Taa, kameer bosiene atkal kaut kur notinusies, rakstiishu veestuli. Esmu shodien pikta un nikna un sabozusies, jo viss notiek tikai uz sliktu. Stulbaa bosiene naudu izmaksaaja tikai aizvakar. Bet ne jau naudu, iedeva cheku. Taadu, ar ko jaabrauc uz centru un tad var dabuut naudu no vienas iipashas bankas. Vakar lija lietus un Inese bija slima, taapeec nekur nebraucu. Shodien suutu vienu darbabieru pakalj tai naudai. Jau shoriit gjimeniite saaka tincinaat par iiri, nevaru vairs vilcinaaties. Bet tad veel shodien pamaniiju, ka cheks ir par mazaaku naudu, nekaa man bija soliiits. Par to es varu nomaksaat iiri, nopirkt tualetes papiiru un kaut kur paaris reizes aizbraukt ar rikshu. Stulba esmu, vareeju apskatiities vakar un njemt bosieni pie dziesmas. Bet ieraudziiju tikai tagad, kad vairs nevaru ar vinju paspeet parunaat. Bet tikliidz vinja atvilksies, dunciitis ribinjaas.

Tajaa pashaa laikaa zobs saak streikot. Shodien izmekleeju visu maaju un nevaru atrast apdroshinaashanas papiirus. Buus jaataisa globaala kaartoshana un mekleeshana. Nu viss kopaa, riebjas. Esmu pieteikusi streiku saldumiem, jo nevar jau visu laiku savus zobus shitaa bojaat (lai gan indieshu saldumi lielaakaa dalja taisiita no piena un taapeec it kaa vareetu buut bez vainas).

Tikko salecos ar darba biedru, kas man centaas iestaastiit, ka mazaaka alga man ir taapeec, ka saaku straadaat janvaarii 3 dienas veelaak nekaa citi, stulbums gatavais.

Par filminju attiistiishanu un konstateeshanu, vai kas sanaacis, teetim taisniiba, taa arii droshi vien dariishu. Tomeer pagaidaam par to nevar domaat, redzees kaa veelaak ies. Tagad vairaak prioritaates ir transporteeshanaas no vienas vietas uz otru vai jaadabon kaads apgjeerba gabals vasarai, kas nav tik rietumniecisks, kaa mana garderobe, jo ljoti gruuti savaadaak te eksisteet.

Aukstie veeji ir aizvaakushies un vasara klaat. Peedeejaas dienas gan bija veesaaks, bet tas tikai taapeec, ka lietus un veejsh. Bet taa jau arii ir vasaraa Latvijaa. Vienu dienu pa dienu bija riktiigi karts, baumoja, ka kaadi 30 graadi. Sviidu ne pa jokam. Patieshaam karstums katru dienu mani apdraud arvien vairaak un vairaak, galvenokaart taapeec, ka nezinu, ko lai velk. Rietumnieku apgjeerbs te tieshaam neiederas un juutos tajaa kaa peedeejaa stulbene, uz kuru visi blenzh. Pie taa nevar pierast, tas vistrakaakais. Ja esam vairaaki aarzemnieki vai es eju ar kaadu vieteejo, tad ir labaak, jo var sarunaaties un taa nav jaaskataas citiem virsuu, bet ja esmu viena, tad ljoti gruuti kaut kaa izlikties, ka neesmu viena.

Tagad kad bija “aukstais” laiks, mazliet sakjeeru iesnas un nu punjkjojos. Daudzas no praktikanteem ir sacaurumojushas savus degunus un ielikushas tur rotas lieta, nez kaa vinjaam ar taam iesnaam. Vispaar es arii domaaju, ka taa smuki izskataas taads deguns ar rotu, bet pienjemu, ka tas tikai te Indijaa man taa izskataas, jo te tas ljoti pienjemami un ljoti dazhas sievietes tikai, kuraam taada nav.

