Sveikinji!
Man shausmiigi zheel, ka neesmu tikusi pie rakstiishanas visu sho laiku. Patiesiibaa tachu buutu tik daudz ko rakstiit!!! Un pashai buutu tas viss, kas te notiek, jaanofiksee. Bet nevar nekaadi tikt klaat. Jo esmu tajaa gjimenee un vinji ljoti par mani ruupeejas, domaa aktivitaates, vadaa ar mashiinu, dod eest, par visu maksaa un taa taalaak, taapeec nespeeju pieprasiit man kaadu stundu vai divas briivas pie datora (jo ja es pie taa neesmu, tad vinji pashi tur var seedeet). Un naktii, kad atvelkamies maajaas, ir taads nogurums, ka tikai gultaa. Es ceru, ka riit beidzot tikshu savaa jaunajaa miteklii, kur vareeshu attapties un visu salikt pa plauktinjiem.
Tieshi tagad esmu veel tajaa gjimenes maajaa. Teevs, maate, divi beerni. Katram beernam sava liela, nemaajiiga istaba ar aukstaam griidaam, katram kompis, ar kameraam un citaam iekaartaam, skaneriem un kopeetaajiem, televizori, un tamliidziigi. Kalpotaajs ir viens, bet nokalpinaats pa divi, he he. Teevs ir kaut kaads priekshnieks kaut kaadaa firmaa un raksta runas politikjiem un taadiem citiem, maate arii kaut kaadaa no teeva kantoriem straadaa. Bet vispaar super gimeniite, ljoti draudziigi, atveerti, atklaati utt. Ljoti rietumnieciska, bet arii tradiicijas ir. Vinji nav ticiigie, pat iereec par daudzaam lietaam, un humorinjsh vispaar labs. Maaja tieshaam taada nemiiliiga, bet smuka gan, trepes uz augshu, lielas telpas, nepiebaazts ar siikumiem, koloriitas meebeles utml. Un vinjiem ir apaljsh galds. Visas eedienreizes visi eed kopaa, tad arii kalps ir sarazhojis eedamo, ko tad nu visi loka iekshaa. Vispaar ljoti daudz eed. Vismaz man taa liekas. Knapi eestas brokastis (nu tad, kad es pieceljos, kas ir ap 11tiem..), kad jau jaaeed pusdienas, un tad kaut kur brauc un tad kaut kur aaraa atkal kaut ko eed, un tad jau atkal vakarinjas un visaadi uzkozhamie. Un katraa eedienreizee ljoti liela izveele ar eedamajiem. Nu brokastiis mazaak, bet pusdienaas, piemeeram, loka iekshaa visu peec kaartas. Saak ar vienu, tad njem otru. Man liekas, ka Latvijaa vairaak ir taa, ka piekraamee shkjiivi ar kartupeljiem, salaatiem, galju un miers. Bet te tikai njem un njem un njem, un vinji tikai veel un veel man dod un piedaavaa. Un jaaizeed shkjiivis tuksh, taa ir pieklaajiigi. Bet nav taa, ka kaut kas man negarshotu, es jau vispaar neesmu izveeliigs, kaa zinaams. Ou, tikko pienesa man kuuku eest, taapat vien. Nu taads miiksts, shokolaades kekss, ljoti garshiigs! Tatad par indieshu eedienu. Tas ir nenormaali ass. Gjimeniite mani tieshaam saudzee. Tas aiesecietis, kas par mani ruupeejas, un kam taa gjimene, visu laiku kontrolee, ko es eedu, lai es neieestu kaut ko taadu, kas ir par traku. Un ljoti labi. Saakumaa tachu man tika taisiits speciaals eediens, tad es vinjiem pieraadiju, ka varu eest arii kaut ko taadu, kam kaada garshviela klaat. Saaku ar pashu vieglaako, tad meegjinaaju pa kripatinjai no kaut kaa cita. Bet vienalga, tas, ko esmu eedusi taadi pumpurinji vien ir, kaa vinji saka. Taapat jau vienmeer izdeg mute un saak punjkji teceet. Tad veel, ko esmu jau iemaaciijusies, nu vismaz saakusi maaciities, ir eeshana ar rokaam. Iedomaajieties, shie cilveeki ir augstaakaa sabiedriiba te, bet taapat