Shodien atbraukusi bosiene, ceru, ka kaut kaadaa momentaa dabuushu ar vinju parunaat un visu apspriest, jo esmu izprinteejusi aaraa komunikaacijas plaanu un nu taa.
Vakar aizvilkos maajaas diezgan veelu. Knapi biju savaa istabaa, kad klauveeja. Tur bija atnaakusi kaut kaada meitene no kaiminjmaajas. Vinja gribeeja ar mani runaaties, jo “aarzemnieki ir tik super, es miilu visus aarzemniekus, jo tie ir tik miilji un aada tik smuka balta utt”. Tad nu vinja ar mani runaajaas (tas ir, es vinju izklaideeju, lai nebuutu klusums). Kad kaut kaa beigaas shii aizgaaja, vareeju mieriigi paeest. Briinos, bet tas eediens man veel nav apnicis. Esmu paarsteigta, cik ljoti neizveeliiga esmu. Taa jau var beigaas slinks un nepopulaars palikt. Bet neko.
Aizmirsu pastaastiit par sestdienas pastaigu kaadu interesantu niansi. Redz pirms kaada laika tur centraa starp prezidenta maaju un indijas vaartiem bija paraade republikas dienai par godu. Tad, kad mees tur gaajaam, vairaaki cilveeki kaut ko dauziija. Skatos: taada no kjiegjeljiem celta tribiine, un cilveeki ar aamuriem un veel kaut ko to censhas shkjaidiit. Es prasu indietim, kaa tad taa, kaapeec vinji taa dara. Nu, kaa. Shogad te vajadzeeja to tribiini – uzceela. Naakamgad to varbuut vajadzees citaa vietaa, taapeec shito jauc nost. Vai nav gudri tie indieshi?? Un cilveeki nodarbinaati, un visi laimiigi, he he.
Shodien atkal atnaacis silts laicinjsh, biju uz terases sauljoties, piedodiet, straadaat. Nu taa neko, veel daudz kas daraams (lai nosauljotos, he he), bet vismaz saaku ko dariit, lai neatbrauktu maajaa kaa baalgjiimis.
Shodien nofotograafeeju savu maajas jumtu. Gribeeju arii blakus ielu, bet kaut kaa noraustiijos beigaas, jo bars ar cilveekiem tik drausmiigi skatiijaas uz mani, ka nespeeju. Bet gan jau. Un varbuut tieshaam ko beigaas varu attiistiit un uztaisiit sheit, ja nauda pietiks. Kaa jau teicu, viikendaa braukshu uz Radzjastaanu (uz 2 pilseetaam, no kuraam viena ir tuksnesha tuvumaa), veel tikai biljetes jaanopeerk, bet mums, praktikantiem, ir gali dzelzcelja ministrijaa, taaka nekaadu raizhu. Izbrauksim piektdien, atpakalj pirmdien. Tur tad arii ceru veel vairaak pasauljoties un noteikti daudz fotograafeet (redzeeshu tos cilveekus 1.un peedeejo reizi, taapeec droshaak).
Man ar naudu pagaidaam viss kaartiibaa, droshiibas peec mans konta nr atrodams kaut kur papiiros manaa plauktaa (Pirmaa komercbanka), tur arii visi paareejie dokumenti. It kaa. Pagaajushomeeness ljoti izteereejos, jo bija jaapeerk visi tie shampuuni un taadas lietas, kaa arii ar rikshaam jaabraukaa. Es domaaju, ja tagad viss ies taa normaali, tad par kaadu latu dienaa varu dziivot okeij, plus veel sakraat apskates objektiem un ekskursijaam. Shodien, piemeeram, pusdienaam vispaar neizteereeju ne kapeiku, jo Inese bija no maajas atnesusi riisus (vinjas pavaara taisiitus, kas palikushi paari), taa nu mees uztaisiijaam skaistas pusdienas tepat virtuvitee uz gaazes.
Oki, nu man jaaskrien, centiishos dabuut bosieni pie runaashanas.
Un vakaraa naaks pie manis ciemos meitene no Jaunzeelandes, vinja gan runaa taadaa anglju akcentaa, ka briizhiem gruuti saprast. Man likaas, ka jaunzeelandee dziivo aborigeeni, bet vinja ir taada, kaa skandinaavi, ar gaishiem matiem un baalu aadu, he he. Jaaizdomaa kaadas atrakcijas, vai jaaizved paraadiit mans tirgus..