Iemesls rakstiishanai ir taa pa plauktinjiem salikt to, kas piedziivots peedeejaas nedeeljas laikaa. Esmu atgriezusies ofisaa, pie vecajaam probleemaam, bet he, kas gan mani vairs tagad var ietekmeet, esmu pabijusi paradiizee, aplipusi ar sauli un smiltiim, un labu auru!
Taatad celjojums saakaas ar piektdienu, kad ar sapakoto mugursomu aizbraucu pie Kimmo (taa soma). Jau bija noskaidrojies, ka indietis kaut kaadu iemeslu deelj nevar tikt liidzi celjojumaa. Beigaas izdomaajaam, ka vinjsh to noteikti zinaaja pirms tam, bet negribeeja tikai teikt. Un arii, vinjsh savos 29gados nav bijis aarpus savas maajas un gjimenes vairaak kaa 4 dienas, taapeec var saprast, ka uz taadu taalu un lielu celjojumu vinjam sameeraa gruuti sanjemties. Nu neko. Taapeec bija jaabrauc divataa. Indietis atbrauca liidzi uz staciju, lai paliidzeetu nopirkt man atpakaljbiljeti un pavadiitu vilcienaa. Uzreiz jau arii bija striids ar taksometra shoferi, kas gribeeja pleest 150 ruupijas, bet beigaas summa tika nodinjgjeeta uz 130. Uzvaras prieks. Veel uz staciju liidzi bija atbraucis turks. Jaunaa Deli stacija bija piebaazta ar cilveekiem, kas visi vai nu seedeeja vai guleeja uz griidas, vai lielaa steigaa kaut kur gaaja. Piemetaamies malinjaa, kameer soms ar indieti gaaja peec biljeteem. Turks visu laiku iideeja, ka vinjam gribas dzert. Tad nu es paliku viena pati ar daudzajaam somaam, bet nosargaaju godam. Patiesiibaa jau neviens netaisiijaas neko zagt, bet patiikami nebija. It sevishkji jau taapeec, ka staaveeju netaalu no milziigas betona bljodas, kas ir liels spljaujamtrauks. Sameeraa pretiigi, jo tas bija piespljauts jau pilns. Peedeejaa briidii bija dabuutas biljetes un atrasts iistais vagons.
Muusu celjabiedri bija vesels bars ar musulmanju jaunieshiem manaa vecumaa. Ljoti jauki cilveeki, neko gan nerunaajaam, bet pashi vinji tur jautrojaas. Tikai dazhas reizes dienaa vinji muus paluudza uzcelt kaajas uz seedekljiem, noklaaja zemee savu kosho zilstriipoto paklaajinju (ar uzrakstu: made in china), nostaajaas viens aiz otra un allllaaaaaaaah, metaas luugsnaa. Kad divi bija beigushi, naaca naakamie divi. Paareejie to pashu dariija citos platskartes nodaliijumos. Vinji izkaapa kaut kur pirms galastacijas. Skati apkaart vilcienam, kameer tas brauca, bija ljoti iespaidiigi – paarsvaraa taali, tuksnesiigi lauki, ar dazhiem kocinjiem un kruuminjiem, daudzviet arii ciemi ar skaistaam vienstaavu maajinjaam, goviim, melnaam cuukaam un veselu bataljonu kazaam. Man liekas, ka jaabuut buutu taa, ka paarapdziivotaa zemee visur cilveeki, bet nee, te ljoti daudz daudz daudz vietu, kur nav nevienas dveeseles, baigaas platiibas, bezgaliiba. Naakamaa dienaa no riita saakaam iebraukt Bombejaa. Iebraukshana vilkaas veselu muuzhiibu, jo Bombeja liela, ljoti daudz graustu rajonu un lieli uzraksti ar cementa ruupniicas reklaamaam. Tajaa momentaa sapratu, jaa, Bombeja ir tieshaam metropolem, saliidzinot ar paakjisko Deli. Jau nomalee bija taada pilseetas sajuuta utt. Bombejaa dziivo kaadi 16 miljoni, ja nemaldos, bet tie tikai tie, kas saskaitiiti. Vilciena stacijaa muus sagaidiija kaut kaads choms, kas ir Kimmo darba Bombejas ofisa darbinieks. Shis muus ar taksi nogaadaaja vietaa, kur nu bija palikshana Bombejaa – Kimmo bosa dziivoklis, kas bija tuksh un pilniigi muusu riiciibaa no taa briizha. No loga vareeja redzeet Indijas okeaanu un daudz maaju plakanos jumtus. Peec dushas un atelpas (jo aaraa bija baigi karsts, un Bombejaa to izjuut mazliet vairaak kaa Deli, jo ljoti ljoti jaasviist, vairaak mitrums) muusu „gids” aizveda muus liidz dzelzcelja stacijai. Tur arii no vinja atvadiijaamies. Nopirkaam biljeti par 5 ruupijaam un gaidiijaam vilcienu. Tur nu tie bija – slavenie Bombejas vilcieni!! Kaa esmu lasiijusi krievu celjotaaja Krotova pierakstos, ja telefonbuudinjaa ieliktu 10 cilveeku un paaris zirgu, tad paliktu vairaak vietas, nekaa taas ir Bombejas vilcienos. Par laimi bija sestdiena, kas nav darba diena un neizceljas ar iipashaam sastreegumstundaam. Laimiigi atradaam iisto pieturu, no kuras mums vajadzeeja atrast kafejniicu „Ideal”, lai satiktu kaut kaadu citu Kimmo koleegu no Bombejas ofisa. Nekas paaraak Ideaals tur nebija, sarunas bija paarsvaraa garlaiciigas un par globaalaam teemaam, eedu paratu un dzeeru aukstu kafiju, par ko beigaas tie juristinji samaksaaja. Auksta kafija te ir viens no populaaraakajiem dzeramajiem, un kafejniicaas to pasniedz uzputotu, lielaa glaazee ar salminju, mmm! Aaraa jau bija tumsh. Gribeeju piezvaniit Jaanim, bet bija pazudushi telefona nummuri. Taapeec turpinaaju seedeet un klausiities juristu pljurksteeshanaa. Kad visi bija vairaakkaart paeedushi, muus ar somu aizveda uz Indijas vaartiem, kas ir viens no vieniigajiem apskates objektiem shajaa pilseetaa. Bija smuki. Izgaismots, aiz taa – okeaans. Visur seezh cilveeki un bauda skatu un skanjas. Apkaart staigaaja arii balonu paardeveeji, kas pieveersa sev uzmaniibu, chiikstinot balonus. Dazhi arii pieseejaas, lai peerkam balonus, bet tie baloni milziigi, taada cilveeka lielumaa, kur ar taadiem likties?! Lai arii bija jau veels, pilseeta nebija mirusi, kaa tas ir Deli, kur viss apstaajas peec tumsas iestaashanaas. Un bija kolosaala sajuuta, sen taada nebija bijusi. Samekleejaam interneta kafe, kuraa meilos dabuuju telefonus Jaanja pakaljdziishanai. Bet sazvaniit nevareeju. Turpat pie interneta kafe skraideleeja un savaa nodabaa speeleejaas milziigas, pretiigas zhurkas un nelikaas trauceetas, kad garaam staigaaja cilveeki. Kimmo ljoti gribeeja iet uz kaadu krogu. Es negribeeju, jo taa ir lieka naudas teereeshana un alu es varu dzert da jebkur, kaapeec tam jaabuut bombejas centraa. Bet Kimmo ir ljoti paarnjemts ar masaam, ar aarzemnieku satikshanu, nu tipa, tur, kur vairaak aarzemnieku, tur jaaiet. Neko, vilkos liidzi. Skaneeja laba muuzika. Kad palika pavisam garlaiciigi, un tuvojaas nakts, braucaam maajaa. Ar prasiishanu un ilgu ieshanu atradaam staciju un laimiigi atradaam arii ieraadiito dziivokli.
