Nu turpinu.
Taatad konference ok. Pierijaamies greznaas vakarinjaas, kur ne tikai indieshu, kjiinieshu, itaalju u.c. virtuve, bet arii nazhi un dakshinjas!!! Nebiju tos redzeejusi veselu muuzhiibu, nu vareeju priecaaties. Peec tam mums ar Inesi kaut kaa vajadzeeja nonaakt maajaas, bet bez raizhu! Teicaam saapi orgaznizatoriem un tie ar vienu knipi uz reiz samekleeja kaadu veci, kas muus aizvizina liidz apartamentu durviim savaa glaunajaa limuziinaa. Vecis kaut kaads partijas sekretaars bija, bet kas gan vinjus taadaa konferencee var uzskaitiit. Naakamaa diena nebija mazaak interesanta, jo tad uzstaajaas eksperti ar saviem priekshlasiijumiem par terorisma teemu. Bija kaada psihologje no ASV, kas ljoti interesanti izanalizeeja teroristu smadzenju darbiibu utt, vispaar ceru to rakstu kaut kaa dabuut, jo tieshaam interesanti bija, nevies taads uudens, ko leeja lielaakaa dalja daliibnieku. Tad bija veel viens purns no ASV, kas arii bija interesants runaataajs, jo tiiri reaali pastaastiija, kas tad iisti ir drauds un kas nav, par visiem tiem radiaktivajiem vai kaadiem ierochiem, cik biistami tas ir, ka patiesiibaa jau taa azhiotaazha ir daudz lielaaka nekaa sekas. Un tas teroristiem kaa medusmaize utt. Beigaas dabuuju ar to veci aprunaaties, izraadaas shameejais ir chehs. Soliija man to rakstu atsuutiit. Jaaaizsuuta tikai mans email. Tad veel bija viens no Izraeelas, kas runaaja par izgliitiibas lomu visaa tajaa jezgaa, un taa neko. Un buutiibaa tas arii bija viss no kaut kaa sakariiga, jo viss paareejais bija oh un ah. Vieni teica, ciiniisimies pret teroristiem, ierobezhosim vinjus, atnjemsim bumbas, ko vinji mums var uzmest uz galvas utt, otri atkal teica, ka vajag visu mieriigaa celjaa, ka vajag religjijaam sanaakt kopaa un saprast, ka nav veerts taa karot. Un tie bija pieaugushi cilveeki! Tikai dazhi taa reaali padomaaja, kas tad iisti ir kas. Nu ka daudzreiz tas saistaas ar okupaaciju vai pilniigi nogrieztu normaalu dziivi, izgliitiibu utt, to tikai dazhi teica. Un tas jau protams nav viss, bet es te jau taa par daudz iegrimstu detalju aprakstos, taapeec turpinaashu ar ko citu. Taatad tajaa dienaa veel tika izstraadaata deklaraacija, kas ir Pasaules jaunieshu deklaraacija ciinjai ar terorismu vai kaa tamliidziigi, kad sanaaca kopaa visi delegaati, daudz gudru viesu un ekspertu, bija pilna liela auditorija, un visi sprieda, kaa un ko tur iisti rakstiit. Taa taas pashas dienas peecpusdienaa tika nodota Apvienoto Naaciju suutiitam noveerotaajam. Tad pat arii raadiija interaktiivu prezentaaciju par terorismu. It kaa uztaisiits bija interesanti no scenaarija viedoklja, bet bija taa sameeraa stulbi un naturaali viss paraadiits, bet tas, cik saprotu, ir indieshu dabaa – visu vinji paskaidro daudzreiz, taa, lai neviens nekaadi nepaarprot (taapat kaa vinju filmaas). Veel tika izdaliitas dazhaadas graamatinjas, kur var lasiit par varenaas indijas ciinju pret pakistaanas terora draudiem taadaa pacilaataa valodaa, arii graamatinju, kur kaut kaads guru no Bombejas sarakstiijis riimees dzejoliishus par