Ziniet, man laikam tajaa karstumaa saak palikt slikti ar smadzeneem, respektiivi atminju. Ljoti gruuti atcereeties visaadas lietas, nu kaut vai to, ko jums jau esmu vai neesmu rakstiijusi. Cik atceros, biju I-café piektdien, tad arii kaut ko murgoju. Meegjinaashu atcereeties, kas notikaas sestdien.

Nu atceros to, ka piektdien vakaraa braucu atkal pie prakstikantiem, lai pa TV skatiitos „Mulenruuzhu”. Paliku pa nakti. Sestdiena bija sameeraa sacuukota, jo visi pazinjas straadaaja. Sanaaca taada stulba vazaashanaas no vienas vietas uz otru – braucu no praktikantiem maajaa, tad uz pilseetas centru, kur satiku Amy, tad atkal maajaas un tad atkal pie praktikantiem. Uz pilseetas centru ir kaut kur paari par 12km, kas njem laiku un nervus. Nervus taapeec, ka pa celjam ir ljoti daudz pagriezienu un tie, kaa arii liels aatrums, shoferiem ljoti patiik. Veel ir sameeraa karsts taadaa busaa, un ja veel 45-graadiiga saule spiid tieshi feisaa, nu nav patiikami, ticiet man! Bet es baudiiju braucienu, skatoties uz spiidiigajiem nosviidushajiem cilveekiem ielaas, tikpat spiidiigajaam goviim un citiem kustonjiem. Autobuss ieripoja tieshi pilseetas centraa – gan ar ljoti ilgu ripinaashanos pa tuveejaam apkaartnes ielaaam. Biju jau nokaveejusi norunaato laiku un slaiki metos pazemes ejaa, lai nokljuutu ielas otraa pusee (sheit nu tieshaam nav iespeejams shkjeersot ielas savaadaakaa veidaa) – tieshi pretim kinoteaatrim. Tur jau gaidiija Amy. Nu nebija mums nekaadu iipashu plaanu. Es gribeeju redzeet paaris maakslas galerijas, kas atziimeetas kartee. Nenotureejos un par 5 ruupijaam nolociiju saldeejumu. Tad gaajaam mekleet taas galerijas. Nostaigaajaam visur apkaart rinjkjii, neatradaam. Nu neko. Kaut kaa par paarsteigumu redzeejaam tikai dazhus aarzemniekus un neviens indietis neuzbaazaas ar aadas macinju paardoshanu, rokasspraadzeem vai citaadiem suudiem. Turpinaajaam vikties lielajaa karstumaa nenosakaamaa virzienaa. Amy gribeeja eest. Atradaam dienvidindijas eediena eestuvi. Iegaajaam iekshaa. It kaa neko, bet uudens (ko izsniedz ieprieksh) garshoja slikti un Amy gribeeja eest ziemeljindijas eedienu. Gaajaam taalaak. Atradaam vietu ar nosaukumu Kafijas maaja, kur iekshaa pie daudziem galdinjiem seedeeja daudz cilveeku, bet ne eeda, ne dzeera, laikam vienkaarshi pavadiija laiku, gaidot eedienu. Vispaar taa taada eestuve. Pie kases samaksaa, otraa vietaa dabon paartiku. Amy dabuuja tomeer dienvidindijas eedienu, jo taalaak nebija speeka vilkties. Es dzeeru kafiju. Karstu kafiju 45 graados, kas var buut labaaks par to, ho ho! Peec „atspirdzinoshaas” seedeeshanas saulee braucu maajaa. Brauciens prasiija savas 2,5h, jo autobuss vairaakaas vietaas kaut kur iespruuda un meta lielus lokus un vispaar. Maajaa atdzeseejos nedaudz dushaa un driiz braucu atkal prom – atkal uz trainee maaju. Bija paredzeeta paartija uz jumta. Liela dalja trainee shajaa viikendaa celjoja apkaart, taapeec nebija skaidrs, vai nebuusim trijataa (es, Amy un Nilza), bet nebijaam. Bijaam 8 cilveeki. Vispaar tas sanaaca viens no relakseejoshaakajiem vakariem peedeejaa laikaa. Bija silts laiks, puuta veejsh. Bija paklaajs uz jumta, uz kura seedeejaam, eedaam un dzeeraam. Smarzhoja smarzhkocinji un izkaisiitaas rozhu ziedlapas (taas te pa leetu naudu var dabuut tonnam). Bija tieshaam super. Noseedeejaam liidz 5 no riita.

