Atkal pagaajushas vairaakas dienas, kopsh neesmu speejusi piekljuut pie datormashiinas. Protams, tagad centiishos saglaabt, kas glaabjams, un rakstiit, kaa tad viss te norisinaas. Lielaakoties, kaa esat sapratushi, te kaut kas notiek tikai pa viikendiem, jo darbadienas parasti ir vienaadas un jau sameeraa pierasti garlaiciigas. Nu, ok, ne tik ljoti garlaiciigas (jo indijaa it kaa nekad nav garlaiciigi taapeec vien, ka taa ir indija), cik vienaadas un vienmuljas. Tomeer, atshkjiriibaa no daudzaam citaam darbadienaam, piektdiena bija pilna interesantu mirklju. Taatad piektdien bija muusu ofisa padomdeveeju tikshanaas. Viss shums kantorii norisinaajaas jau paaris nedeeljas, nekas cits netika apspriests, kaa tikai gaidaamaa tikshanaas. Visi darbi bija ar meerkji, kaa labaak un pareizaak visu izdariit, lai prezenteetu godaajamajiem ljaudiim. Pirmdien  (peec mana un Ineses ierosinaajuma) bija muusu pashu ofisa tikshanaas, kur katrs izstaastiija, ko katrs dara, tad arii saprataam, ka vajag papildus kreeslus un galdus. Tas ir svariigs punkts viesu uznjemshanaa, ja negrib, lai puse no vinjiem staav kaajaas vai lai seezh uz muusu kantora plastmasas kreesliem. Piektdien darbaa vajadzeeja ierasties pusstundu agraak, tas ir 9:00, jo tikshanaas bija paredzeeta 9:30. Pamodos, skatos uz mazo gabalinju, ko redzu no debesiim, no sava loga – tumsh, gaazh kaa ar spainjiem. Es biju izdomaajusi, ka vilkshu svaarkus (tos zilos dzhinsa). Un nepaardomaaju. Uzvilku savas vecaas sandales, sarkano veejjaku, kuru jau biju domaajusi pirms tam izlidinaat aaraa uz visiem laikiem, jo ir tachu tik karsts, un aidaa – paari peljkjeem, paari peldoshiem suudiem, sunjiem, kas nelaimiigi skataas uz garaamgaajeejiem, tad gar celju, cauri uudens okeaaniem (jo nevar apiet apkaart, par lielu), garaam pieturai, kur visi cilveeki ar interesi noskataas, kaa es, iekjeerusies svaarkos, leekaaju gar celjmalu. Pie tam, baalaas peedas un kaaju pirksti nesmuki izceelaas uz peleekaa fona (sapratu, ka aatri jaacenshas nosauljot), taapat arii koshi sarkanaa jacinja. Varbuut tieshi taapeec mashiinas izjuta iipashu prieku braukt cauri peljkjeem ar milziigu aatrumu un apshljaakt mani ar lielu daudzumu uudeni – buutiibaa visaa augumaa. Bet nu neko, tas nespeeja sabojaat manu omu. Vispaar esmu sapratusi, ka ljoti daudzas lietas vairs nespeej sabojaat man omu, varbuut vieniigi izrasiit taadu vieglu smieklinju par situaaciju vai notikumu paveersienu.

