Noleemu, ka nevar vairs taa jokot ar meiliem un izdomaaju, ka rakstiishu wordaa un tad var ieseivot un visas gjeelas.

Un tad nu taa. Ja atkaartoju kaut ko taadu, ko jau esmu rakstiijusi, piedoshan, bet vairs galiigi nav sajeega, kas teikts, kas nokluseets elektriibas deelj.

Taatad shobriid esmu ierikteejusies kaarteejaa interneta kafejniicaa, kas te ir sameeraa leetaa cenaa, par 1 stundu prasa 25 ruupijas, kas ir paari par 30 sant laikam. Vispaar ar to naudas reekjinaashanu ir kaa ir, bet kas jaapeerk, tas jaapeerk, neko paaraak neshkjiezhos.

Par maajaam. Ok, gluzhi par maajaam man to celli saukt negribeetos, bet ok, lai notiek. Pat iekaartoties es neiekaartojos, visas manas mantas, iznjemot balzaaminju, kas iesleepts skapii, staav uz otras gultas. Tas ir sameeraa eerti, jo viss vienmeer pa rokai, bet nerada nekaadu sakaartotiibas sajuutu. Bet taa kaa neesmu atmetusi ceriibas peec iespeejas aatraak paarvaakties, tad paaraak neuztraucos. Taapat arii ar gaazi. Nu nav gaaze virtuvee, kas noziimee, ka nevar taisiit nekaa eest. Nu ja man buutu vairaak naudas, vareetu katru vakaru iet eest eedniicaa, kaa dara citi te straadaajoshie, jo it kaa pat nav daargi, par 40 ruupijaam var pielikties kaa lops lokaalajaa saldumu un eedinaashanas veicii/eedniicaa, ar visu glauno apkalposhanu un taa. Patiesiibaa domaaju, ka, ja atradiishu vietu, kur var kaajaam iet un leetaak dziivot, tad shitas pat buutu normaali. Vienu vakaru ar to turku un vinja draudzeni no kirgiztaanas bijaam tur eest. Eediens bija uzlikts uz banaanu lapaam (un tas viss uz shkjiivja). Eedu taadu kraukshkjiigu 3-stuurainu lielu sacepumu, kur iekshaa sierbiezpienveidiiga koshi dzeltena masa. Te biezhi vien nevar pateikt, kas ir kas un kas no kaa taisiits, bet ljoti reti ir gadiijumi, kad kaut kas ir negarshiigs. Ja nav iipashi ass, tad man vienmeer garsho. Taadaa zinjaa saldaas lietaas gandriiz nevar kljuudiities, jo tur nav taas asaas garshvielas. Lai gan – atkal – daudzi taa teikt saldumi ir piparoti, asi un taapeec needami. Ej nu izproti! Vaardu sakot, eedaam tur. Arii teeju (logjiski, ar pienu un daudz cukuru. Pie tam vinji to teeju vaara un pienu silda utt, taa ka no normaalas teejas garshas tur nulle, bet ok, esmu jau pieradusi). Un beigaas, kas ir klasiski, vienmeer pasniedz elpas atsvaidzinaataajus – var buut dazhaadi, bet parasti kaut kaadas seeklas (taa kaa kjimenes, bet zaljas, droshi vien, ka taas ir kjimenes, bet negatavas vai tml, ko peec garshas nevar iisti izsekot) un cukura gabalinji mazu zirnju lielumaa. Tas var buut gan jaukts kopaa, gan pasniegts atsevishkji. Tad ar karotiiti to ieber plaukstaa un tad visu reizee mutee. Nezinu, cik tur taads labums no taa, bet nav slikti izmantot visu, ko dot. Taapat arii uudeni vienmeer pasniedz visaas vietaas pirms eeshanas pat neprasot.