terorismu, zheel, ka visus papiirus nevareeshu panjemt uz maaju, savaadaak buutu jums interesanti palasiities, he he. Vispaar, kas man ljoti patika konferencee, ka tur vareeja satikt taadus gudrus cilveekus, kam bija iesmiet par indieshu partijas spalvas spodrinaashanu un propagandu un naudas izshkjieshanu, piem, shajaa pasaakumaa. Tajaa vakaraa bija kultuuras programma skaistaa aara estraadiitee kaut kur vienaa no pilseetas centraalajiem parkiem, kur visi tikaam saseedinaati skaitiitaaju seedekljos un skatiijaamies, kaa indieshu dejotaaji lokaas pa skatuvi. Arii beerni raadiija augstu klasi, ar sveceem uz galvas un rokaam taisiija visaadas piruetes. Patiesiibaa tie dejotaaji izskataas kaa lelles vai skulpturas, kas kustas. Dabuuju parunaaties ar vairaakiem cilveekiem no Ganas. Vispaar interesanti. Pirms shurpbraukshanas nebiju daudz nemaz kontakteejusies ar taadu internacionaalu publiku, un iisti nezinaaju, kaa maz iespeejams kontakteeties ar tik dazhaadiem ljautinjiem. Bet tagad – melns vai shkjiibacains – nekaadu probleemu. Visi galu beigaas taadi pashi, var gan iesmiet par vienaadaam lietaam, gan parunaat ko nopietnu. Taa nu ar neegjeriem skatiijaamies indieshu dejas, vinji pat atrada liidziigus ritmus savaa kultuuraa un plaudeeja liidzi. Peec tam ar autobusu visus veda uz vakarinjaam, kur, piekraameejushas atkal shkjiivjus, seedaamies pie glaunajiem apaljajiem galdinjiem. Viss bija uz uusinj. Aa, pirms ieieshanas tur, dabuujaam paspiet roku pasham taas partijas BJP vadonim, kaa arii dabuujaam vinja viziitkarti! Un atkal vareejaam eest ar nazi un dakshinju! Seedeejaam pie viena galda ar Ganas, Angolas, Norveegjijas un veel dazhu valstu paarstaavjiem. Tad atkal chiiksteejaam organizatoriem, ka kaut kaa vajadzeetu tikt maajaas. Un tad tika sarunaats atkal kaads cilveeks, kas shoreiz bija Indijas Augstaakaas tiesas advokaats, kas bija advokaats tajaa tiesaa par vairaakiem spridzinaataajiem parlamenta eekaa, kas te Indijaa (taapat kaa ASV 11.septembris) tiek saukts par 13.decembri. Redz kaadi nu man pazinjas! Hi hi.
Bija jau veels. Atteicos no vakarinjaam indieshu stilaa un metos gultinjaa, JO…
Naakamajaa dienaa vajadzeeja agri celties nu ap kaadiem 5:30, sagaidiit mashiinu (mums brauca pakalj tas pats advokaats) un braukt uz viesniicu, kur dziivo paareejie daliibnieki (valdiibas 5* viesniica netaalu no lidostas). Protams, viss noriteeja peec indieshu tradiicijaam un neviens nesteidzaas, izbraucaam 2h ar noveeloshanos. Nu nekas. Inese bija galiigi neomaa un bojaaja manu omu. Vinjas drauga (mellaa) vecaaki bija naktii zvaniijushi no aafrikas dzhungljiem vai velnsvinjzin no kurienes, teikushi, ka shameejam jaabrauc uz fiksaako maajaas, bet kaapeec un kas par lietu, neviens nesaka, tikai to, ka atpakalj choms nebrauks. Nu melnos jau nevar izprast un baltaa Inese galiigi sashljukusi bija. Bet citaadi bija ok. Kaadaas 3 h bijaam notriekushi labaako haiveju Indijaa, kas ved no Deli un Agru (taada prasta shoseja patiesiibaa). Uzreiz laiku neteereejot iebraucaam Palace Hotel pagalmaa ar koshiem