Darbaa paarvilku savas netiiraas peedas savaas glaunajaas jaunajaas zandalitees (tagad taas izskataas ljoti shikas, veel smarzho peec kamielja aadas, un taa pat smarzho arii mans skapis, jo taas tur bija staaveejushas kaadu laiku). Protams, tikshanaas nesaakaas 9:30. Visi pamazaam saradaas uz 10:30-11:00. Bija arii ieradies vecis no Oxfam International, kas ir jumts visiem Oxfam kantoriem visaa plashajaa pasaulee un viss notiek ar vinju paarraudziibu. Un no shii ofisa bija atbraucis pats direktors Dzheremijs. Dzheremiju satikaam jau ceturtdien, bet tikai lai sasveicinaatos un taa. Muusu telpas izskatiijaas daudz savaadaakas nekaa ikdienaa, galds bija paarbiidiits, lielajaa telpaa bija ienests garsh galds, daudzi kreesli, viss tiirs un kaartiigs. Galds bija paarklaats ar taadu kaa palagu (diezgan netiiru un saburziitu, bet taa nekas). Visi tie gudrie cilveeki, kas pamazaam sanaaca (kaadi 8) pat nedomaaja ar mums sasveicinaaties, un vispaar ignorance lielaakajaa meeraa (mees seedeejaam savaa telpaa). Bet taadi tie indieshi ir, vinjiem pieklaajiiba pie vienas vietas. Bet par pieklaajiibu es veel uzrakstiishu. Tad nu mees straadaajaam, kameer vinji tur spriedeleeja blakus telpaa. Mees nevareejaam iet eest pusidenslaikaa, lai gan veeders kurksteeja, jo bija paredzeetas kopiigas pusdienas ar shameejiem. Un mums bija jaagaida, kad vinji beigs pljaapaat. Tad visi kopaa eedaam indieshu eedienu. Ljoti gribeejaas parunaat ar to britu veci, bet nekaadi nesanaaca. Eediens bija labu labais – riisi, pupinjas (taada kaa bieza meerce), kaut kaads kartupelju bumbulis un tad veel taa kaa ruugushpiens/kefiirs ar sagrieztiem gurkjiem un tomaatiem iekshaa, saucas raita. Taa raita garsho ljoti liidziigi, kaa garsho aukstaa zupa. Biju patiesaa shokaa un neatgaaju no bljodas. Bet cilveeki runaa, ka taadu edienu vasaraa paardod uz katra stuura. Un arii kaut ko liidziigu, kas garsho taapat, bet ir dzerams. Super!!!! Nu peec pusdienaam mees tikaam aicinaatas arii apspriedes telpaa pastaastiit, kas mees taadi un ko daraam. Tad nu es ceelu galdaa savu sataisiito prezentaaciju par komunikaaciju plaanu. Vinji gribeeja, lai es kaut kaa prezenteeju, bet man likaas, ka visu jau taapat var izlasiit un neko daudz nepateicu. Bet vinji pateica, ka plaans ir ljoti labs. Un pat britu vecis bija atmodies (vinjsh visu laiku izskatiijaas ljoti piekusis, noguris un miegains) un mani varen slaveeja. Shis arii ieteica vienu priekshlikumu, ko tagad censhos pamazaam izdomaat un ielikt plaanaa iekshaa. Shodien arii vinjam uzrakstiiju meilu, lai prasiitu veel padomus. Viens vecis (stulbs indietis, muld vienaa gabalaa totaalu putru un nekaa nepasaka, un pats reec par saviem nejokiem) baigos padomus deva. Gribeeju veel ar to britu veelaak parunaat, bet shameejais skreeja prom un tad arii driiz lidoja projaam. Taa piektdiena skaisti bija pagaajusi. Maajaas biju diezgan aatri, dabuuju dienishkjo teeju, knapi sataisiijos un lasiijos atkal lapaas.

Biju ieluugta uz vienas praktikantes atvadu vakarinjaam kjiinieshu restoraanaa, bijaam kaadi 15 cilveeki. Sakodu zobus un pasuutiiju eedienu, par kaadu naudu vareetu eest vismaz 3 dienas, bet neko nevareeja dariit. Bija ljoti garshiigi (riisi un cepti daarzenji). Peec shii pasaakuma gaajaam atpakalj uz vinjas dziivokli, kur kaadu laiku pavadiijaam dejaas un rotaljaas (tas ir, dzerot, eedot un pljaapaajot). Parunaajos ar blondo somu, kas izraadaas ir bijis Latvijaa un saka, ka Latvija smukaaka par Lietuvu, par ko es vinju saaku cieniit.