Es, kaa jau fanaats-plaanotaajs, biju izdomaajusi naakamaas dienas plaanus. Agri ceelos, modinaaju slinko Kimmo un devaamies aaraa. Peec celjvezha padomiem braucaam uz vietu, kur ir liela veljas mazgaatuve. Daudz daudz cilveeku mazgaa daudz daudz veljas vienaa vietaa. Uudens betona kastees gan ir izcili netiirs, taapeec jaashaubaas par veljas tiiriibu peec shiim proceduuraam, bet skats bija iespaidiigs! Taa kaa nebija veel eestas brokastis, samekleejaam pieklaajiigu eestuvi turpat netaalu. Pirms tam veel meegjinaaju sazvaniit Jaani no ielas telefonautomaata, un super, tas izdevaas! Ljoti ljoti diivaini bija runaat latviski, taa kaa ne mana balss, ne mani izrunaati vaardi, ljoti jaadomaa liidzi, kaa iisti saku katru vaardu. Nekad veel taada sajuuta nebija bijusi, mazliet atnjemta identitaate vai tamliidziigi. Sarunaajaam peec stundas satikties. Pieklaajiiga eestuve tika atrasta un tas noziimee, ka tur ir galdinji un kreesli, nu taada garaazhas tipa, kur saans ir atveerts, iekshaa uz pilnu klapi tinas ap sevi ventilatori un riita teeju dzer vieteejie straadnieki. Taa bija kaut kaada musulmanju iecieniita vieta. Uz labu laimi pasuutiiju eedienu, kursh bija dienas speciaalais, un liidz ar to brokastiis dabuuju caali, chapati un piedevas (uh!). Taadas neko brokastis. Bet garshiigi bija. Taa nu ar pilnu veederu. Tad jau arii bija jaaiet satikt Jaanis, kas ieradaas uz tuveejo dzelzcelja staciju un jau pa celjam bija ieguvis kaut kaadu indieshu draugu, kas rakstiija savu email uz lapinjas un miiliigi atvadiijaas. Taa kaa bijaam ar Kimmo, tad saakumaa vispaar nerunaajaam savaa starpaa latviski. Un visu laiku taa bija, ka tad, kad tuvumaa Kimmo (kas pat visdriizaak neklausiijaas shaakaataa), runaajaam angliski. Man liekas, ka vinjsh pat nenoveerteeja, kaadu upuri uznjeemaamies. Bet vispaar bija tik labi! Bija jau aizmirsies, cik laadziigi taadi latvieshi. Peec ilga laika atkal vareeju iesmiet par viskaut ko savaa valodaa briizhos, kad atcereeejaamies runaat latviski. Jaanis muus aizveda uz Bombejnieku iecieniitu pludmali, kur veiksmiigi izsprukaam no neskaitaamajiem ubagiem, kas apliip katraa stacijaa. Deli taadi ir mazaak un paarsvaraa dezhuuree pie krustojumiem un apstaigaa mashiinas, vai arii daudz miermiiliigaak un aatraak atkasaas. Bet Bombejaa vinji daudz uzstaajiigaaki un vairaak. Tad nu tajaa pludmalee mazliet pastaigaajaam un arii pieseedaam, lai ieeestu slaveno eed/dzeerienu. Saakumaa ir ledus, kuru paardeveejs speciaalaa mashiinaa paartaisa sniegaa, tad vinjsh to sniegu uztaisa glaazes formaa un iebaazh glaazee, tajaa iesprauzh kocinju un aplej ar sulu (sulu var izveeleeties, es izveeleejos mango). Sulas parasti ir sinteetiskas un mute paliek sulas kraasaa. Tad nu njem to kocinju un suukaa sniegu, kas piesuucinaajies ar sulu, ljoti atsvaidzinoshi. Veel visu laiku, kad man kaut kas bija jaasaka vai gribeeju pateikt latviski, naaca aaraa anglju vaardi un izteicieni, par ko naaca smiekli, un nekaa taapat nevareeja pateikt. No pludmales ar netiiraam kaajaam (jo pludmale bija ljoti netiira, piemeetaata ar suudiem un suudinjiem), izvairoties no stabulju un balonu paardeveejiem, braucaam uz centru. Jaanis bija izzinaajis, ka braucot ar vienu autobusu, var redzeet visas svariigaakaas vietas shajaa pilseetaa. Aatri to atradaam, fotoaparaats rokaa un aiziet. Jutos kaa iists tuurists, he he. Bombejaa ljoti daudz taadu celtnju, kaadas ir Eiropaa. Diivaini redzeet taadas Indijaa. Autobusa galapunkts bija gaisa daarzi. Augstu virs pilseetas, ljoti skaists parks, kur kruumi izcirpti zveeru izskataa, visur ziedoshi kruumi un koki. Vairaaki indieshi naaca man klaat, gribeeja fotograafeeties. Ar kaajaam no augstaas vietas vilkaamies uz pilseetas pusi, pa celjam apmekleejot templi (iespeejams vienu no vieniigajiem apskates cieniigajiem objektiem shite) un, protams, kaarteejo eestuvi, jo bija jau peecpusdiena. Eedu riisus un dzeeru lassi. Peec tam bijaam nokljuvushi Bombejas centra pludmalee, bija sveetdienas vakars un pludmale bija pilna ar cilveekiem. Dazhi bija sastaajushies lielaa baraa un skatiijaas uz meerkakju dreseetaaju, citi brida okeaanaa, citi vienkaarshi zhaaveejaas smiltiis. Ljoti smuks skats taa kopumaa, jo vinjiem visiem