Par jaunu dziivesvietu veel nav nekaadas zinjas. Visiem prasu, gaidu, ceru. Bet ar indieshiem, kaa ar biteem, un veel sliktaak. Esmu savu naudu par janvaara meenesi samaksaajusi vienai meitenei no aiesec, kas atbild par to dziivokli, bet tas arii viss, negribu vairaak to skukji redzeet. Leciiga beibe un vinjai nospljauties, kaadi mums tur apstaaklji, bet pati dziivo biezaa miteklii. Nu vienalga. Taa nu par gaazi jaarunaa ar apaksheejo kaiminjieni. Bet gaazi es nepirkshu, jo nav jeegas, ja driiz tinos prom, un var eest arii visko citu, nevaariitu. Un darbaa es varu pusdienas siltas uztaisiit, jo tur ir gaaze. Esmu pie apaksheejiem kaiminjiem vairaakas reizes bijusi, tiiri laipni, bet taapat kaa citi indieshi, vinji sola, bet iisti neko nedara. Katraa zinjaa laba sajuuta vienalga, ka ir kaads, kam paprastiit padomu, ja ko vajag.

Turks baigais flegma, zem savas kirgiztaanietes tupeles, bet vismaz labi (droshi vien vinjas iespaidaa) iztiiriija virtuvi un izslauciija visu dziivokli, neticami. Es izmeezu ledusskapi, kur bija pilns ar vecu eedienu, nu tur tukshi plaukti un tikai mana samosa (ljoti ass, bet garshiigs piramiidveidiigs piiraags, iekshaa kaut kas no kartupelja, kaut kas no zirnjiem un veel shis tas, zaljsh) un veel mazs piiraadzinjsh, kur iekshaa taa kaa biezpiens 2 kaartaas, kur veel pa vidu kaut kas ass iesmeereets. Veel ir divas zoblauzhas, kuras te var nopirkt vairumaa un lielaa izveelee. Dazhaadi veidi, formas, saturs utt. No vairaakiem riekstiem, no sezama, no zemesriekstiem, lielo pankuuku lielumaa, mazu cepumu veidaa utt. Nu super vienkaarshi (nabaga zobinji!), bet tas esot tikai ziemaa, jo vasaraa shiis delikateses neizturot kartstumu, un laikam jau ka tiesa, ka +47 graadi vareetu buut nedaudz par karstu.

Vispaar te caur tirgu sanaak staigaat paveertu muti, zili briinumi ik uz solja. Piemeeram daudzos veikalos ir lielie sienu plaukti sakrauti pilni ar dazhaadaam pacinjaam un pakaam, kur iekshaa viskaut kas grauzhams un eedams, bet kas – ej nu saproti! Dazhus riekstus var atpaziit, banaanu chipsus, dazhus saldumus, bet kas paareejas.. Un tas pats daraas uz ielaam, visur saldumu guuzmas, piiraagu, bumbinju, standzinju, pankuuku, maizhu un citaadu tml paarpilniiba. Daudz ko no taa taisa uz ielaam atsevishkjos stendos. Visur tuurisma celjvezhos bija rakstiits, lai nekad neko no stendiem nenjem. Kaadas muljkjiibas, savaadaak te nevar izdziivot, jo viss tiek taisiits stendos, un ja nee, tad tas pats ir noticies pirms kaut kas ir nogaadaats eestuvee vai ielikts pacinjaa. Piemeeram, pat indieshi, pie kuriem dziivoju pirmaas dienas, visu pirka vai nu atsevishkjos veikalinjos, vai uz ielas. Arii roti (plakanu, pankuukveidiigu maizi bez garshas) var nopirkt uz ielas. Un saldumus arii. Un es domaaju, ka tas ir taapat kaa tad, kad rietumniekiem teica, lai Latvijaa nelieto uudeni un nedzer pienu. Aa, par pienu te interesanti. Uz piena pacinjas (kaadi 250gr, kaa paninju pacinja, miiksta) rakstiits, ka tauku saturs 3,7%, bet tas piens ir veel trakaak vaajsh, nekaa latvijaa tas 0,5%, goda vaards, un taa garsha arii diivaina. Protams, redzot, kaadas taas govis uz celjiem, nav briinums.

