paguleet. Vienaa briidii divi menti paarbauda dazhiem bomzhiem dokumentus, jo viens vecis uztaisiija traci, kad kaads, kas apkaart staigaa zeljiitees, meegjinaaja no vinja somas izvilkt maku.
22. 03.08
No riita nomazgaajos Juuras ostas tualetee un braucu uz tirgu. Ar tramvaju braucu, jo Vladivostokaa tas ir par baltu velti! Ceriiba nopirkt peldkostiimu neiiztenojas, taapeec riktiigi sapeerkos paartiku (zupinjas, maizi, bulkas, medu, citronus) un braucu atpakalj. Izraadaas, ka nepareizajaa virzienaa, labi, ka vienaa momentaa to piefikseeju, jo taa jau kaveejos (bija norunaats, ka buushu atpakalj liidz 10-tiem, nu jau tuvojaas 11). Tad nu ar kaut kaadu karstu un piebaaztu laziku kuljos stacijas virzienaa, shoferis taads aspraatiigs tipinjsh, uzjautrina publiku. Te, taapat kaa citu pilseetu autobusos, jaamaksaa tad, kad kaapj aaraa.
Driiz arii jaaiet uz vilcienu, beidzot normaalas vietas – visiem kopaa, te nu vareesim pavadiit 3 turpmaakaas diennaktis kaa savaas maajaas.
Paleenaam izrubaamies, bet paguleet nav viegli, jo karsts. Bezveejsh, logu attaisiit kaut kaa nevar. Apkaart izliekam muusu slapjaas dreebes, kas somaas paspeejushas sasmakt un tagad nelaagi ozh (par nelaimi apkaarteejiem). Ceturtaa persona ir kaads kluss krievu puisis, ar kuru nekaada konversaacija taa arii neizveidojas. Eedam maizi ar medu. Nevar saprast, ko lai veel taadaa karstumaa pasaak.
Vakaraa, kad paliek veesaaks un var pat paelpot, tiek ieests kaadaa stacijaa pirkts chebureks un kartupelji ar majoneezi. Guleet ap 5 naktii.
Celjamies ap 11-tiem, tieshaam naaviigs karstums. Driiz arii klaat kaada stacija, kur nopeerku rjazhenku (kas gan shkjiet mazliet slikta esam) un zemes riekstus. Veel eedam arii zivi, ko kaut kaadaa setaa nopircis Maaris.
Taa kaa shaados apstaakljos nav ko iesaakt, tad visi atkal kraacam taalaak. Ap pieciem – stacija. Aaraa neeju, gulju. Apeedu atnesto salchu, dzeram kvasu un eedam Dzenja pirktos prjanjikus ar paarpalikusho medu. Tiek runaats par to, kaa no Maskavas brauksim maajaas, bet tas izklausaas taa mazliet jociigi, kameer atrodamies veel Krievijas otraa galaa. Saak paleenaam zhuut dreebes.
Vakaraa veel viena stacija, kur vilciens staav 20 minuutes 30 minuushu vietaa, jo tas, pamatojoties uz visiem Krievijaa kurseejosho vilcienu kaveeshanaas iemesliem, protams, atkal kaveejas.
Eedam cepumus, belashus, zupinju, riekstus.