koshas dreebes, bet fonaa blaavais uudens un aiz taa liiciisha – augstas maajas un debesskraapji, jaa jaa Indijaa pat ir arii taadi! No kaut kaadas iipashas vietas, taadas kaa mola, noskatiijaamies saulrietu. Saulrieta laikaa es dzeeru kafiju, ko nopirku no ielu tirgotaaja, un runaajos latviski. Saule pazuda veel pirms bija iekritusi okeaanaa. Peec saulrieta devaamies uz dzelzcelja staciju, taa kaa mekleet, kur nopirkt eedamo un dzeramo un vareetu kaut kur pieseest un parunaaties. Bet nekas nesanaaca, jo Kimmo ljoti gribeeja atkal iet uz kaut kaadiem tuuristu piebaaztiem klubiem. Tad nu mazliet visi pastriideejaamies, kaa rezultaataa gaajam uz kaut kaadu baaru. Un atkal runaajaamies angliski.
Naakamaa diena bija pirmdiena. Ar Kimmo slinkumu veiksmiigi nokaveejaam sastreegumstundu un liidz ar to arii pilnos vilcienus. Jaanis straadaaja. Aizbraucaam apskatiit vienu slavenu templi. Templis neko, nekas paaraak izcilts, tikai apdedzinaaju peedas uz sakarsushajiem akmenjiem, bet patiikami bija taas peec tam atveldzeet turpat zem uudenskraana pie ieejas templii. No templja gaajaam uz mosheju, kas bija pavisam netaalu. Kimmo ik pa laikam gribeeja pieseest, jo laikam nespeeja iztureet karstumu un nogurdinosho paarvietoshanos. Es eedu saldeejumu. Tad jau biju apradusi ar to, ka katrs peerk kaut ko sev individuaali, ja veelas, un nekonsulteejas ar otru celjabiedru, kas saakumaa likaas mazliet diivaini. Uz mosheju veda celjsh paari uudenim, iespaidiigi. Nopirku jums kartinju, kas dazhaadu apsveerumu deelj veel nav nosuutiita. (Starp citu, nosuutiiju jums kartinju no Goa – bet nezinu, vai sanjemsiet, tur tie suutiishanas apstaaklji taadi jociigi bija. Viesniicnieks teica, ka nosuutiis, samaksaaju pastmarkas naudu, bet nezinu, vai vinjsh to uzliimees un iemetiis pastkastiitee). Gar taa celja vienu malu stiepaas tirgotaaju letes, uz kuraam tie seedeeja un paardeva visaadus siikumus. Gar otru malu seedeeja un guleeja daudz kroplju, taads pabaiss skats. Daudzi no vinjiem kliedza vai dziedaaja monotonas skanjas, citi kjeeraas kaajaas vai citaadi pieveersa uzmaniibu. Mosheja bija neliela, bet skaista, bija tikai ljoti karsts, nopirku moshejas kafuuzii uudenspudeli un centos aatraak no turienes aizkasiities. Sliktaakais, kas bija, ka celjojumaa visu laiku bija jaapeerk uudens. Ikdienaa to dabonu vai maajaa vai darbaa (filtreetu), bet braucot apkaart, tas jaapeerk pudelees. Taada pudele maksaa 10 ruupijas, kafejniicaa 15 vai 20, atkariibaa no vietas. Peec moshejas apskates Kimmo izteicaas, ka grib apskatiit muzeju, kur Gandijs kaadreiz pabijis. Taa kaa Bombejaa mans laiks bija ierobezhots (pirmdien vakaraa bija jaaaizbrauc), negribeeju to pavadiit muzejaa, pie tam esmu redzeejusi vairaakus indieshu muzejus, kas ir ljoti slikti. Taa nu izshkjiiraamies un es braucu uz centru, lai atrastu I-café. Bija sarunaats, ka sazvaniishu Jaani, bet vinja tlf numuri bija manaa meilaa. Pagaaja ilgs laiks, liidz atradu interneta cafi, braucu ar vilcienu un ar autobusu un daudz gaaju kaajaam. Vilcienaa braucu speciaalaa sievieshu vagonaa, kas bija patiikama paarmainja peec ielaam, tirgiem un transporta liidzekljiem, kur paarsvaraa visur paarvietojas vechi. Internetu atradu kaut kaadaa valsts kantorii, telegraafaa, kur man bija jaaraksta savs vaards un uzvaards speciaalaas anketaas, lai vareetu piesleegties tiiklam. Tad devos uz norunaato satikshanaas vietu ar Kimmo. Taa kaa veel nebija dabuutas atleegas Goa rezidencei, tad vajadzeeja to noorganizeet. Aizsuutiiju Kimmo vienu pashu ar taksi tai atsleegai pakalj (pie kaut kaadiem vinja koleegaam), vinjsh gan bija paarbijies viens braukt (mazliet gan beernishkjiigi), bet beigaas aizbrauca. Buutu jau braukusi es pati, bet bija jau sarunaats satikties ar Jaani. Vinjsh pa to laiku bija sadabuujis vienu citu somu, lai shitam somam buutu kompaanija. Bet tas aatri aizlasiijaas. Kameer gaidiiju veiksmiigu atleegas operaacijas nobeigumu un Kimmo paraadiishanos kaarteejaa satikshanaas vietaa, vareejaam ar Jaani atkal uzsist klachinju maates valodaa. Gruuti bija veeljoprojaam, bet nu jau gaaja labaak un raitaak vaardu atrashana smadzenees un to izrunaashana. Tad arii satikaam Kimmo un visi braucaam uz maaju (nu to