Njaa, tirgi te ir lieta! Bet tie nav taadi tirgi kaa latvijaa, kaadaa vietaa placii utt, bet parasti ielas malaa, un tur pieder klaat arii veikali. Jo veikali nav visur, bet tikai shajos tirgus rajonos, kas ir sameeraa netaalu viens no otra. Tad nu tur viss kopaa, gan I-café, gan paklaaju veikali, gan ielu tirgotaaji, gan rikshas, kas gaida brauceejus, gan govis, utt. Te arii tas iedaliijums interesants. Viss iedaliits blokos, un ielu nosaukumu nemaz nav. Laikam galvenajaam ielaam ir, bet varu dereet, ka neviens nezina. Katraa zinjaa, tas rakstiits tikai kartee, un uz ielaam ne. Taa nu es dziivoju tajaa rajonaa C.R.Park, kas netaalu no GKII (kas atkal ir saiisinaajums, un noziimee Greater Kalash II), un ja nezina saiisinaajumus, te var neizdziivot. Mans ofiss arii ir dienviddelii, taa ka katru riitu es paarvietojos pa deli dienviddalju, no austrumiem uz rietumiem, un vakarpusee otraa virzienaa. Taatad taadi atsevishkji rajoni ir iedaliiti blokos- a, b, c, d utt. Es dziivoju G blokaa. Un rikshas parasti zina, kur kursh bloks atrodas.

Par rikshaam. Te Delii ir diva veida rikshas, autoriksha un ritenjriksha. Bet kalkutaa, cik dzirdeeju, ir veel taas, ko velk cilveeks. Ritenjrikshas var retaak redzeet, jo taas pa lielajiem celjiem nepaarvietojas, atshkjiriibaa no manis. Un tad nu es braucu ar autorikshu. Taa ir taa kaa maza mashiiniite uz 3 ritenjiem, kurai nav durvis. Tur pie stuures seezh segaas satinies, vai turbaanu uzlicis induss, un aiz vinja ir seedeklis, kur briivi var seedeet 2 cilv, bet arii 3 var ok saseesties. Indieshi redzeeti braucam daudz reizhu vairaak uz taada pasha seedeklja. Tad nu man tur izzvelties. Un jee, tas ir tik forshi! Man ljoti patiik, jo tad ir tieshi iekshaa tajaa visaa troksnii un satiksmee, un dziivee, un brauc gar koshajiem tirgiem, un vispaar, filma! Ak, par troksni iemineejos.