vinji eed ar rokaam. Arii ar karoti dazhreiz – riisus ar kaut ko, piemeeram, bet visbiezhaak ar rokaam. Un patiesiibaa nav nemaz tik traki, es arii jums iemaaciishu! Galvenais, kam ir jaabuut, ir taa plakanaa maize, ar ko viss tiek eests, saucas roti. Tiek pleesti gabalinji, ar kuriem tad nu njem kaut kaadu gabalu saknes vai galjas, vai riisus, vai zupas vai ko taadu un shtopee iekshaa. Ir taa, ka parasti ir kaut kaadi riisi vai cepts biezpiens, vai saknes, un tad mazaa bljodinjaa zupa vai meerce, ko var arii visu saliet kopaa un taisiit pljuru vai vispaar, eed kaa grib. Mazo bljodinju parasti uzliek uz shkjiivja, no kura eed tos riisus vai ko citu. Taas mazaas bljodinjas saturs parasti ir nenormaali ass. Taa plakanaa maize, ko man dod, ir eedama, bet pashi vinji eed taadu, kur veel iekshaa garshvielas, un tad veel meercee tajaa asajaa meercee vai zupaa. Shoriit, piemeeram, eedaam arii taadu zupu, un taa kaa man bija par stipru, tad vinji pieleeja tai klaat (manaa bljodinjaa) jogurtu (nu taadu kaa Lakto). Varat iedomaaties??? Bet nu ok, ar to maizi tad kjeksee aaraa visus tos zupas kartupeljus un shkjidrumu (taads biezs shkjidrums). Mazaa aieseciesha maasa arii riisus, kas sajaukti ar meerci, eed rokaam (bez maizes). Maizi laikam parasti need kopaa ar riisiem. Bet ko nu es zinu, es neesmu burvis, tikai maacos. Man ljoti patiik, ka vinji mani taa cilveeciski ar visu iepaziistina, pastaasta, kaa kas jaaeed, no kaa kas gatavots u.tml. ar vinjiem te tieshaam ljoti labi var justies. Nav kaa kaut kaadaa norveegju gjimenee, kur pasarg dies, kaut ko nepareizu pateikshu vai izdariishu. Shitie eed arii galju, paarsvaraa jeeru, un katru dienu daudz. Visaados veidos. Bet parasti tas taadaa meercee, kas ir bezdieviigi asa, un tad nu es izvairos. Ir arii taads veids – mazi galjas gabalinji (asi, logjiski), ko var eest ar maizi. Bet vakar, kad bijaam ciemos, tie tika eesti kaa sneki, meerceejot meercee mazaa bljodinjaa. Ljoti labi, ka atkal mans aizbildnis mani briidinaaja un teica, lai nenjemu vispaar meerci. Es tikai nedaudz iemeercu, kaadus 2mm, un tad jau asaras saaka teceet un vispaar, labaak neatkaartot taadas dumiibas. Un saldie, eh, tie tik garshiigi! vienmeer peec pusdienaam kaut ko iedod. Viss taads iipash un ljoti salds, kaa jau austrumu saldumi. Viens bija taada salda kotlete (no piena kaut kaa taadu taisot..), saldaa cukura meercee. Tad taads maisiijums no burkaaniem, kas kaut kaa pienaa un cukuraa sariiveeti sutinaati. Tad kaut kaadas apaljas bumbinjas, miikstas un suliigi saldas. Tas veel visaadi citi, taadi krikumi, ko ar karotiiti ieber saujaa un tad visu iemet kopaa mutee. Un veel, un veel, un veel. Kas gan visu var uzskaitiit!! :)
Vakar bija super diena. atkal ceelaamies veelu, jo naktii liidz kaut kaadiem chetriem skatiijaamies filmas ar abiem tiem beerniem, un skatiijaamies vinju gjimenes vecaas fotograafijas. Vinji taada augstdzimusi gjimene, vienmeer bijushi biezie. Lai gan vakar, kad bijaam kafejniicaa, tad aiesecietis man teica, ka vinji esot taada normaala vidusmeera indieshu gjimene, par ko maasinja saaka striideeties (vinjai 12 gadi), un teica, ka vinji ir augstaakaa klase. Un es ticu vinjai, jo shameejie tieshaam taadi ir.