dziivokli). Tur sapakojaamies un ar somaam atkal uz centru. Nebija jau vairs daudz laika liidz vilcienam. Kimmo bija izsalcis un gribeeja eest. Vinjsh ir tik shausmiigi neizleemiigs, ka mani nervi taisiijaas paardegt. Vinjam viss vienalga, un kad prasa, vai shis ko grib (eest bulku vai salaatlapu, vai veel kaut ko), tad ilgi staav un domaa – jaa vai nee. Bet laika ta nebija. Beigaas aizvedaam vinju uz McDonaldu un Jaanis veda mani uz naudas automaatu iznjemt atlikusho naudu. Bija tik diivaini atkal peec ilga laika satikt kaadu dzhentlmeni. Taados briizhos tieshaam gribas atkal uz maaju, prom no indieshiem, kas gruustaas uz ielaam un spraucas visur pirmie, bez nekaadaam pieklaajibas normaam, un vilcienaa tie metas iekshaa, pirms citi izkaapushi (taadaa vienaa briidii man pat vajadzeeja lekt aaraa no braucosha, jo neviens nelaida aaraa pirms tam, tikai biidiijaas iekshaa vilcienaa), un nekad ne ar ko nepaliidz, taapat taadi skandinaavi, kaa tas Kimmo. Nav jau taa, ka es ko nevaru vai man vajadzeetu iipashu uzmaniibu, taa arii izdziivoju, ciinoties ar shiim citaam uzvediibas normaam, cilaajot smago somu utt. Vienkaarshi tik ljoti aizmirsies bija, kaa ir tad, kad ir labaak. Soms pa to laiku bija norijis savu hamburgeru, un vareejaam doties uz vilcienu. Atvadiijos no Jaanja, kas palika tur Bombejaa, lai veel ciiniitos ar indieshiem un savu darbu, ko vinjsh meereni ieniist, veel kaadus 8 meeneshus.
Shoreiz bijaam vienaa plackartee ar 2 aarzemju indieteem, shveicieti no kanaadas, kas celjoja viena, un amerikaani. Amerikaanis uzdeva visa vakara laikaa dazhus jautaajumus, uz kuriem pats arii ilgi un izsmeljoshi atbildeeja vairaaku stundu garumaa, paarsvaraa par sportu un to, cik vinjsh kruts un kur pabijis. Es aatri vien likos uz auss un vinja pljurksteeshana mani liegi ieaijaaja miegaa. Naakamaa riitaa ceelos agri, ap kaadiem 7njiem, un peec riita mutes nomazgaashanas bija brokastis – idli ar vienu saldumu. Idli ir taads bezgarshiigs riisu gabals, saspiests kopaa taada maza lidojosha shkjiiviisha formaa, bet garshiigi vispaar, var buut arii ar piedevaam. Un saldumam nosaukumu nezinu, bet tas bija pietiekoshi labs riitam, kaads bija atnaacis. Liidz pat desmitiem, kad vilciens bija galapunktaa, es seedeeju vagona durviis un veeroju dabu, daljeeji izvairoties no stulbaa amiisha balss un daljeeji piepildot kaadu beerniibas sapni, kad iespeejams iekaarties stangaas pie trepiiteem vagona durviis un izkaarties aaraa no vilciena lielajaa veejaa. Te nav nekaadu droshiibas pasaakumu, un ja ir veeleeshanaas, ir iespeeja izdariit skaistas pashnaaviibas, lecot no ejosha vilciena. Un durvis ir visu laiku valjaa. Gar abaam vilciena puseem dabasskati saaka palikt arvien skaistaaki. Arvien vairaak palmas, skaistas mazas lauku maajinjas ar palmzaru jumtiem, nojumiiteem, kur kazaam un goviim pasleepties no saules, ar laukiem, kur sari gjeerbushaas sievietes ievaaca razhu, bija arii taalumaa kalni, kas visu padariija veel skaistaaku. Ik pa laikam bija miiliigi ciematinji ar kraasotaam (zilaam vai rozaa, vai taadaam pat betona) maajaam, citur tikai lauku saimnieciibas ar kaudzees sakrautaam izkalteetaam suudu pankuukaam, straadniekiem gar dzelzcelju un kliedzoshiem beerneljiem. Citur ganiijaas bariem lieli melni bifelji vai kazas (baltas, melnas un raibas), laukus ara ar iejuugtiem veershiem. Nu viss izskatiijaas kaa veestures graamatas ilustraacijas par dziivi pirms vairaakiem gadsimtiem, un atgaadinaaja man Pasaules tautas enciklopeediju, kuraa viss likaas tik nereaals un kaa no citas pasaules, nu taas fotograafijas. Un te nu es biju, skatiijos savaam aciim uz taadaam maajinjaam, izkaltushiem laukiem un tiirumiem, cilveekiem un pagalmiem. Pamazaam viss bija palicis daudz koshaaks un zaljaaks. Izkaapaam pirmspeedeejaa stacijaa, biljetee bija rakstiita naakamaa, bet kaa noskaidroju, tad shitaa ir izdeviigaaka, lai tiktu uz vietu, kur mums bija palikshana. To gan uzzinaaju tikai tad, kad jau vilciens bija gatavs atieshanai, un chamma Kimmo bezmaz palika vilcienaa. Bet kaut kaa izrausaamies. Uzreiz satikaam 2 daanietes, ar kuraam daliijaam taksometra cenu liidz tam ciematam. Vinjas bija jau vairaakus meeneshus celjojushas pa Aaziju, taizeme, indoneezija