baseininjiem, palmaam, kalpotaajiem turbaanos, izcilu tiiriibu un baru ar cilveekiem pie durviim. Bars pie durviim izraadiijaas nekaada tur druuzma un nekaartiiba, bet muusu sagaidiitaaju pulks, kur pieaugushi cilveeki (visi vechi) katram atnaaceejam teica Namaste ar kopaa saliktaam plaukstaam un kaara kaklaa garu krelli no neljkjeem un samteneem. Liriska atkaape: pukjes te var nopirkt uz katra stuura, ljoti daudz paardod tieshi shaadas krelles vai pukjes krelleem, bet daudz arii citas pukjes, piemeeram, gladiolas – visaados veidos! Turpinu. Taatad, apkraavushies ar ziedu chupaam, tikaam ievesti konferenchu zaalee, kur vairaaki cilveeki tika saukti uz skatuves (seedeet pie lielaa galda), paarsvaraa visaadi lokaalie politikji, apgabala bijushie un esoshie runas viiri utt, tika iedegtas sveces pie kaut kaadiem, kas jaapiemin, teiktas dazhas nesakariigas runas, kuru laikaa pilniigi nepieklaajiigi zvaniija mediju paarstaavju (kas tur bija daudz) mobilie, un vinji nemaz nelikaas trauceeti, kameer izvilka no aizpogaatajaam kabataam un runaaja turpat pie skatuves. Bet telefoni zvaniija visu laiku visaas konferences dienaas, taaka vareeju kaarteejo reizi paarbaudiit savu pacietiibu. Tuuliit arii visi devaas uz vestibilu, kur atkal bija klaati galdu galdi, ka ne izveeleeties. Salikaam visu uz shkjiivjiem un gaajaam aaraa (parcinjaa) eest, starp palmaam, zalju zaalaaju un sarkaniigajaam hotelja sienaam. Driiz arii vajadzeeja tiities, bet veel tikai bija jaasavaac daavanas no shii regjiona valdiibas viiriem. Dabuujaam tiekai 1 triis vietaa, bet slava bogu! Tas, ko nedabuujaam, bija kaut kaada dieva skulptuurinja un “smarzhas” vai kaut kaads odieris, ko visi paareeji konferences daliibnieki ostiija ar saviebtiem gjiimjiem. Bet tas, ko dabuujaam, bija no iista (to mums paskaidroja), bez piejaukumiem, marmora taisiits tadzhmahals, izrotaats un sliipeets un taisiits ar rokaam. Nu taa 15x15cm. Protams, neko jau nevar teikt, jo daavana kaa nekaa, bet domaaju, ka sho skaisto velti tomeer atstaashu kaut kur tepat Indijaa vai kaadam tepat uzdaavinaashu, jo tas marmora (lai arii apstraadaatais) klucis ir paaraak smags, lai to vestu uz maaju. Nu piedodiet, ka taa. Tad nu vairs nevareeja kaveeties un visi devaamies uz Tadzhmahalu. Tikaam ljoti steidzinaati, taapeec filminju, kas man bija noteikti jaanopeerk, nopirku steigaa. Un sho soli ljoti nozheeloju, jo filminja izraadiijaas veca (tas noziimee, vienreiz jau lietota). Jaa, jaa, taa nu es iegaaju skaistaakaas celtnes pasaulee pagalmaa ar vecu filminju un ruugtumu sirdii par to, kaa esmu piekraapta! Nu neko. Viss bija jaadara ljoti aatri. Aaatri, aatri mees steidzaamies garaam rindaa staaveetaaju puuljiem, garaam sardzei un droshiibniekiem, bez paarbaudes, bez naudas maksaashanas, niciigi noskatoties uz nozheelojamajiem bariem un gaidiitaajiem, he! Un iekshaa bijaam. Tur jau nu tas staaveeja – briinumu briinums. Bet mums nebija daudz laika tur priecaaties, aatri visi taisiija fotograafijas, shitaa un taa un atkal shitaa, tad visi steidzaas uz celtnes pusi, jo kaut kur pa