Par taam slimiibaam. Nekas cits gan te nav dzirdeets, nekaada gripa. Inese gan peedeejaas dienaas galiigi saslimusi, kaut kaadi krampji veederaa un slikta duusha, kas nevar buut no eediena, jo neko citu, kaa parasti, vinja needa un nav jau Indijaa pirmo nedeelju. Taa nu vinja nezinjaa. Viena cita vaaciete saslimusi ar veedertiifu, paldies dievam, shameejaa bija vakcineejusies, kaa mees visi, tomeer smagi klaajas vienalga. Pie tam, vinja tikai nesen atbrauca.

Par citaam zemeem es te neko nedzirdu. Pa tv jau daudz ko droshi vien raada, bet tas man neaizsniedzams. Aviizee arii kaut kas rakstiits, bet nekad nav laika izlasiit. Tomeer par Baltiju te neviens nekaa nezina un taapeec nekaa arii par to nesaka. Man riebjas teikt, ka esmu no Latvijas, jo neviens taadu savaa muuzhaa nav dzirdeejis un pat daudzreiz inteligjenti cilveeki paarprasa 100 reizhu, no kurienes tad iisti esmu, un skataas shkjiibi, jo domaa, ka es muljkjojos. Censhos izvairiities no shaadiem jautaajumiem taapeec. Super ir satikt kaadu, kas zin, kur taada ir. Piemeeram, taa meitene no Slovaakijas, kas bija vistuvaak taa gjeograafiski. Tad satiku vienu zviedru, kas bija 2 gadus straadaajis Latvijaa, bet ilgi nedabuujaam parunaaties.

Kaadi man dziives apstaaklji un mazgaashanaas iespeejas. Ir taa, ka ljoti normaali, jo esmu jau pieradusi. Kaadas 20min pirms gribu mazgaaties, iesleedzu sildiitaaju. Tad tur taads kraans izlietnes augstumaa, kur var dabuut to uzsildiito uudeni. Kad mazgaa galvu, tad ideaali, bet pashai taa gruutaak paliist apakshaa. Ir arii dusha, bet tas driizaak izsmiekls, tad jau labaak zilonjdusha ar kausinju un taa. Bet vismaz ir. Un silta! Dreebes mazgaat arii nav probleema – iedodu tikai maisinju gjimeniitei un vsjo. Kad bija siltaas dienas (kas nu atkal pienaakushas ar shodienu), tad lieta dariita dazhu h laikaa, izmazgaats, izshaaveets sauliitee un nolikts man istabaa. Saakumaa vinji piedaavaajaas arii gludinaat, bet nu pati gludinu.

Par eedinu ir taa, ka eedu visu ar aci nemirkshkjinot. Arii ljoti asus eedienus. Bet ja ir pietiekamaa daudzumaa klaat riisi vai roti, tad var ieest da jebko. Tas eediens gjimenee ir ljoti garshiigs un tie roti – garshiigaakie, ko esmu eedusi Indijaa. Vakar pat bija kaut kas jauns, izskatiijaas mazliet kaa daal, bet nebija, taads sjkjidrs ar kaapostiem un zirnjiem, gandriiz kaa zupa. Darbaa eedu kas pagadaas, citreiz burgerus no blakus ielas, dazhreiz aatraas zupinjas, dazhreiz to, ko Inese atnes no maajaam (kas palicis paari vinjiem no ieprieksheejaas dienas vakarinjaam), to nu sildaam un eedam ar piepirktaam piedevaam. Lai arii esmu eedusi viskaut ko, ar veederu man joprojaam nekaadas probleemas – lai tas buutu eediens no maajas, vai eediens no ielas. Protams, uzmanos shaakaataa, bet katraa zinjaa, liekas, esmu jau pie daudz kaa pieradusi un pieradinaajusies.