utt, un bija liidz aarpraatam shokaa par Indiju, par to, kaa vinjaam te jaajuutas pazemotaam, ka visi blenzh, izsaka rupjas pieziimes utt. Vinjas bija viilushaas shitajaa zemee un gribeeja tikai atpuusties. Protams, Goa ir iistaa vieta, kur to izdariit. Vinjas aizbrauca mekleet tuuristu pilnu pludmali, bet mees ar Kimmo iekaartojaamies jaunajaa rezidencee – dziivokliitii dazhu minuushu gaajienaa no okeaana. Tas bija kaa viesniica, ar sargu pie vaartiem. Bija arii koshi zils baseins ar atpuutas kreesliem un skatu uz kalnu, kristieshu bazniicu un laukiem ar palmaam. Arii pie maajas auga palmas 3 staavu maajas augstumaa. Uzreiz gaajaam ieveerteet okeaanu, lai zinaatu, kas un kaa. Njaa, sajuuta ta kaada! Plata pludmale, kas saakas ar kaktusiem un palmaam, tad baltas smiltinjas un zils uudens ar lieliem viljnjiem. Skatu tikai mazliet jauca kugjis „Moskva”, kas tur bija netaalu novietojies uudenii. Ilgi pludmalee nepalikaam. Gaajaam atpakalj uz dziivokliiti. Tur es uzvilku iisti vasariigas un rietumnieciskas dreebes (gods un slava maasaam, kas mani pierunaaja arii taas panjemt uz Indiju!) un atkal gaajam uz pludmali. Tad arii iebridu siltajaa uudenii un leekaaju paar viljnjiem. Nekas iisti atveesinosh tas nav, kaa vanna, bet taapat patiikami. Pusdienas eedaam vienaa no pludmales mazajaam kafejniicaam. Taadas tur pilns – ar palmu zaru jumtiem, plastmasas kreesliem un labu muuziku, un labu eedienu, protams. Un ir iespeeja guleet uz gultaam, kas izliktas pludmalee, ja kaut ko peerk kafejniicaa. Taa nu izstiepos sauliitee un grauzu pasuutiito paratu. Kaut kaadaa citaa kafejniicaa seedeejaam un noskatiijaamies saulrietu (atkal saule pazuda pirms horizonta liinijas) un knapi atradaam celju maajas, jo neviens celjsh un pludmales dalja te nav apgaismota. Taada pilniiga tumsa, un nebuutu patiikami ieskriet kaadaa kaktusaa vai govii. Es biju ljoti nogurusi no vairaakkaarteejas peldeeshanaas un gaaju uzreiz guleet. Kimmo gaaja vakarinjaas, jo bija noilgojies peec kaada alus tuuristu ielokaa, ko, kaa staastiija shis naakamaa dienaa, vinjsh arii bija dabuujis.
Naakamaa diena bija treshdiena, un atkal man jau bija gatavs plaaninjsh – bija jaaiet uz slaveno Ajunas tirgu. Tas notiek 1x nedeeljaa treshdienaas, bet shii bija peedeejaa nedeelja, kad kaut kas taads notika, jo sezona cauri un kafejniicas veras ciet, tirgotaaji brauc atpakalj uz savaam nomaleem, no kurienes atbraukushi utt. Es gan iisti nesaprotu, kaapeec sezona beidzas, jo laiks bija super un uudens super un vispaar. Bet nu taa. Kimmo negribeeja iet ar kaajaam (kaut kaadi 13km gar krastu), bet njemt rikshu. Gala rezultaataa es viena tur gaaju. Bija tieshaam izcili skaista pastaiga. Tad kad biju piekususi, pieseedu uz kaadas pludmales gultas un iedzeeru limponaadi, parunaajos ar kafejniicas iipashniekiem un gaaju taalaak. Te kafejniicu iipashnieki ir arii tie, kas apkalpo cilveekus, vinji ljoti laipni, jo pieradushi pie aarzemniekiem un zina, kaa iztureeties. Nav kaa indieshu eestuvees, kur sameeraa vienalga, vai arii apkalpo kaa karali. Te ir taa nepiespiesti un miilji. Tad vajadzeeja iet paari kalnam pa tacinju. Bija neaprakstaami karsts un sutiigs, un biju jau arii sameeraa piekususi, un dazhviet jau domaaju, ka atdoshu galus. Uudens rezerves bija beigushaas. Tur nu bija ko paciiniities, gandriiz pat nogjiibu. Elpoju dzilji un beigaas paarvareeju sho shkjeersli. Interesanti arii bija liist pa tacinju caur visaadiem kruumiem, jo nebija ne jausmas, kas taados var sleepties. Zinu, piemeeram, ka tuveejaa upiitee dziivo krokodili.. Aiz kalna metos iekshaa pirmajaa kafejniicaa, lai nopirktu un padzertos uudeni. Bet atpuusties nekaa nesanaaca, jo apkaart sanaaca paaris sievietes un dazhi siikie, kas saaka prasiit dumus jautaajumus un reklameet savus veikalus, nu lai es apsolot, ka es tur noteikti aizieshu. Es saku, ka man vajag uz tualeti, lai paraada, kur. Shie paraada, kuraa virzienaa, un tad velk pie savaam preceem, es saku, man taksh vajag uz tualeti! Bet vinjiem vienalga, knapi atkratiijos. Peec tam izstaigaaju visu tirgu, kas bija tieshaam iespaidiigs. Pilns gan ar aarzemniekiem un tradicionaalos teerpos gjeerbushamies indieteem. Un visaadi koshi niecinji un lietas. Super skats, tieshi