Naakoshaa dienaa peec kaartiiga miega (cik nu kaartiiga, jo karstumaa jau gruuti guleet), modos ap 10tiem. Brokastis. Izdomaajaam, ka jaaizmanto diena un jaaiet skatiities kaut kas pilseetaa. Ar Amy un Gerd (vaacu trainee) braucaam uz pilseetas centru, kur atrodas viens no lielaakajiem un skaistaakajiem templjiem – Lakshmi templis. Tieshaam smuks. Smiekliigi, ka visur templja teritorijaa bija izlikti svari, kur cilveeks var uzkaapt virsuu, tajaa pashaa briidii saak skaneet skalja hindu dziedaashana un aparaats izspljauj kartona gabalinju ar ciparu, kas uzraada manu svaru. Uz taa pasha kartona gabalinja bija rakstiits, cik es esmu laba un gudra. Turpat tajaa teritorijaa bija vairaaki eedinaashanas uznjeemumi ar plastmasas galdinjiem un kreeslinjiem. Taados pieseedaam un ielociijaam pa paaris samosaam katrs. Tikmeer muusu redzes lokaa paviideeja liela melna kaste. Kaa noskaidrojaas, taa ir fotokamera, kas ir 150 gadus veca. Leeca gan esot no Japaanas un tikai kaadus 25 gadus veca. Aparaatu darbinaaja gudra izskata pavecs kungs. Vinjam tur savs uznjeemums. Tad nu samaksaajaam 30 ruupijas, noseedaamies uz sola un tikaam nofotograafeeti. Skats taads, kaa filmaa par fotograafeeshanu utt. Nu to metodi tik siiki nezinu. Bet katraa gadiijumaa, peec kaut kaadas ½ h dabuujaam bildes. Mums aiz muguras bildee bija uzradies Vishnu. Un izskataamies kaa no adamsu gjimeniites, hi hi!! Domaaju, ka jums taa bilde patiks. Es nofotograafeeju arii to kasti un veci pieminjai. Peec tam veel pavazaajaamies apkaart un braucaam maa. Ar sho dienu arii nosleedzaas mans super-super-obligaatais apskataamais saraksts. Veel ir tikai viens objekts, ko buutu tieshaam jaaredz, kaa arii veel jaapavazaajas pa Vecaa Deli ielaam. Un veel jaaaiziet uz to nac. muzeju un maakslas galeriju. Bet citaadi taads miers sirdii.

Vakar atkal bija jumta pasaakums somam par godu, jo shis nu jau notinas no Deli. Bija daudz cilveeku, bija arii interesanti, tikai nebija veejsh un bija ljoti karsts. Nepaartraukti teceeja sviedri un kaada tur relaksaacija, ka sviedru piles tek pa visaam malaam! Tagad esmu paarnjemta ar gatavoshanos celjojumam!!! Riit peecpusdienaa atiet vilciens. Brauksim saakumaa uz Bombeju, kur ceru satikt Jaani – to otru latvishu trainee. Un tad peec 3 dienaam brauksim uz Goa!! Super. Ai, zinu, ka vairaak vajadzeetu ko uzrakstiit, bet kaut kaads iztukshiitis peedeejaa laikaa. Arii uzrakstiiju vairaakus meilus aizmirstiem latvieshiem un citiem, viss vienaa putraa nu manaa galvaa, nezinu, kam kjerties klaat…

Aaaa, vakar attiistiiju filminjas. Nu ir septinjas skaitaa. Katra pa 36 kadriem. Vienaa veel redzama ziema un kaa mees cepaam piparkuukas. Bildiites pagaidaam netaisiishu, jo cenas apmeeram taadas pashas. Ja paliks nauda beigaas, tad. Katraa zinjaa, laba sajuuta, ka viss tieshaam sanaacis, un izskataas taa neko. Taa ka tik turpinaashu. Taa interesanti sanaaca. Braucu speciaali uz vienu lielu tirgu (shopping vietu), kur esot labs fotoveikals. Gaidiiju tur, kameer to attiistiito filmu sagriezh gabalos un saliek pleevees. Tikmeer paardeveejs man prasa: vai es paziistu Sanjay un Nilza un veel sho to. Es meema! Nekad tur ieprieksh nebiju bijusi, shis vienkaarshi apjautaajaas. Tie abi tur biezhi taisa bildes, tad nu iedomaajaas, ka moshka es paziistu. Da maza pasaule pat miljonu pilseetaa.

Labs ir, darba dienas beigas. Zaljaa ceturtdiena taksh shodien!!! Riit mums ofisam nav briivdiena, bet es taapat nenaakshu uz darbu, jo man jau 12tos jaabuut pie taa soma un indiesha. Shodien jaasakravaa mantas, jaaizmazgaa shis tas utt. Ui, kaa man patiik kravaaties uz celjoshanu, bet to jau juus zinaat.  Super sajuuta, ka atkal kaut kur var izkusteet! Redzees, kaa man ar to lieldienu svineeshanu.

Lai tad jums skaisti sveetki un laba atpuuta!!

Rakstiishu par turpmaako.