vidu vajadzeeja taisiit grupas foto. Uzreiz peec tam, atkal steiga un cits citu fotograafee uz baltaa tadzhmahala, kas nu jau tuvaak. Vajadzeeja uzvilkt taadas chiibinjas un tad vareeja brist augshaa uz taa pamatnes. Un apmekleetaaji var tikt tikai vienaa telpaa, tajaa, kur apglabaati abi nelaikji, kas saistiiti ar sho vietu. Visur pieseejaas viltus ekskursiju vadiitaaji un gidi, kas centaas staastiit viskaut ko par marmoru un veelnezko, lai peectam dabuutu no mums naudu, bet mees ni un ni, un laidaamies lapaas. Aatri, aatri gaajaam apkaart un tad jau arii prom. Un diivaina sajuuta, jo tad taapat bija bilde. Bija skaista diena un TajMahals izskatiijaas vienkaarshi super. Bet paaraak skaists, nu tieshi taa, kaa uz fotograafijaam, taapeec nebija taada realitaates sajuuta. Tuuliit aiz taa ir plashi bezgaliigi lauki un kolosaals skats uz pasauli, bet bilde paliek bilde. Arii tas, ka ljoti steidzaamies un visiem vajadzeeja paspeet uztaisiit fotograafijas, te ar taadiem cilveekiem, te ar citiem, te atkal pats, te atkal cits. Un taa tas laicinjsh pagaaja un bija jau jaaiet prom. Bet nekas, kaadas 2 bildes man buus no manas filminjas pirms nomainiiju, un tad no Ineses dabuushu ariidzan. Taa grupas bilde man jau kabataa (ar visu partijas vadiitaaja autograafu!). Nu tad arii braucaam uzreiz uz Deli, un pa taisno maajaas, guleet.
Naakamajaa dienaa bija pasaakums pa Deli, kas nebija nekas iipash. Apmekleejaam Mahatmas Gandi kapavietu ar kaarteejo fotograafeeshanos un tad jau arii visiem bija jaaiepeerk suveniiri un taapeec muus veda uz suveniiru pirkshanas vietaam. Bet neko, es staigaaju apkaart un runaajos ar paardeveejiem – no kurienes vinji utt, skatiijos, ko paardod, bet neko nepirku. Tajaa vietaa satiku sievieti, pie kuras gjimenee paliku pirmaas 5 dienas, tas taa diivaini, ka pat Deli es jau varu satikt pazinjas! Norunaajaam, ka tuvaakajaa laikaa brukshu uz vakarinjaam. Un vinju ofiss atrodas ljoti tuvu manu pazinju praktikantu dziivesvietai. Organizatori nez kaapeec izdomaaja, ka shii vieta nav pietiekoshi laba (lai gan taa ir labaakaa!! Jo tur visaadi indieshu kraami un preces), un ka jaabrauc uz milziigu shopping centru, kur daargi eiropeieshu veikali, makdonalds utt. Stulbiibas kalngals! Visi bija nelaimiigi un shokaa. Taa kaa Inese tajaa dienaa nebija, dabuuju iepaziities ar daudziem daliibniekiem. Iemaaciijos Birmas valodaa teikt Labdien, kaa tev iet? - no muukiem, kas bija no Birmas. Tad parunaaju ar afrikaanjiem, singapuurieshiem, filipiinieshiem un daudziem citiem. Ar baltkrievu runaaju krieviski (vinja sieva no Latvijas), ar norveegji – norveegiski (vinjsh runaaja skaistajaa ziemeljnorveegjijas dialektaa!). Izzinaaju ShriLankas veesturi un politisko situaaciju un aprunaajos ar Afganistaani, kas tagad straadaa ASV, par PSRS laikiem utt. Vaardu sakot, okeij. Dabuuju daudzas viziitkartes, vareeshu sakontakteet, ja uz kaadu no valstiim braukshu. Serbiete man, piemeeram, piesoliija laipnu uznjemshanu Serbijaa un droshu tikshanu uz Kosovu, ja man ir veeleeshanaas. Domaaju, ka pagaidaam nav..