uz pakalninja pie pludmales. Driiz arii satiku Kimmo un tuveejaa kafe eedaam pusdienas. Tur taada hipijiska gaisotne, relakseejosha muuzika. Tur arii iepazinaamies ar vienu francuuzi (kas bija bijis praksee Afganistaanaa), ar kuru trijataa gaajaam peldeeties, bet atkal no relaksaacijas ne minjas, jo siikie paardeveeji plijaas apkaart un prasiija apsoliit, ka iesim uz vinju veikalinjiem. Peec tam atkal eedaam kafejniicaa un caur tirgu devaamies mekleet autobusu. Autobusi bija nokaveeti, taapeec vajadzeeja braukt ar taksi, tas bija stulbums, bet nekaadi citaadi nevareeja tikt maajaa. Iedomaajieties, ejam tur pa celju, un es skatos – paziistami cilveeki liekas, izraadaas tie bija 2 praktikanti no Deli, kurus sen kaut kad biju satikusi. Tik diivaini vinjus negaidiiti satikt pilniigi citaa Indijas vietaa! Maajaa sagjeerbos citaas dreebees un devaamies uz vietu, kur bija paredzeeta reiva paartija. Nu slavenas tachu ir Goa pludmales paartijas ar reivu un tehno utt. Tur satikaam jau ieprieksh manis satiktos praktikantus no Deli, arii to francuuzi. Nekaada paartija nebija, muuzika ta skaneeja, bet nebija daudz cilveeku. Muuzikas ritmaa tikai kratiijaas viens garmatains rietumnieks. Tad nu gaajaam 5-rataa vakarinjaas, piebiedrojaas arii viens lokaalais indietis, kas diezgan interesantu visu ko pastaastiija un piedaavaaja mums braukt uz klubu. Saakumaa domaajaam, ok. Bet sarunas gaitaa atklaajaas, ka tas choms ir taksometra shoferis un vinja draudziigaa iztureeshanaas bija tikai klientu dabuushana. Visi bijaam totaali shokeeti un arii cena bija par lielu, lai mees brauktu. Taapeec paarvaacaamies uz citu vietu – kafejniicu, kuras iipashnieks bija ljoti draudziigs, bet nebija taksometra shoferis. Tur jau bija vairaaki rietumnieki (indieshus kaa atpuutniekus paarsvaraa neredz, jo vinju sezona saakas tad, kad rietumnieki notinushies uz aukstajaam zemeem), kas meereni bija pillaa vai paarkuriijushies un iegrimushi sarunaas un fona muuzikaa. Seedaam uz griidas matrachiem, taadeejaadi piebiedrojoties shai hipiju kompaanijai. Tas iipashnieks ir kaut kaads muuzikjis, kas 6 meeneshus straadaa Eiropaa (tagad vinjam kaut kaads projekts ar RollingStones), un 6 meeneshus menedzhee kafejniicu Goaa. Sapnju dziive! Un taa vinjsh tur atpuushas, uzsit klachu ar visiem tiem, kas te atbraukushi, uzliek labu muuziku, apkalpo visus utt. Vienaa momentaa saakaas speeciigs lietus. Iipashnieks skaljaa balsii tad dziedaaja: It’s raining man, aleluja! Un dazhi (arii es) izvilkaas aaraa pastaaveet lietuu, kolosaala sajuuta! Citi hipiji nometa bikses un skreeja okeaanaa peldeeties. Apkaart zibsniija un bija vienreizeejs skats, jo taalumaa pamale izgaismojaas zili lilliiga, un palmu kontuuras izskatiijaas pilniigi melnas tajaa briidii, ljoti maaksliniecisks skats, es jums teikshu – taas debesis ar melnaam palmaam, plus veel uudens shalkonja (gan taa, kas okeaanaa, gan taa, kas no gaisa). Tad, kad krogu sleedza ciet, vilkaamies maajaas.
Naakamaa diena bija ceturtdiena. Taa kaa biju nemanjaa apdegusi, tad noleemu to pavadiit eenaa neko nedarot. Taa arii sanaaca. Visu dienu guleeju uz taadaam vai shaadaam pludmales lazhinjaam, ik pa laikam iemetoties uudenii un ciinoties ar lielajiem viljnjiem un saaljo uudeni. Lazhinjas bija zem jumtinjiem, kas taisiiti no palmu lapaam. Lasiiju graamatu, kuru biju panjeemusi liidzi no Deli. Kimmo arii taapat atpuutaas. Atkal vareeja iepaziities ar vairaakiem kafejniicu iipashniekiem un vinju dziivesstaastiem. Nu kafejniicas te taadas nojumes, kas sezonas beigaas tiek nojauktas. Mees bijaam pashaas sezonas beigaas un peec dazhaam dienaam pludmale buus (nu jau ir) tuksha – ne vairs baalgjiimji, ne vairs kafejniicas, bet gan pilns ar indieshu tuuristiem. Indieshu tuuristi nevienam nepatiik, nu tiem, kas dziivo Goaa, jo vinji nav laipni un vinji drausmiigi piecuuko pludmali. Rietumnieki ir laipni (jo neizturas pret apkalpotaajiem kaa peedeejiem nepieskaitaamajiem) un nemet pudeles okeaanaa. Vakarinjaas eedu kokosriekstu pankuuku un skatiijos uz saulrietu, kaa arii dzeeru ljoti garshiigu kafiju. Taads relax! Tajaa vakaraa arii mana programma beidzaas, bet Kimmo gaaja uz kaut kaadaam rietumnieku piebaaztaam kafejniicaam dzert alu.