Vinju laiks ir pakaartots man, bet es tur nekaa nevaru dariit. Aiesecietis par savu pienaakumu uzskata mani visu laiku izklaideet un uzmaniit. Pat ja es rakstu e-meilu, vinjsh seedees blakus, un atvainojas, ja uz briidi jaaizskrien. Cieminjsh ir ljoti godaa tureets, kaa var noprast. Tad nu vakar ar mashiinu (vinjiem taads liels dzhips) braucaam uz Rokdarbu muzeju, kur visaadi veci ziimeejumi, kokgrebumi, audumi utt, nu interesanti bija, bet njemot veeraa, ka tas ir taads Indijas nacionaalais muzejs, tad ljoti truuciigi un necili. Pashi vinji tur gadiem nebija bijushi. Tad veel gaajaam uz populaaraako iepirkshanaas vietu – tirgu, kur audumi, dreebes, rotaslietas. Mees trijataa gaajaam – es, aiesecieties un vinja maasinja. Vienai pashai varbuut man tur buutu mazliet neumuliigi, jo metaas jau kreesla un tur pilns ar indieshiem, kas kaut ko paardod, naak klaat, reklamee utt. Bet kopaa ar shameejiem bija ljoti droshi, un es tiku ljoti uzmaniita, taa ka vareeju justies briivi. Vinji jau mudinaaja mani kaut ko pirkt, bet labi, ka nedariiju to. Jo vienaa vietaa nopirku kartinjas (driiz aizsuutiishu), un man neljaava maksaat. Es biju nikna, bet neko, nebija jau paaraak daudz. Es jau taapat uz vinju kakla, vinji peerk man eest, ved uz kafejniicaam, vadaa apkaart utt. Tad vakaraa braucaam pie vinju gjimenes draugiem. Tas bija super. Saakumaa man negribeejaas, jo saapeeja veeders, bet beigaas bija tieshaam kruta. tie taada pati augstaakaa sabiedriiba. divi deeli un vecaaki, un vecmaaminja, un divi kalpi. Parunaajaam par politiku (vinji daudz zina par visu), par kultuuru utml. Es dziedaaju (varat iedomaaties, es!) vinjiem vairaakas tautasdziesmas, pat paspeeleeju sintezatoru. Pirms tam jaunaakais deels speeleeja kaut kaadus gabalus, un visi taadaa puslokaa seedeeja un aplaudeeja. Vinji man arii sho to nodziedaaja. Vinjiem ljoti smukas dziesmas. Eedaam visaadus snekus. Parasti, kad ieiet maajaa, tad piedaavaa uudeni dzert. Atnes kalps uz paplaates glaazes. Un tad padzeras, kas grib, un tuuliit arii kalps glaazes novaac, kaut vai tur tikai mazliet iedzerts. Tad dzer pie snekiem kaut ko citu. Vinji dzer daudz koka kolu, un uudeni arii. Mani sheit dzirda arii ar teeju ar pienu. Nav paraak garshiiga, bet ko nu padariis. Vismaz no cukura es veiksmiigi esmu liidz shim izvairiijusies. Tad vakar visi jautri runaajaas, bija taada laba atmosfeera. Tad jau bija jaaseezhas pie galda. Atkal daudz kas bija, bet tas ko mans aizbildnis man atljaava, bija riisi un cepts biezpiens (patiesiibaa garsho kaa mums cepts jaanju siers) ar kaut kaadiem daarzenjiem, un tad veel taada zupa-pljura, un veel taads shkjjidrs jogurts ar kaut kaadiem krikumiem klaat (to citi leeja pie riisiem, bet var eest arii klaat ar karotiiti vai maizi). Peec tam bija tie saldie (burkaanu un taas bumbinjas, meeli var noriit!!!). Mees, pieci jaunieshi, kur es visvecaakaa, paareejiem 18 un uz leju gadi), skatiijaamies kaa viens no taas gjimenes beerniem raada kaarshu trikus, tieshaam iespaidiigi bija. Vinji visi super labi runaa angliski un ljoti viegli ar vinjiem komuniceeties, ne tikai valodas zinjaa, bet arii taapeec, ka lai arii vinji ljoti turiigi un visaadi citaadi lutinaati, vinji ir ljoti vienkaarshi un draudziigi. Tad speeleejaam vienu vinju kaarshu speeli, kuras laikaa es paarsmeejos no sirds, bija tieshaam jautri. Shie beerni visi gjeerbjas kaa rietumos. Bet piemeeram, tur kur bijaam pie manas viesgjimenes vecvecaakiem, meitene bija tajaa salvaar kameiz gjeerbaa. Bet vecaakas daamas arii dazhaadi. Shitaas gjimenes maate biksees un dzhemperos staigaa, bet taa sieviete vakar, pie kaa bijaam, bija arii salvar kameiz (bikses, ar garu kreklu un shalli). Shodien bija doma paarvaakties uz manu jauno miitni, bet nekaa, tas buus riit. Tad nu shodien es veel sheit, skatiisimies filmas. Jociigi, ka viss te ir kopaa. Braucot pa celju, daudz teltis, ubago gar malaam, bet tepat cilveeki piezvana uz nomu un vinjiem peec minuutes atved filmas dvd formaataa.
