Taa, par eedienu mazliet. Tagad, pashai par briinumu, neredzu vairs nekaadu probleemu apeest veselu siipolu taa vienkaarshi, kas sagriezts shkjeeliitees. Taadu man dod katru vakaru, mazliet paarkaisiitu ar saali un pipariem, un klaat arii tomaata daivinjas. Es nesuudzos, jo tie vismaz kaut kaadi vitamiini. Turpinu arii dzert sulas no ielu sulu stendiem. Esmu samierinaajusies, ka jaaeed tik daudz maizes izstraadaajumi. Tagad sanaak taa, ka arii eedu brokastis, un vinji mani parasti nelaizh aaraa no maajas, pirms esmu apeedusi vismaz divas parantas (taadas eljljainas ar saaliitu sviestu virsuu, izklausaas pretiigi, bet garsho dieviigi!).
Ko veel jaunu esmu eedusi.. Aaa, eedu safraana saldeejumu. Jee, tas ir labais! Varbuut ne gluzhi labaaks par Ekselence saldejumu ar shokolaadi un riekstiem (eh, kaa kaarojas!), bet taa safraana garsha man ljoti patiik. Veel te ir taada salduma sastaavdalja, kas parasti garneeshanai, - taads plaans, plaans gabalinjsh sudraba. Lasiiju, ka tas esot ljoti shiki, un tas sudrabs ir eedams. Eedu jau arii, bet nekaadu garshu no taas pleeksniites nevar uztvert.
Par dziivniekiem. Atshkjiriibaa no lielaa daudzuma sunju bariem (tagad, kad karsts, tie izstiepushies gulj ielu malaas un knapi elsh), kakjus te nemana. Varbuut sunji un govis tos visus apeedushi. Tas var buut, jo govis un sunji aci nemirkshkjinot rij iekshaas visaadus plastmasas un plastikaata suudus, politeleena maisinjus, papiirus utt, taaka kakjis nebuutu nekas neeedams. Bet tomeer dazhus esmu redzeejusi, un tie bailiigi sleepjas zem mashiinaam. Zilonjus neesmu redzeejusi, vieniigi to sveeto ganeshu, kas ir dievs zilonja izskataa. Laikam visi zilonji aizdziiti uz laukiem, lai netraucee satiksmei. Kamielju arii te nav, tikai Vecajaa Delii. Tad kad bijaam Dzhaipuraa, tur tie kalpoja zirgu vietaa un vilka lielus ratus pa pilseetas ielaam.
Par kokiem. Te kaut kaadi 10 procenti no kokiem ir palmas, ljoti skaistas un dazhaadas. Lielaam ielaam, kur ir tilti, pa vidu taadi pukjupodi un tur mazas palminjas iekshaa, izskataas super. Un visur pilseetaa ljoti augstas un garas palmas ar gludiem stumbriem (ne taadiem, kaa beerniibaa ziimeeju). Citus kokus nepaziistu. Tagad daudzi koki saakushi ziedeet. Johaidii, taadaa putekljainaa Deli tas ir kaut kas izcils! Iedomaajieties, milziigs koks vienos lielos unskaistos ziedos – koshi sarkanos. Meegjinaashu kaut kad nofotograafeet. Ai, vispaar filminja jaanopeerk, jo ieprieksheejaa ljoti aatri izteereejaas. Gribu ljoti nofotograafeet veljas mazgaataajus, kas katru riitu vienaa no mazajaam ielinjaam gludina dreebes ar antiika paskata gludekljiem (uzsilda kaut kaa un tad spiezh uz auduma ar visu speeku). Taadas nojumiites manas maajas tuvumaa ir kaadas 4-5, taaka liels potenciaalo fotomodelju loks.
Tad varbuut varu pastaastiit par indieshu diivainajaam uzvediibas normaam. Nu, piemeeram, vinji nepaartraukti spljaudaas. Man jaabuut ljoti uzmaniigai, lai man neapspljauda kaajas vai bikses, jo vinji to dara ljoti aatri un ljoti profesionaali, neskatoties, kur un kaa, vinji strauji pagriezh galvu un spljauj nenosakaamaa virzienaa. Tas ir taa kaa pretiigi, bet, dziivojot sheit, daudz kam vairs tik ljoti nepieveershu uzmaniibu (savaadaak te nevar dziivot). Taapat arii ar visiem tiem, kas churaa ielu malaas. Un nav viens vai divi, bet visi un neatkariigi no taa, cik ieveerojama iela un cik daudz cilveeku tur apgrozaas. Visi muuri ir apchuraati, taapat arii trotuaari, nemaz nerunaajot par mazaakaam ielinjaam. Tad veel interesanti, ka viirieshi sakjeras rokaas vai tikai pirkstos, vai apkjeras, bet taa ir tikai labas draudziibas paziime. Un taa kaa ielaas paarsvaraa apgrozaas viirieshi, tad vienmeer shaadi labi draugi ir redzami visur un vienmeer. Tad veel no pieklaajiibas normaam vinji nezina taadus vaardus kaa paldies un luudzu un dazhaadus pieklaajiibas izteicienus, kas buutu normaali jebkuraa situaacijaa. Un ja kaads uzgruuzhas virsuu, vinji nekad nesaka atvainojiet. Par citaam dzhentlmeniskaam izpausmeem nemaz nerunaajot. Cita lieta ir restoraanaa, kur katru viesi (it sevishkji, ja tas ir baltais), apkalpo kaa pashu karali un veel klanaas. Riebjas pilniigi. Un tas viss nav tikai taapeec, ka es aarzemnieks vai sieviete. Indieshu pazinja teica, ka tas taa normaali. Piemeeram, ja kaads paprasa virzienu uz kaadu konkreetu vietu un sanjem atbildi, tad vienkaarshi varbuut pasaka ahaa un dodas noraadiitajaa virzienaa. Zinu, ka taapeec daudzreiz rodas sajuuta vinjiem, ka mees esam paaraak draudziigi vai iztapiigi, bet es esmu vienkaarshi pieklaajiiga! Un es juutu, ka arii es (taapat kaa visi indieshi) tagad jau saaku biezhi vien skatiities (ok, luureet, blenzt) uz to, ko tieshaam gribu apskatiit (vaajpraac kaut kaads!). Un trakaakais tas, ka es nezinu, kaa riikoties, kad vinji taa nepieklaajiigi blenzh uz baltajiem praktikantiem. Latvijaa tad nu nezinu, ja kaads taa blenzh, tad var skatiities aciis vai raidiit taadu izniicinoshu nicinoshu skatienu, vai sliktaakaa gadiijumaa varbuut raadiit meeli un taa, bet kas te? Te nekas no shiem aizsardziibas mehaanismiem nestraadaa.