Naakamaa riitaa ceelos agri un jau astonjos ar sapakotu somu atrados uz celja turpat pie maajas. Uzreiz jau arii brauca autobuss un es devos uz dienvidgoa. Par to un taam pludmaleem bija daudz dzirdeets, un arii vienaa no taam dziivoja tie kanaadieshu praktikanti, tad nu bija sarunaats, ka braukshu ciemos. Kimmo teicaas veelaak noiireet moci un arii abraukt. Kaadreiz nebuutu iedomaajusies, ka tas ir tik vienkaarshi, kaut kur ellee rataa vienai celjot pa Indiju! Gruuti bija sevi iedomaaties uz pasaules kartes kaa mazu punktinju tik taalaa malaa. Bet neko, piedziivojums bija vieglaaks par vieglu. Aizbraucu liidz Goa galvaspilseetai Panaji, uzreiz nomainiiju autobusu (atradu to ar prasiishanu cilveekiem uz ielas), lai brauktu uz Margao (mazaaka pilseeta). Arii nopirku 2 samosas no ielas tirgotaaja, kuras pa celjam apeedu. Autobusi te taadi kaa Deli, veci un sagrabeejushi. Uz Margao bija mazaaks un eertaaks, seedeeju uz aizmugures seedeklja pamatiigi iespiesta starp indieshiem, autobusaa saakumaa biju vieniigaa sieviete. Arii mana soma bija turpat, bet neviens pat neiekunksteejaas, ka taa trauceetu vai kaa. Taadaa zinjaa indieshus cienu, pat uz celja, ja kaads brauc tieshi pretim, vinji pashi apmet loku, nevis pukst. Un ar to somu, vinji tikai savaac savas kaajas sev tuvaak, un ok. Protams, kad jaakaapj aaraa, neviens arii nepaliidz, bet vismaz neruuc, ka es kaadu trauceeju. Pie tam autobusa shoferis jau gribeeja aatraak braukt prom no pieturas pirms biju izkaapusi (kameer aptveeru, kur esam), un viss autobuss, kas redzeeja, ka biidos uz durviim, teica psh psh psh psh psh psh psh!!! , ko vinji parasti saka, lai pieveerstu uzmaniibu. Un taadaa veidaa shoferis sadzirdeeja un apstaajaas. No Panaji uz Margao bija jaabrauc 1 h pa ljoti skaistu celju, kas vijaas kalnos un lejaas un gar palmaam, zaljiem laukiem, pasakainaam lauku maajinjaam un ziedoshiem kruumiem. Atkal bez liekaam gruutiibaam dabuuju autobusu uz manu galameerkji Benaulim, kas ir viena Goas dienviddaljas pludmaleem. Par to ari bija mazliet rakstiits celjvedii. Ar mugureni, kas nejeegaa berza saaposho muguru un plecus, vilkos uz krastu, kur kanaadieshi teicaas buut. Izraadiijaas ljoti taalu, bet interesants celjsh pa jaukaam ielinjaam. Tur arii vinjus satiku. Pludmale te bija daudz labaaka, smiltis patiikamaakas un viss daudz klusaaks. Taa arii pavadiiju skaistu dienu, lasot graamatu, skatoties uz juuru un nelienot aaraa no eenas. Kas bija ok. Aaa, un eedu Goas speciaalo eedienu – fish curry, kas ir riisi ar zivi iipashaa meercee. Vakaraa atbrauca arii Kimmo un 4trataa gaajaam uz tuveejo kafejniicu, kur bija daudz rietumnieku un laba muuzika. Dzeeru kafiju. Tur arii iepazinaamies ar Shivu, kas ir vieteejais aviizhu tirgotaajs un baigaakais polinglots. Vinjsh maak runaat n-tajaas valodaas! Vinjsh visu laiku, protams, trennejas, runaajot ar aarzemniekiem, bet arii atminja vinjam izcila. Tagad vinjsh maak arii “Paldies!”. Un vinjsh zinaaja veesturi par Latviju un citaam valstiim, un briivi runaaja arii somiski un franciski, kas tika paarbaudiits, un zviedriski mazliet un mazliet norveegjiski, un krieviski ariidzan, par citaam valodaam nemaz nerunaajot. Man vinjam buus jaaaizsuuta kartinja. Vinjsh man uzrakstiija savu adresi: Aviizhu tirgotaajs Shiva, Colva (pludmales nosaukums), Goa, India. Vai nav vienkaarsha adrese miljarda zemee? Atvadiijaamies no Shivas (nopirku no vinja 2 pastmarkas) un gaajaam maajaa.
Naakamaa riitaa Kimmo aizbrauca ar savu moci atpakalj uz ieprieksheejo pludmali, jo vinjam tur visas mantas palika. Tad arii peedeejo reizi atvadiijaamies, jo vinjsh pa taisno uz Bombeju un uz Somiju. Es paeedu brokastis ar kanaadieshiem, pirms tam (ap kaadiem 6:30 no riita) veel pastaigaajot gar skaisto krastu un shii celjojuma laikaa peedeejo reizi papeldot okeaanaa, uzgjeerbu savas indieshu draanas un gaaju uz autobusu. Man tagad ir izcili plaanas indieshu bikses – baltas un zilas, jo savaadaak shajaa temperatuuraa var nospraagt. Gaaju uz autobusu gar pludmali. Visur lielaa aatrumaa skraidiija mazi krabiishi. Un tajaa otraa pludmalee jau bija pilns ar indieshiem, kas tupeeja uudenii vai smiltiis. Sievietes tupeeja tur ar visiem sari (nevis peldkostiimos)! Un tad arii bija taada interesanta sajuuta, ka kaut kur tur blandos pilniigi bez steigas Indijas dienvidos, pat neesot pazudusi vai nomaldiijusies. Aatri dabuuju autobusu uz Margao. Tas nebija gruuti izdaraams, jo visur staaveeja cilveeki, kas kliedza margaomargaomargaomargaoun raadiija uz autobusiem. Pilseetaa Margao man bija mazliet laiks. Pastaigaaju apkaart, atradu tirgu, izstaigaaju tirgu, sapratu, ka taads pats, kaa Deli un ka Deli arii var kaut ko no taadaam lietaam uzfotograafeet, taapeec nepuuleejos vilkt no somas aaraa fotoaparaatu. Nopirku sausinjus un banaanus, un kaut kaadu salkanu saldumu. Tad, prasot daudziem cilveekiem padomu, atradu autobusu, kas ved uz dzelzcelja staciju (uz to nav ne noraades, ne autobusu saraksti, un tas attiet no maza pagalminja kaut kur netaalu no centra). Nu jau ir tik ljoti pierasts, ka visu laiku kaadam kaut kas jaaprasa. Un nevis vienam, jo vienam nevar ticeet (!), ir jaaprasa daudziem un visu laiku. Tas ir normaali. Un tikai taa var atrast iisto vietu vai lietu. Ja kaadreiz man bija neeerti