Dicis jautaaja par laiku. tad nu beidzot rakstu. Ir auksts, visi salst, pat es, man rokas mazliet nosalushas. Tas noziimee, ka ir plus 15. Maajaa vienkaarshi nav sildiitaaja un tad nu iekshaa ir arii tikpat auksts. Mazajai maasai istabaa ir silta gaisa puuteejs, bet arii tas daudz neko nedod. Es visu laiku esmu vienaa jacinjaa, aaraa tas ir ljoti ok, jo puush silts veejs (es vinjiem saku: silts, vinji man saka: brrrrr!). Taada dreegnas vasaras nakts vai vakara sajuuta. Bet ap dienu ljoti normaala eksisteeshana taadaa vienaa jacinjaa. Tikai saule kaut kaa nav. Viss taads druums un peleeks. Varbuut taapeec, ka shajaas dienaas bieza migla, un varbuut smoga deelj. Tieshaam nezinu, bet nav saules. Shitas esot aukstaakais gada briidis, kas visiem jaapaarcieshot. Bet pashi jau vinji arii dumi. staigaa pa savaam aukstajaam maajas griidaam plikaam kaajaam, negjeerbjas kaa naakas un tikai pukst! Taa ka ar laiku ir pilniigi viss kaartiibaa. Naktii gan es mazliet salstu, lai arii segas ir siltas, bet vinji nelieto palagus (kas mani mazliet izbriina), tikai segas, tad nu iesilt iisti nevar. Un chiibas man te neviens nepiedaavaa, staigaaju zekjees, kas ljoti aatri paliek netiiras, jo te arii suns dziivo (Flaffi, kas ir uzmeties par lielu draugu man, speeleejamies vienaa gabalaa, taads balts plushkjis). Vannasistabu es veel neesmu iemaaciijusies lietot. Nu kraani, tas viss kaa pie cilveekiem, pods arii. Bet vannu neizkozhu. Tur taa kaa spainji ar kausinju, kur vareetu buut taa kaa jaamazgaajas, lai taupiitu uudeni, bet es nezinu, kaa un kur to uudeni njemt. Tur veel kaut kaadi kraani it kaa blakaam, bet bail chakareet. Tagad arii vairs negribas prasiit, jo tuuliit jau jaavaacas prom, bet saakumaa kaut kaa neuzprasiiju. Dvieli arii man neviens neiedeva.
Ko lai veel pasaka taadu labu. Man te patiik. Te ir taada pirmatneejiiba, no kuras nav ne bail, ne pretiigi, ne nepatiikami. Driizaak tad taadi rietumeiropas pilseetu, rietumu kultuuras pilni rajoni biedee vairaak. Vispaar var just, ka es atshkjiros savas kraasas deelj. Cilveeki skataas virsuu, bet nav taa, ka vinji uzreiz naak klaat, piesienas vai censhas iesmeereet kaut kaadus suudus. Visi ir ljoti laipni. Tirguu visu laiku tur madam, madam, pat paaraak laipni. Bet neuzbaaziigi, vismaz pagaidaam, kaa ir bijis.
Lai arii te jau kaads mazs laicinjsh pavadiits, veel joprojaam juutos kaa filmaa. Maajaas te pie gjimenes it kaa viss ir reaals un iists. Bet tur, aaraa aiz seetas viss ir savaadaaks. Duumakainaa pilseeta ir vienkaarshi super. Visi tie sastreegumi uz celjiem, piipinaashana vienaa gabalaa, rikshavas, kuraam iekshaa pie stuures redzami sveeto atteeli un sasprausti kocinji, pashas izdekoreetas ziedu viitneem, taapat kaa satiksmes autobusi (nav nemaz vinji tik piebliiveeti, pat mazaak, nekaa Riigaa, starp citu, nu tik cik esmu redzeejusi). Daudz motociklistu, kas brauc ar savaam sari gjeerbtajaam sievieteem cauri mashiinu rindaam, fuu, rindu te nav, juuklis, biezhnja. Liinijas uz celjiem, lai arii ziimeetas, neeksistee. Nevienam taas neko nenoziimee, brauc kaa grib. Un patiesiibaa, nekaada vaina. Visi kaut kaa aizbrauc. Galvenais ir piipinaat un dzirdeet kad kaads cits piipina, tas arii viss, un satiksme kustas tiiri ok. Celji ir plati un lieli, ielas platas (es veel neesmu bijusi vecajaa deli), ljoti daudzaas vietaas kaut ko labo un taisa. Bet paarsvaraa viss vienkaarshi izskataas kaa grausti. Ir arii daudz pieklaajiigas maajas, bet vai nu apkaartne, vai atmosfeera, to visu padara taadu necilu. Graustu rajoni ir National Geographic zhurnaala fotograafu uzmaniibas veerti. Visur kaut kaadi uzraksti, aizsistas plaaksnes, karaajas lupatas utt. Daudz taadas vietas, kur saceltas teltis, kas apkaartas lupataam, un kur dziivo cilveeki, bet mees taa kaa visur braucam ar mashiinu, tad visu redzu tikai pa mashiinas stiklu. Ljoti diivaini, kaa ar taadu Deli fonu izskataas mobilo telefonu reklaamas un tamliidziigi plakaati.
