Chaucharau!

Atkal esmu tikusi pie rakstiishanas, tad nu varu klaastiit, kaa tad man iet. Un iet man okeij!

Nu piektdien bija normaala darba diena. Esmu jau kaut cik kaadaa galaa tikusi ar to komunikaacijas plaanu. Veel jau daudz kas jaadara, bet vismaz kaut kas saak veidoties un saprotu, ko iisti varu tur pateikt. Tad nu piektdien notinos no darba ap kaadiem 6shiem, kas jau ir sameeraa normaals laiks (shodien, piemeeram, neieshu prom, kaa astonjos vai taa). Juutu, ka varu straadaat daudz un dikti, ja vien ir motivaacija un ja vien patiik tas, ko daru. Motivaacija pamazaam saak zust, jo neviens te par taas atjaunoshanu neruupeejas (nesaka, cik es laba un gudra, un nejuutu arii, ka buutu kaut kaadi redzami rezultaati iespeejami tuvaakaa naakotnee..). Bet tad jau redzees. Labi, ka te vienmeer ir taa vaaciete, tad nu varam kratiit sirdis, cik uziet, aprunaat indieshus un taa taalaak.

Nu vaardsakot piektdien biju maajaa. Paeedu vakarinjas indieshu ielokaa. Bija atnaakushi vinjiem radi, kas tika vesti manaa istabaa mani raadiit. Ienaak vecais induss, ieved vienu kundzi, paraada uz mani, paraada uz manaam dreebeem (kas muguraa un kas uz gultas staav), es pieklaajiibas peec pateicu sveiki (vinji neko neteica absoluuti), shie veel pastaaveeja un tad aizgaaja. Nu debiila situaacija. Juutos vairaak kaa meerkakjjis. Bet ar to veel viss nebeidzaas. Liidz ar radiem un visiem ielas beerniem, sanaaca tur vesels bars ar beerniem, kas trakoja pa gaiteni un gribeeja tikt arii pie manis. Bet taa kaa biju ljoti aiznjemta ar dushoshanos un taisiishanos izieshanai, tad sleedzu durvis ciet. Beigaas, kad shie bija tur pleesushies iekshaa, pateicu, ka negribu vinjus redzeet, jo esmu nogurusi. Man liekas, ka vinji saprata. A savaadaak vinji ik peec 5 minuuteem, lai tikai kaut ko man pateiktu, naak prasiit, vai negribu teeju. Saku: nee, paldies. Peec kaada laicinja atkal: vai gribu teeju, es – nee, paldies! Un atkal un atkal. Radu beerni vienkaarshi veera durvis un skatiijaas, kaada tad es izskatos. Un vienmeer, kaa es kaut ko pasaku, vai kaa kaads atnaacis pie manis ar teeju vai vaarinjaam, vinji iet atpakalj pie saveejiem un staasta aizguutneem. Piemeeram, vakar vechuks atnesa teeju, saku: „danjavaad” (paldies). Shameejais arii tantinjai paarstaasta visu staastu un veel kaut ko, bet es tikai saprotu, ka atkal runaa par mani. Taa nu dabuuju piektdien iet eest ar vinjiem kopaa viesistabaa (parasti eedu savaa istabaa, kas man ljoti patiik, jo taa taada personiska padariishana vismaz sanaak, nevis meerkakjis, kas eed indieshu eedienu), jo tur bija tie radi. Tad nu gjimenes galva, lai izklaideetu viesus, ar mani centaas runaaties. Nu, kaa man garshojot vinju eediens (labi zinot, ko es teikshu – perferkts eediens, laba maaja utt), kaut ko veel, lai “uztureetu” sarunu (kas noziimee, shis izsaka kaadu anglju vaardu, kuru nespeeju saprast vinja akcenta peec, un es censhos mineet. Vai arii es ko pasaku, un vinji nekaa nesaprot un atkaarto to pashu anglju vaardu kaut kaadaaa bezsakaraa un censhas man ieskaidrot kaut ko it kaa es buutu tas idiots!). Nu vienalga, man tie ir smagi briizhi, jo jaabuut laipnai, lai gan tas viss man sen liidz kaklam. Un rada gabals arii grib paraadiit, cik shis gudrs, un absoluuti nesaprotamaa hindu akcentaa nober man jautaajumus, kurus, pirmkaart, es nesaprotu, otrkaart, vinjsh nejeedz ne pusi no manas atbildes. Kaada gan tur mieriiga vakareeshana! Mokas! :) Un tad veel vinji tincina par cenaam. Un beigaas veel prasiija, vai mani draugi, kas, vinjupraat, noteikti kaads brauks uz Indiju, var atvest vinju beerniem no Eiropas smukas mantinjas un dreebiites. Pie tam, vinjiem likaas, ka mantinjas ir zelta (vismaz taa sieviete tur apgalvoja, ka jaa, gold, gold), teicu, ka no plastmasas. Un veel ir nogurdinoshi katru reizi atkaartot, cik eediens labs un smaidiit. Saakumaa, protams, to teicu, un ik pa laikam. Bet shiem laikam iepatikaas mana laipniiba (jo parasti indieshi nav laipni un pieklaajiibas fraazes vinjiem sveshas), un nu katru dienu paarprasa, cik tad eediens iisti labs utt. Bet ne jau taa: vai tev garsho. Bet: ljoti labs, vai ne? Un tad es kratu ar galvu un saku, jaa jaa, ljoti labs. Varbuut izklausas drausmiigi, bet nav jau tik traki. Tikliidz pienaak vakars un varu aizbultot savas celles durvis, taa ir miers, un Indijaa tas jau nu ir vismazaakais, ko gribu dariit – seedeet savaa istabaa. Nu taatad, par piektdienu.