Nu baigaakais, goda vaards. Uz galvenajaam ielaam, protams, pirmkaart taapeec, ka visi piipina, ielas sliktas, troksnis arii no taa. Plus veel autobusi. Parasti ir kaads cilveeks, kas izliecies pa autobusa logu pie katras pieturas nokliedz penteri ar to, kur tad tas brauc. Taa kaa dabuut pasazhierus peec iespeejas vairaak vinjiem svariigi, tad tas ir kaa reklaama un pierunaashana. Pie tam vinjsh sit ar plaukstu pa autibusa saanu un veel svilpj piedevaam. Tad nu visi informeeti par taa pienaakshanu pirms taa pienaakshanas, un tas var veltiit tikai paaris sekundes, lai apstaatos un atkal saaktu braukt. Saakumaa liekas, o bozhe! Un arii peec tam liekas, o bozhe! Bet taa kaa te citas iespeejas nav (tur, kur taa ir vismaz iespeeja), tad nekas cits neatliek, kaa paaris sekundees iekljauties un ielekt autobusaa. Bet ja kaapj kaads otrais un veel paliek cilveeki kaapjoshi aiz muguras, tad nav probleemu, uz ielas nevar palikt. Ar autobusu es esmu dazhas reizes jau braukusi. Vai nu riksha, vai autobuss. Mees braucaam uz centru no darba. Vajadzeeja uz dazhiem vekaliem vest ziedojumu kastiites, ko vinji pieliek pie kases aparaatiem un veeliigi ljaudis taas piepilda ar naudu. Tad nu es pirmo reizi redzeeju Jaunaa delii cetru. Nu ko nu redzeeju, bet vismaz cauri gaaju. Interesants ielu izvietojums, viss uz rinjkji lielos lokos maajas. Tik lielos, ka liikumu taa vienkaarshi ejot gruuti saskatiit. Liekas, ka iet taisni. Tur visi galvenie ofisi un biezi veikali, arii eestuves. Bijaam vienaa eestuvee, indieshu makdonalds taa kaa, eedaam burgeri, kas, logjiski, bija ljoti ass, he he. Ak, par autobusu staastiiju. Nu dienas viduu bija tuksh, pat seedeet dabuujaam. Un dazhi cilveeki ljoti laipni, pat kad pilnaaks bija, celjas kaajaas un laizh seedeet. Autobusaa uz visu katushku skan indieshu iiijaaaa iiijaaa meldijas, kuraam ar prieku velk liidzi plashais pasazhieru pulks. Shofera nodaliijumaa karaajas kushkjis ar enjgjeljmatiem un paaris sveetbildes, plus tur seezh bars ar shofera draugiem un uztur jautru garu. Viena no taa izpausmeem ir autobusu skrieshanaas saciikstes, kas, neskatoties uz pieturaam pa vidu (kuraas knapi apstaajas, ja vispaar) ir aatruma rekordu cieniigas. Vinji sapiipinaas savaa starpaa, censhas apdziit, maaj otra autobusa shofera draugiem un taa. Autobusi te veci, kaa laziki, nu mazliet labaaki seedeklji tikai. Bez durviim. Vakar redzeejaam vienu, kuram bija pakaljeejaas durvis, un visi varen briiniijaas, kas tas par eermu. Protams, sajuuta ir nervus kutinosha, kad autobuss njem liikumus, bet neko tur nevar dariit. Ir kaut kaa jaanoskanjojas uz mieru, jo savaadaak var sirdstrieku kjert. Taadaa zinjaa sastreegumos ir tiiri labi, jo tur vismaz leeni brauc. Pirms 3 nedeeljaam te atklaata arii pirmaa metro liinija, bet taa ir miljoniem piebaazta, un klaustrofobiskas sajuutas es taadaa videe negribeetu. Bet kas zi, varbuut peec 4 meeneshiem buus cilveeku puulis nogaajis. Bet katru dienu arvien vairaak izsekoju satiksmes kaartiibai. Un viss ir daudz vienkaarshaak nekaa izskataas. Es jau pat protu shkjeersot ielu, bet turpinu ljoti uzmaniities (arii taapeec, ka vinji te brauc pa otru pusi). Un protu iet gar ielu, pareizaak – pa ielu. Jo te it kaa ir apmales gaajeejiem, bet taas aiznjeemushas mashiinas un visaadi kraami, taa ka tur paarvietoties nevar, jaaiet pa atstaato mashiinu ielas pusi. Bet ja iet braukshanas virzienam pretii, tad ljoti drosha ieshana, un ja kaads brauc pretii, tad tikai ieiet kaadaa shkjirpaa starp gar ielu staavoshaam mashiinaam vai rikshaam.

Par troksni es tachu saaku rakstiit. Mazajaas ielinjaas mashiinu mazaak, taas arii mazaak piipina. Galvenaas skanjas ir ielu tirgotaaji. Tie stumj lielus ratus, kas apkrauti ar riekstiem, vai saldumie, vai visbiezhaak daarzenjiem un augljiem, un skalji bljaustaas. Katram vinjam izstraadaats iipash kliedzins, ar ko vinju var atshkjirt, un vieteejie droshi vien atshkjir to, kas tiek kliegts. Taas skanjas ir neaprakstaamas. Piemeeram, saak ar gari stieptu eeee, tad aatri nober, kas tad iisti ir ratos, un veel beigaas oooo, kas paliek spalgs un skaljsh uz beigaam. Cits atkal izkliedz iisus breecienus. Un taa, kad seezh istabaa, var dzirdeet, kaa tie pamazaam naak tuvaak un kaa attaalinaas. Viena no skanjaam, kas mani katru reizi sabiedee, ir lidmashiinas. Taa kaa lidosta atrodas arii dienviddelii, tad lidmashiinas te taisa vaajpraatiigu troksni, kad lido paari. Tieshaam, sajuuta taada, ka nupat kritiis taa pati arii virsuu, bet nee, vienmeer aizlido garaam. Shodien dzirdeeju arii putnus dziedam.

Mana ielinja ir taada mieriiga un ar vaartiem norobezhota. Maajai blakus mazs parcinjsh. Uz manas ielinjas pat nav neviens bezpajumtnieks. Kas savukaart ir tuulinj aiz vaartiem, bet ljoti miermiiliigi ljautinji.