uzbaazties cilveekiem sheit uz ielas, tad tagad kaut ko uzprasiit vienalga kam man vairs galiigi nav probleemas, pat ja vinji nesaprot angliski, kaut kaa tieku galaa. No autobusa veel bija jaaiet kaads gabalinjsh liidz stacijai pa skaistaam, palmainaam, gliitaam ielinjaam. Un tad man bija veel 2 h laika liidz vilcienam uz Deli. Seedeeju stacijaa, grauzu savu saldumu un dzeeru lassi, kuru nopirku no ielu tirgotaaja turpat pie blakus solinja. Aaraa bija ljoti karsts, seedeeju eenaa. Ejot uz platformu nr3, nopirku indijas riekstus, kas te izskataas tieshi topaa tagad, var nopirkt dazhnedazhaados veidos skaisti sapakotus, nopirku nesaaliitus ar mizinjaam. Vilciens kaveejaas par stundu. Kad iekaapu savaa vagonaa, atkal biju vienaa platskartee ar aarzemniekiem, un taa vienmeer, jo vienjiem vienmeer viena platskarte speciaali aarzemniekiem domaata, ja nav aarzemnieku, indieshi var tur braukt. Bet bija aarzemnieki. Viens krievs, kas tagad dziivo vaacijaa, francuuzis un 3 zviedrietes. Francuuzis bija kluss un pieklaajiigs, un lasiija graamatu par shamanismu. Zviedrietes bija jaukas, naakamaa dienaa pat mazliet parunaajaamies, taapat arii ar francuuzi, kas izraadiijaas reklaamas laukuma paardeveejs kinoteaatros un bija sagatavojies celjot gadu pa Aaziju. Tas puskrievs/pusvaacietis arii izraadiijaas interesants tipaazhs, bija krishnaiits. To uzreiz, protams, vareeja pateikt – apcirpts ar astiiti un baltaa palagaa. Un luur pa logu un atkaarto hare krishna, hare krishana utt. Shis indijaa esot tikai pirmo dienu. Absoluuti nerunaaja angliski. To nevaru saprast, vinjsh pat nesaprata, kaa ir desmit vai divdesmit, absoluuti nespeeja ne ar vienu komuniceeties!. Var buut tas religjijas iespaidaa.. Vakaraa vinjsh man staastiija par krishnu un centaas paarliecinaat, ka sakot hare krishna tas man paliidzees, he he. Vispaar vilcienaa ljoti interesanti visu laiku, atskaitot to, ka necieshami karsts bija. Dazhreiz naak ubagi, dazhreiz naak transvestiiti un plaukshkjina ar plaukstaam un prasa naudu, visu laiku vazaajas vilciena kalpotaaji, kas kliedz chai chai chai chai (teeja) vai pani pani pani pani (uudens), vai vedzhbirajani (vegjetaari riisi) vai chikenbirajani (riisi ar vistu), un tad veel visu ko paardod un katrs kliedz savaadaak. Tad veel paardod visaadas speeljlietinjas, no kuraam blakusseedoshaa gjimeniite, protams, nopeerk savam siicim visskaljaako, un tad veel tiek iesleegti visi ventilatori, iipashi tie, kas taisa lielaako troksni, kolosaals orkjestris vispaar!!
Bet es atkal izmantoju izdeviibu, lai kaartos vilciena durviis. It sevishkji taapeec, ka braucaam skaistaa vietaa, kalnainaa, palmaam un citiem eksotiskiem kokiem apaugushaa, garaam milziigam, skaistam uudenskritumam, kas ir arii Goas viens no populaaraakajiem apskates objektiem (neskaitot upes ar krokodiliem). Visinteresantaak bija braukt gar riktiigiem dzhungljiem, tumshajaam upeem un biezoknjiem, centos saskatiit kaadu zveeru, bet nekaa, tikai dazhi cilveeki diivainaas buudinjaas. Viss koshi un tumshi zaljsh, zalji uudenji upees, zalji koki un brikshnji. Bet driiz arii ainava mainiijaas, jo braucaam iekshaa Indijas viducii, taalaak no okeaana, kur viss bija izkaltis, redzamas tikai milziigas upju renes bez uudens, kur ganiijaas simtiem kazu un dazhi bifelji. Milziigi lauki un platiibas, saplaisaajusi zeme un sakaltusi labiiba, viss taads baals un dzelteniigi peleeks. Redzeet vareeja ljoti taalu, liidz pat taaliem kalniem, jo skatu neaizsedza nekas, tikai dazhi kruumi vientulji auga un dazhas lauku maajas. Veelaak arii braucaam paari kalniem, tieshi tad, kad spiideeja vakara saule, kas taisiijaas uz rietu, bija ljoti skaisti, bet skumji reizee, jo taadaa vietaa gruuti saskatiit kaadu ceriibu, cilveeki izskataas druumi, lopi nokaarushi ragus un viss taads depresiivs. Bet peec meenesha gan jau atnaaks lieti, upes piepildiisies ar uudeni un gan jau buus ok. Vakaraa lija lietus, bet ljoti shaubos, vai arii tajaa vietaa. Pavisam kopaa vilcienaa pavadiiju 40 stundas, un Deli biju 7 no riita. Uzereiz dabuuju rikshu uz maaju. Ir tik jociigi atgriezties te, kas it kaa svesha zeme, bet viss jau tik ljoti paziistams. Gjimeniite bija patiikami satraukta un skraideleeja man apkaart. Vecais induss smaidot raadijaa, ka soliito 10 dienu vietaa es biju projaam 11 dienas! Vinjiem atkal cieminji, kaa jau vienmeer, nezinu, kur vinji tik daudz radus un pazinjas izrauj. Un visi vienmeer paliek pie vinjiem vairaakas dienas. Tagad ir maates braalja gjimene, kurai ir 2 meeneshus vecs siikais liidzi, kas bljauj taapat kaa latvieshu siikie. Shie man deva arii paucinaaties gar vinju, ljoti piemiiliigs beerns. Manaa istabaa arii tika ievietots cooler, es veel nemaaku ar to riikoties, jo tur kaut kaa jaalej iekshaa uudens, kaut kaa jaauzpumpee tas taa augshaa un tad kaut kaa jaasasleedz. Taada liela kaste, staav tieshi pie loga un taisa lielu troksni, kad iesleegta. Tagad veel nav tik traki ar temperatuuru, tikai 35 graadi, bet kad kaaps augstaak, tad gan lietoshu to cooler, kad vien buushu maajaa.
Nu tas taa iisumaa viss par manu briinishkjiigo celjojumu. Ceru, ka kaut kaads iespaids radaas. Un man tagad taaaaa gribas maaajaas, nekaada zheeluma pagaidaam par to, ka peec meenesha jaaaizbrauc, varbuut tas radiisies veelaak.