Vaakars bija diezgan jauks, bija kaarteejaa pieeshanaas, bet deva arii dzeramos, taa ka visi pamazaam kljuva taadi smaidiigi, bet kad saakaas dejas, tad partijas vechi taas aizliedza, jo tas nav pienjemami (taa partija esot ljoti ljoti labeeja, kaut kas liidziigs hitlera piekoptajam stilinjam, taapeec vinju uzskati taadi diivaini visaadaas jomaas). Gudrie praati no dazhaadaam zemeem ienjirdza, ka vajadzeetu uztaisiit kaadu terora aktu veerstu pret sho patriju, lai mums ljauj izdejoties. Taa kaa man kaut kaa vajadzeeja tikt maajaas (it kaa vareeju paluugt arii istabu tajaa 5* viesniicaa, bet man nebija nauda taksim naakamajai dienai shaakaataa), tad prasiiju organizatoriem, vai gadiijumaa kaads no viesiem nebrauc tajaa virzienaa. Kaa nu ne. Bija gan diezgan jaapagaida (tikaam runaajos ar norveegji un izzinaaju norveegjijas politikas aizkulises), liidz no blakus galdinja ceelaas kaads ieveerojama izskata biznesmenja tips un teica, ka nu jaabrauc. Mahiina bija taada milziiga, ar aadas seedekljiem un labaam muuzikas iekaartaam. Izraadiijaas vecis ir iipashnieks Indijaa slavenajai „Nathu’s sweets” saldumu veikalu kjeedei Indijaa un pasaulee (tos veikalus te var redzeet visur, kas, atshkjiriibaa no citiem, ir ljoti zoliidi, tiiriigi, ar ljoti laipnu apkalposhanu, bet arii daargaaki, nekaa parastie). Tas vinja gjimenes bizness jau vairaakaas paaudzees un shis tagad domaa par veel daudzu veikalu atveershanu asv un citur. Bija arii vinja braaalis turpat, kas esot kaut kaads ciikstonis. Bija arii Bakardi pudele, no kaa vinji dzeera (te Indijaa laikam nav nekaadu likumu par to, ka jaabrauc ar mashiinu skaidraa) un piedaavaaja man arii, bet es atteicos, jo pa nakti biju sarunaajusi palikt Ineses maajaa, jo manas maajas durvis jau bija sleegtas un indieshi saldi kraaca. Nevareeju tachu ierasties pillaa. Taa nu mana konference bija beigusies. Naakamaa riitaa atkal bija normaala darba diena ar miegainiibu un garlaikoshanos (bosa neizdariibas un aiznjemtiibas deelj).
Vakar, pirmdienaa, beidzot sanjeemaam algas chekus, bet nauda jaabrauc iznjemt uz centru, kas buus vesels pasaakums riitaa, jo shodien liist lietus un es nekur negribu kusteet. Riit arii jaamaksaa iire.
Taa, atkal nestraadaa internets, taaka visdriizaak sho nosuutiishu tikai tad, kad tas atkal straadaas…
Veel par vakardienu varu uzrakstiit. Mees ar Inesi bijaam ieluugtas pie darbabiedrenes uz vakarinjaam. Vinja bija speciaali centusies taisiit eedienu, kaadu mees eedam eiropaa, bija vaariiti kartupelji, un daarzenji un jeera galja un pat normaala baltmaize! Bet bija arii indieshu saldumi (jo vinja zinaaja, kuri tieshi mums garsho), taaka viss kaa naakas. Ilgi gan tur neuzkaveejaamies, jo Inesei bija jaabuut aatri maajaas.