Cilveeki ir ietinushies lielos tumshos lakatos, iet gar celju malaam, dazhi pat uzdroshinaas shkjeersot celju. Autobusa pieturaas staav daudzi. Bet vispaar paaraak daudz cilveekus neesmu redzeejusi, jo visu laiku esmu ar saveejiem kopaa, tad nu visa uzmaniiba ir vinjiem. Tur, kur ejam dzert kafiju (taada kruta kafejniica), ir tikai labi gjeerbti un bagaati cilveeki. Bet tad, kad iet pa ielu, jaaskataas, lai kaut kur neiekaapj, un kur iet, taapeec skatiities uz cilveekiem nesanaak.
Bet vispaar viss tagad taads peleeks, kaa jau teicu. Varbuut taapeec arii tirgus rajoni taa izceljas. Nezinu, vai speejat iedomaaties to greznumu. Kas visi tie spiigulji, dievi, rotas, spogljiem rotaati teerpi, izshuvumi utt utt izlikti spozhaas gaismaas, apreibt var! Gan tie tirgus rajoni, kur vienkaarshi cilveeki iet (ne aci atraut!), gan tie rajoni, kur spozhaas gaismaas vizuljo bagaatnieku veikalu skatlogi. Tomeer, kaut arii tur paardod rietumu produkciju vai daargas lietas, tas viss izskataas tik leeti. Nee, nu ne glizhi leeti, bet vienkaarshi viss ir kaa salipinaats kopaa, veikals pie veikala, virs veikala, kaut kaada izkaartnes, kaut kaadi cilveeki, ielas veikalinji, kur paardod asus eedienus, rikshavas, nesmukas apmales, apdruppushas trepes, pussabrukushas maajas, bet veikali ta kruti it kaa. Bet man patiik, vienkaarshi super. Tas juuklis, salikums, skrieshana. Kolosaali!
Redzeeju arii garaambraucot Indijas vaartus, kas ir viens no galvenajiem apskataamajiem objektiem Deli – milziigi apgaismoti vaarti (nu tieshaam milzigi paari milziigam lielceljam), var redzeet taalu taalu. Tad veel redzeeju vairaakas milziigas Shivas statujas un vairaakus templjus garaambraucot. Daudz kur aug palmas, lai gan daudz ir taadi koki, it kaa parasti, bet galiigi neredzeeti. Vinji kokiem nosaukumus nezina. Bet daba te ta nekaada. Kaut kaadi kruumi, kaut kaadi koki. Lauki ar kruumiem. Gar celjmalaam taadi koki it kaa normaali, bet ne tur zaale, nekas apkaart. varbuut govis visu noeedushas. Jaa, govis te daudz. Kad biju Latvijaa, tad likas wow, govis uz celja! Bet tagad, atrodoties te, tajaa visaa juuklii iekshaa, taada govs uz celja liekas tikai norma, kura papildina visu sho te. Pat aitas vienu dienu redzeeju - lielus barus uz galvenaa celja, kas ved uz pilseetu.
labi, nu man jaabeidz!
Rakstiet luudzu jautaajumus!
Un nedusmojat, ja kaut ko nerakstu taa kaa vajag. Es esmu veel apjukusi no visa, kas sheit. arii jociigi, ka esmu viena pie indieshiem, jo tad sajuusminaaties sanaak par visu mazaak, jaauztver daudz kas pashsaprotams, bet veelaak aizmirstas, ka tas bija kaut kas taads, kas mani ljoti izbriiniija.
turieties!
juusu