Par naudu. Vinju nauda nav paaraak smuka, nu kraasas taadas blaavas. 10nieks oranzhs, piecinieks zaljsh, divdesmitnieks rozaa, simtnieks zils, piecsimtnieks zilganlillaa. Uz visiem, varbuut ar kaadu iznjeemumu, redzams M. Gandija seja. Tas vienaa pusee. Otraa pusee kaut kas cits. Shobriid kabataa man tikai piecinieks un desmitnieks. Uz piecinieka darbaljaudis, kas straadaa laukaa, uz desmitnieka – zilonis un lauva. Veel ir kapeicinjas, kas laikam peso. Tur kaut kaadi gjeerbonji, bet nav tik smuki, kaa muusu santiimi un lati. Blaavi. Simts ruupijas ir kaut kaadi 1,20 Ls. Par simts ruupijaam es varu eest pusdienas 5 dienas. Vai arii turp atpakalj liidz pazinjaam ieksh LajpatNagar un plus turp atpakalj liidz Ineses maajai ar rikshu. Citas cenas. Tualetes papiirs – 20 ruup, 12 banaani- 20 ruup, shampuuns – 100ruup, kafija kafejniicaa – 40ruup, pusdienas eedniicaa – 50-70ruup.

Te par cilveeku vaardiem runaajot, nekaa nevar saprast. Tagad, kad es zinu daudzus vaardus, tad tos es nejaucu ar uzvaardiem, bet tos, kas ir citi, kurus nezinu, tos, jaucu. Vaardi ljoti diivaini, uzvaardi taapat. Vaardi manaa ofisaa: prakash, sandiip, marushii, gurinder. Daudzi vaardi kaut ko noziimee. Tie njemti no dieviem, bet noziimee taapat. Piemeeram, saule vai meeness, vai kalna gals vai tml. Manu namateevu sauc meeness (aizmirsu, kaa tas ieksh hindi). Beerni ir sumit un sanchi. Un veel viens, kuru neatceros. Parasti vinji viens otru te ofisaa neuzrunaa vaardos, tikai Sir vai Madam. Un tad, kad vinji runaa savaa valodaa, tad vinji maisa daudz anglju vaardus pa vidu. Visi te runaa ieksh hindi, bet pienjemu, ka kaut kaadaas pilseetas daljaas cilveeki runaa arii citaas valodaas. Par bengaalju valodu nekaa te neesmu dzirdeejusi, jo visi tikai hindi hindi, tikai tie, kas pashi bengaalji, tajaa sarunaajas. Un hindu rakstaa esmu iemaaciijusies rakstiit savu vaardu. Nu jau varbuut piemirsu, bet to varu uzprasiit jebkuram, lai paraada – kaa iisti. Lasa vinji kaa mees, no kreisaas uz labo. Un tur ir burti un kaatinji. Atkariibaa no kaatinja mainaas burts. Vai nu priekshaa vai pakaljaa. Un es zinu, kaa atshkjiras hindi no sanskrita. Sanskritaa ir pa vidu taadi kaa koli salikti, kas patiesiibaa ir punkts. Ieksh hindi punkts ir viens atsevishkjs kaatinjsh.

Runaajot par politiskaam nesaskanjaam, kaut ko katru dienu zinjo, bet taa kaa tas velkas jau gadiem, tad visi ir nogurushi un kaut ko jaunu tur izdabuut neviens necenshas. Taa jau tur visu laiku – teroristi un pih pah dazhus mieriigos, kaut ko dedzina un taa, ir arii frontes liinija un aarzemju noveerotaaji. Bet tas te ir tik taalu, un nevienam iisti neinteresee. Un taa kaa tur tie konflikti tikai par to vienu teritoriju, tad tas nav karsh starp zemeem un vsjo. Katru dienu kaut kas ir aviizees, bet tas ir tikpat biezhi kaa autobusu un citas nelaimes, taa ka ar neko neizceljas.

Davai, lai jums labi klaajas!!