Peec maajiigajaam vakarinjaam ar gjimeni, ar rikshu devos uz C.R.Park, lai satiktu paaris praktikantus un dotos taalaak uz otru praktikantu maaju. Rikshinieks nezinaaja ne celju, ne anglju valodu, taapeec sapratu, cik labi un briivi varu justies, jau kaut cik paarzinot galvenos vaardus hindu meelee un ljoti labi pat nakts laikaa atpaziistot celju no vienas vietas uz otru. Kad nonaacu galaa, devu shim 100ruupijas (shameejam bija jaaizdod 70). Shis atdod 50 ruup un 10 ruup, es saku, davai davai chominj, desmit veel!! Shis taa nobola savas acheles un neko, velk veel 10nieku no azotes. Es – paldies, paldies – un prom. Beigaas skatos, shis saakumaa bija devis 50 un 20 ruup (bet tumsaa nevar skaidri redzeet, un kraasas vienaadas), un es nabagan veel taas 10 nopleesu. Taa nu uzstaadiiju rekordleetu atbraukshanu, kas ir tieshaam rekords! :) Tad ar rikshu braucaam uz otru trainee maaju, kur visi atvadiijaas no vienas portugaalietes, kas uz 2 nedeeljaam brauc uz maajaam. Visi mazliet vinju apskauzh, un netic, ka shameejaa atbrauks atpakalj. Apeedaam mazliet indieshu saldumus, izplaanojaam, ka naakamnedeelj vareetu braukt uz Dzhaipuru (kaadas 5h no Deli) un Dzhopuru (2x taalaak) viikendaa. Peec tam atkal ar rikshu braucaam uz klubu “18 till I die”. Tas ir jauns klubs, un viena meitene (kas straadaa kaut kaadaa reklaamas agjentuuraa kaa praktikante) paziist vienu no iipashniekiem. Taa nu mums nebija jaamaksaa ieeja. Un taa kaa klubs jauns, tad publika veel to nezina. Un viss klubs visu vakaru bija muusu. Nu ne gluzhi, jo tur bija ljoti daudz apkalpotaaju, diizhejs, baarmenis un vinja draugi. Kaut kaa laimiigi izvairiijos no dzeerienu pirkshanas, bet tie tur maksaa zveera naudu, nu piemeeram, alus (maza pudeliite) ap 2 Ls! Diezgan labi izdejojos vecas 80 un 90 gadu muuzikas pavadiijumaa.