Naakamaa diena, kaa jau veestiiju savaa iiszinjaa teetim, bija Lielaa Diena, ko indieshu sabiedriiba gaidiija visu gadu, gatavojaas tai un beidzot bija sagaidiijusi. Taapat kaa cilveeki Latvijaa plaano, kur sagaidiit jaunogadu, taa shite visi ilgi un dikti sprieda, kur skatiities sho noziimiigo kriketa machu. Piedodiet, ne machu, bet karu (taa vinji visu laiku uzsveera). Indija-Pakistaana, taatad. Aiesecieshi muus (5rataa) aizveda uz vienu krogu kaadaa no biezo komuunaam. Krogs bija taa neko, tikai cenas nebija taa neko. Iedomaajieties, sulas glaze maksaa ap latu! Speele saakaas 13:30. Bijaam ienjeemushi diezgan labas vietas, no kuras vareeja redzeet gan lielo ekraanu, kas bija uzstaadiits pie vienas sienas, gan lielu bagaatu tiineidzheru baru, kas dzeera un trakoja. Jaapiemin, ka pa sho laiku esmu iemaaciijusies kriketa noteikumus un sekot liidzi speelei nav nekaada probleema, zinu, kaa skaita tur punktus, kaapeec cilveeki skraida pa laukumu un kaapeec citi veezeejas ar vaali. Saakumaa viss bija sameeraa mieriigi. Speeli saaka Pakistaana. (tur taa, ka viena komanda izdara, cik daudz var (meetaa bumbinjas buutiibaa un otra komanda censhas atsist, liidziigi kaa beisbols), un tad naak otra un censhas paarsist ieprieksheejaas komandas rezultaatu. Publika ok. Ljoti biezhi raada reklaamas pauzes, to laikaa kluba diizheijs lika indieshu muuziku vai arii populaaras 80to gadu dziesmas (jaa, starp citu, shite taadi tiineidzheri un jaunieshi sajuusminaas par taadaam melodijaam un dziesminjaam, par kaadaam eiropaa vinju vecuma jaunieshi fanoja vismaz 15-20 gadus atpakalj), kuru laikaa publika leca kaajaas un dejoja. Kad speele vilkaas ilgaak un visi arii vairaak dzeera, tad bija tieshaam iespaidiigi! Un ar visaam indieshu deju kustiibaam, vijiigaam rokaam, plaukstu kustiibaam un taa. Pie tam, meitenes nedejoja (vismaz saakumaa), taas vispaar bija ljoti maz tur. Bet taadi 18-25gadiigi – lielaakoties visi, taadaa azartaa un priekaa kusteejaas deju ritmos. Peec pirmaas daljas, kas ilga kaadas 3,5h gaajaam pusdienaas – apeedu 2 samosas. Chomi eeda ieksh aatraas eedinaashanas restoraana, kur arii aizgaaju (ar Amy) un tur saakaam skatiities arii otro dalju. Peec tam paarvaacaamies uz krogu atkal, kur jau bija pilns ar cilveekiem un dejas daudz energjiskaakas. Tas tieshaam bija super. Pati speele jau arii bija ljoti interesanta. Indieshu speejiigaakais speeleetaajs paraadiija augstu klasi un visi priekaa klaigaaja. Briizhiem atmosfeera bija sameeraa baisa, it sevishkji tajos briizhos, kad visi korii kliedza: Pakistan, hai hai, pakistan, hai hai utt. Vai arii saukljus par to, ka Indijai (dzhitega, dzhitega, India, dzhitega!!) jaauzvar. Vai arii – viens kliedza kaut ko, paareejie atbild, atkal un atkal un atkal. Bija jau veels, taapeec nevareejaam palikt tur liidz speeles beigaam (kaa noprotat, speele nav no iisajaam un videeji taa velkas kaadas 7-8 stundas). Aizbraucaam uz praktikantu dziivokli, kur noskatiijaamies beigas. Jaa, Indija vinneeja, un paldies dievam, savaadaak droshi vien paaraak daudz indieshi izdariitu pashnaaviibas aiz saruugtinaajuma un dusmaam. Tagad viss bija kaartiibaa un uz ielaam saakaas nenormaals tracis, cilveeki gaaja laukaa, sleedza skalji muuziku, dejoja, bet paarsvaraa neko citu nevareeja redzeet un dzirdeet, kaa rakjeshu skanjas un dunju, un rakjetes visapkaart, veel trakaak kaa Jaunajaa gadaa!! Un baigaakais troksnis un auroshana, johaidii, visa zeme tajaa briidii aiz sajuusmas leca kaajaas, nespeeju iedomaaties, kas tajaa briidii dariijaas klubos un stadionos ar lielajiem ekraaniem. Saakumaa domaajaam, ka kaut kur iesim aaraa uz kaadu klubu, bet tad izdomaajaam, ka neviens nekur negrib iet un palikaam vien maajaas.