Ofisa iela ir daudzkaart interesantaaka. Pirmkaart taa atrodas pie lielas ielas, uz kuras es parasti izkaapju un tad ar kaajaam eju liidz ofisam. Tas ir kaadi 50m, bet tajos saspiests daudz kas. Saakumaa pa kreisi seezh bars ar indieshiem, tup pareizaak (visi te vinji tup, nesaprotu, kaa vinju kaajas to iztur), kas taadaa veidaa sagaida jaunu dienu. Pa labi staav gruzaviks. Taalaak pa kreisi ir liela meeslu/atkritumu kaudze (apm3x3m), uz kuras staav 1 vai 2 govis un 1 vai 2 sunji. Pa labi ir kaut kaada darbniica, pie kuras parasti seezh bars ar indieshiem un nekaa nedara. Pa kreisi taalaak ir zoliida eeka, kuru apsargaa sargs sarga buudinjaa, bet parasti tur ir vairaaki, kas laikam sarga draugi. Pa labi novietotas smalkas mashiinas. Pa kreisi, tuuliit aiz sarga buudas ir darbavietu iekaartojis vieteejais baarddzinis. Pie muura sienas piestiprinaats liels spogulis, klaat galds ar visiem piederumiem. No riita parasti tur varen aiznjemts un vispaar koloriits skats. Turpat arii ir ieeja muusu ofisa maajaa. Ir muura seeta, iekshpusee novietoti daudz pukjpodu ar diivainiem augiem. Ofiss 2 staavaa, pirmajaa staavaa dziivo gjimene. Ofisam vienaa sienaa ir caurumi (taada kjiegjelju siena iipashi taisiita, nezinu tikai kaados noluukos), un turpat liels caurums, pa kuru var redzeet kaadu taas gjemenes istabas dalju. Buutiibaa dziivojam svaigaa gaisaa visu laiku. Labi, ka 2 istabaas ir sienas bez caurumiem un ir sildiitaaji. Pa to ielu arii naak ielu tirgotaaji, dazhreiz uzsaucam tiem no balkona, tad vinji gaida un varam skriet nopirkt kaadu kaarumu. Nu zoblauzhu, piemeeram. Vai zemesriekstus, ko vinji grauzdee turpat pannaas uz ratiem. 

Turpat skraida beernelji un sauc: How are you? Vienudien blakus esoshajaa aizseetaa (kas laikam kalpo par vieteejo tualeti) iekrita kaada pierakstu lapa. Gaajaam kaut kur pa pagalmiem apkaart, bridaam tur mekleet, kur tad taa ir. Sen jau pierasts, ka nedomaa, kas zem kaajaam, jo ielas jau nav labaakas. Lapa tur nebija, bet paraadiijaas baarddzinja drauga galva un shis maaja, ka lapa pie vinja. Shis bija paarliidis un panjeemis. Tad nu visam ielas baram bija ko runaat.

Visas dienas, ko biju darbaa, neko iipashu nedariiju. Pirmkaart jau tur ilgi jaagaida elektriiba, bez taas shajaas muura eekaas ar minimaaliem logiem neko nevar dariit. Tad, kad sagaida elektriibu, tad meegjina iesilt. No riita parasti dabonu teeju, ko visiem taisa viens no straadniekiem. Tad censhos sasildiities. Tad pa vienam visi sanaak, parunaa, palasa aviizes. Leenaam saak straadaaat. Tad jau ir driiz 1 vai 2 un jaaiet kaut kas nopirkt, vai var iedot naudu straadniekam, lai atnes kaut ko. Un tad jau jaaeed, un jaarunaajas ar visiem. Un tad pamazaam atkal iesaak straadaat, kas driiz jaabeidz, jo jaaiet maajaa, vai izdziest elektriiba. Es pamazaam censhos iepaziities, kas ir oxfam, un ko tas dara, rakstu idejas. Nu taads briivs rezhiims, bet sajuuta laba, jo ja es gribu kaut ko dariit, man briivas rokas. Nav bosam papiiri jaakaarto, bet varu domaat, ko un kaa. Taapeec super, ka shitaa maza organizaacija. Redzees, kaa buus, kad reaali pie darba buus jaakjeras. Bosiene pati vienmeer ierodas veelu darbaa, un neplijas virsuu. Bet attieciibas ar vinju labas, un man liekas, ka vinja domaa, ka esmu pietiekoshi gudra pati par sevi, ho ho ho.