Naakamaa diena, cik varat iedomaaties, bija sveetdiena. Pamodos neparasti agri (paliku pie praktikantiem), un biju nikna un neizguleejusies, bet neko, noskaloju gjiimi un saktiijos dienai aciis. Palasiijaamies sveetdienas aviizes, kuraas, kaa jau katru dienu, nekaa iipasha nebija, tikai kaut kas par Indiju un vinju partiju ciinjaam, visaadi neko neizsakoshi raksti un padomi, kuraa telpas pusee novietot dievu statujas utt. Bija arii lapa par Holivudu un populaariem dziedaataajiem, kur parasti pilniigas dumiibas un baumas. Pamazaam sataisiijaamies un braucaam uz Veco Deli (bijaam izdomaajushi iet ekskursijaa pa turieni). Bijaam 5rataa – es, Amy, soms, vaacietis un indietis Sandzheijs. Braucaam pa taisno uz Red Fort (taa pati vieta, kur skatiijos gaismas un skanjas shovu). Pa celjam satikaam 3 francuuzietes, kuras pirmoreiz es satiku pirms kaadas nedeeljas un kuras ir kaut kaadas pazinjas tam vaacietim. Bija taa, ka braucaam ar 2 rikshaam, sakliedzaamies viens ar otru. Peekshnji skatamies, no vienas rikshas kaut kas maaj un bljaustaas (taa parasti nenotiek, cilveeki no rikshaam tikai luur, un saak runaat tikai tad, ja riksha ir tieshi blakaam), izraadaas taas francuuzietes. Tas nu baigais briinums, jo miljonu pilseetaa Delhi ljoti reti ko var satikt, tas buutiibaa nereaali. Kaa atklaajaas no klaigaashanas, tad vinjas arii brauc uz RedFort. Bija ljoti karsts aaraa, manu pauri sargaaja cepure ar nagu, bija plikas kaajas sandalees. Indietis Sandzheijs teica, ka varbuut kaadi 28 graadi aaraa. Nopirkaam biljetes biljeshu ofisaa. Ljoti biezhi (arii shajaa gadiijumaa) ir divas kases – viena indieshiem, otra aarzemniekiem. Tad nu indieshu bari staav rindaa, bet aarzemnieki iet bez rindas. Patiesiibaa negribeeju iet iekshaa, bet pagaidiit briidi, kad varbuut dabuushu uztureeshanaas atljauju (ja vispaar izdomaashu to taisiit, jo taa peec likuma man to nemaz nevajag), bet taa kaa visi gaaja, tad gaaju arii es. Ar uztureeshanaas atljauju var iet iekshaa par indieshu cenaam, kas ir 5 ruupijas, un kas ir 20x leetaak kaa aarzemniekiem. Iekshaa bija tieshaam smuki, daudz no taa jau biju redzeejusi tad, kad bija tas shovs, bet tomeer dienas gaismaa viss izskataas savaadaak. Daudz ko safotograafeeju, par straadniekus, kas ar aamuriem kalj akmenjus gaajeeju celinjiem un taisa milziigu troksni. Tur iekshaa bija iespeeja apskatiit vairaakas eekas, kuras pidereejushas visaadiem valdniekiem vairaakaas dinastijaas. Bija arii muzeji (vairaakaas no tajaam), kas bija izcili necili – dazhi ierochi, vai apgjeerbi un tamliidziigi. Sajuuta taada apmeeram kaa vecos padomju laika muzejos. Piemeeram, tur cilveeki-lelles atteelo kaadu ainu no veestures, daudz cilveeku portreti, varonji laikam karaa vai tml. Bija arii telpas, kur fotograafijas uz taadaam kasteem, kur gaisma apakshaa (pie sienaam), nu kaa kaadreiz veikalos vai fermaas bija pie sienaam visaadi foto. Bija arii telpa, kas veltiita Gandija atteeliem, paaris ziimeejumi, dazhi foto un taa, nekas iipash. Tieshaam nesaprotu, vai pashaa Deli sirdii vinji nevar uztaisiit ko labaaku, tuuristi tachu tur kaudzeem! Man vieniigais patika tas muzejs, kur bija ljoti veci raksti iekshaa un ljoti veci ziimeejumi (gandriiz sabirushi) no kaut kaada 17-19gs, vienkaarshi super. Bet kopumaa diezgan nepatiikami iet taados muzejos, jo tur daudz cilveeku un visi drausmiigaa leenumaa biidaas rindaa gar stikliem (ne visur, bet vietaam), redzeet nekaa nevar, bet ja grib redzeet, tad arii jaaspiezhas tajaa masaa. Briizhiem atseedaamies atvilkt sakarsusho elpu un paveerot apstaadiijumus, skaistaas pukjudobes (izkaltas akmenii), straadniekus, kas neesaaja smagas plaaksnes uz galvas un tos indieshus, kas centaas nofotograafeeties (it kaa nejaushi) ar mums fonaa. Jaa, tas taa sameeraa biezhi gadaas taadaas tuuristu vietaas (kur parasti 90% ir indieshi), ka vinji luudz nofotograafeeties ar baltajiem, vai pieskrien priekshaa un nofocheejas ar mums fonaa. Peec Red Fort pa taisno gaajaam uz Jama Masjid. Taa ir ljoti slavena un skaista mosheja, kas redzama no taalienes un atrodas Vecajaa Deli. Lai tur tiktu, bija jaaizlauzhas cauri ljauzhu juuraam, kas ielas malaa paardeva un pirka apavus, dreebes, eedienu, zekjes, garshvielas un ko tik veel ne. indietis gaaja pa priekshu taapeec bija viegli, jo bija tikai jaaseko, nevis pashiem jaaizlauzhas cauri masaam. Gribeejaam iet iekshaa pa aarzemnieku ieeju, bet tur muus apstaadinaaja un prasiija maksaat par fotoaparaatiem. Nu nee. Bet es tikaam iegaaju iekshaa (ar visu foto un uztaisiiju dazhas bildes, neviens pat nemaniija). Gaajaam apkaart uz otru ieeju, kas ir tikai indieshiem. Pa vidam aizgaajaam eest. Peec tam gaajaam pa indieshu ieeju iekshaa. Atkal prasiija maksu par foto. Vaacietis samaksaaja, bet mees paareejie taapat gaajaam iekshaa. Bija super. Saule taisiijaas uz rieteeshanu, daudz cilveeku, liels pagalms ar struuklaku viduu. Kaadu laiku tur paseedeejaam, paskatiijaamies, kaa beerni skraida apkaart un dazhi musulmanji lokaas un ljoti daudz putnu lidinaas ap tornjiem. Peec tam braucaam uz maaju.

Taa, man jaabeidz, jo dzen mani aaraa no darba.

Turpinaashu atkal.