Nu ko lai veel taadu pasaka. Domaaju, ka ar iztikshanu buus labi, ja peec iespeejas aatraak paarvaakshos.

Neticami, te i-cafee saak skaneet rietumu muuzika! Parasti visur skan tikai hindu dziedonji, kuriem jauns vai vecs dzied liidzi. Un vinjiem nav taadas modernas dziesmas, kaa rietumos, un taas kas ir, pat jaunaas, ir tiehi taadas, kaa klasiskaas, kaa filmaas un senos laikos – iiijaaaa, iiijjaaaa. Drausmas! Bet es jau neko, pati klausos pa radio un aaraa nesleedzu. Man patiik, ka taa vide taada, ka mostos ar indusu dziesmaam un vispaar. Censhos arii lietot tos vaardus, kurus esmu iemaaciijusies. Parasti sanaak pie kaadiem tirgotaajiem vai rikshaas. Un ir super, kad var saprasties. Taapeec gribas vairaak maaciities hindu vaardus, jo tos tieshaam var lietot un tie tieshaam vajadziigi. Piemeeram, “aramze, aramze” ir – uzmaniigaak, uzmaniigaak, ko var teikt gan rikshai, gan citiem. Utt.

Vai, nu gan pirksti nosalushi, te ir taa it kaa seedeet uz ielas. Lai gan shodien bija supersmuka dieninja – ar sauliiti! Un taa kaa Latvijaa pavasarii. Kruta. Ieshu maajaas iesleegt sildiitaaju. Tas tagad sataisiits, bet man kontakts nestraadaa istabaa, taapeec spraushu to vannasistabaa, kas ir normaali, jo sasilda vismaz to. Un kad uzsildiishu vannasistabu, tad iesleegshu geizeri, kas uzsildiis man uudeni.

Aa. Vakar tachu biju uz baljluku! Braucu kopaa ar vaacietes draugiem. Tur vienam indietim bija dzimshanas diena. Un tas indietis ir braalis indietei, kas ir viena afrikaanja (no Kongo) sieva. Un taakaa vaacietes draugs arii no Kongo, tad vinji viens otru paziist un lieli draugi. Tas notika lielaa maajaa, milziigaa maajaa. Kur apaksheejaa staavaa, kas platiibas zinjaa kaa Ropazhu sportazaale (tikai zemaaki griesti) bija muuzika un dejas. Tur 2 diidzheji lika muuziku (paarsvaraa taadu, kas man nepatika, bet nu ko tur daudz), cilveeki bija gjeerbushies paarsvaraa baltaa (bija taas iipashaas gaismas), jo taads bija noteikums. Es pat nopirku baltu lakatu, lielu, un tagad varu tiities kaa indiete. Bija skatuviite, kur visi dejoja. Zaales otraa pusee bija aizgalds, aiz kura staaveeja 2 baarmenji un maisiija dzeerienus visiem gribeetaajiem. Jebko un labas kvalitaates!! Par briivu tas viss pie tam. Visur staigaaja kaadi 5 kalpotaaji un deva eest uzkodas, paarsvaraa asas, bet ljoti garshiigas un tomeer eedamas, galju un veel kaut ko nenosakaamu. Veelaak paraadiijaas arii stends, kur vareeja dabuut birajani (riisi ar daarzenjiem) un taadu pankuukaas tiitu galju. Izdejojos ne pa jokam, taa ka labi pavadiiju vakaru. Shodien guleeju liidz 3jiem.

Bet arii vakar biju izklaideeties. Bija atnaacis ciemos turka dababiedrs indietis un kirgiztaaniete izdomaaja, ka jaabrauc uz diskoteeku. Ar indiesha mashiinu tad nu braucaam uz vienu daargu klubu. Un muuzika atkal bija stulba, bet vismaz dabuuju iziet cilveekos.

Oij, nu gan jaaiet. Pie kaiminjienes buus jaanoiet, vinja teica, ka vinjai esot kaads lieks salvaar kameiz vai sari, ko vinja man pa leeto vareetu paardot (jauns), tad nu gribu apskatiities, kas un kaa. Un varbuut vinjai kaadi jaunumi par istabinju, ko varu iireet.

Nu tad beidzot suutu to visu jums, uzrakstiitu.

Turieties!