Pa nakti paliku vecajaa trainee maajaa, lai nebuutu ar taksi jaabrauc maajaa (rikshas naktii nav). Vispaar takshi arii interesanti. Parasti ielas malaa ir taada kaa nojume (4 stabi, kam paari pleeve un lupatas), tur dziivo taksometra shoferi. Naktii vinji tur gulj uz laavaam un vinji jaamodina, ja grib kaut kur braukt. Lai arii mashiinas ir smukas – baltas un melnas vecas, bet ljoti skaistas, taksisti taadi diezgan noskrandushi. Nu taa. Naakamaa riitaa peec kaartiigaam brokastiim izdomaaju, ka diena jaanotriec taa lietderiigi, taapeec ierosinaaju turkam un indietim (tas ir taads visu praktikantu draugs jau gadiem – Sandzhei), ka vajadzeetu iet pilseetas apskatee. Tad nu ar autobusu braucaam liidz Indijas vaartiem – slavena piemineklja 2 pasaules karaa kritushajiem ar visiem vinju vaardiem uzrakstiitiem. Taada milzu arka, kur rakstiits: india. Tajaa vietaa ljoti plashi skati, tuksha gara, liela iela, tikai tuuristi un visaadi suudu paardeveeji. Meerkakju diidiitaaji, kas naak klaat un grib, lai es ar tiem dziivniekiem fotograafeejos, visaadu lidmashiiniishu (kuras vinji paraugam visu laiku shauj gaisaa) paardeveeji, saldumu tirgotaaji utt. Bet ljoti daudz tuuristu arii. Nu no taas vietas ar kaajaam (kaadus 2km) gaajaam pa taisnu, lielu ielu uz prezidenta rezidenci. Viss uztaisiits taados sarkanos lielos muuros, tieshaam iespaidiigi, visaadi valsts kantori vienaa vietaa. Visur pilns ar policistiem, bet vinji ljoti laipni (laikam no britu laikiem), visaadi paliidz, ja vajag. Es pat ar diviem nofotograafeejos. Pa muuriem (kas ir ministrijas, prezidenta apartamenti un citas svariigas eekas) staigaa neskaitaami meerkakji. Apkaart skaisti daarzi ar palmaam. Bet palmas jau visur un daarzi arii. Caur seetu paskatiijaamies uz to maaju un tad ar kaajaam devaamies taalaak – liidz parlamenta eekai, kas ir ljoti milziiga apalja celtne. Lai arii tad jau bijaam nogurushi, atcereejos, ka netaalu ir kaut kaada observatorija vai kas taads. Esmu to redzeejusi bildees, kas saistaas ar Deli. Bet taa kaa tur bija jaamaksaa 100ruupijas, tad nee, tas nu laikam nav taa veerts. Ar kaajaam gaajaam taalaak uz Jaunaa Deli centru – Connought Place. Tur centraa zem taada parka – uzkalninja, ir pazemes tirgus. Nu apmeeram, taakaa taads kaa Riigas centraaltirgus variants ar siikiem veikalinjiem. Tikai te visi kluup virsuu, pie katra veikalinja vilina iekshaa, madam, madam, raada lakatus, gruuzh rokaa jostas utt. Tur arii ljoti karsts bija, un ljoti nogurdinosha atmosfeera. Peec tam vazaajaamies kaadu laiku gar veikaliem taapat prieka peec. Te centraa interesanti, ka diezgan daudz aarzemnieku. Neesmu radusi, jo manaa krajaa nekad nevienu neredz un esmu tur vieniigaa taada. Te atkal viens otrs treshais, liekas johaidii taksh jaaiet klaat, bet nee, taa jau normaali cilveeki nedara (baltie). Par melnajiem zinu (Ineses draugs melnais, taapeec zinu), ka shie gan vienmeer kaa taadu pashu redz, taa iet klaat un sveicinaas, lai vai kas. Baltie izliekas, ka neredz viens otru. Tad turks bija paaraak noguris un aiztinaas maajaas. Tad nu ar indieti peec mana ierosinaajuma (biju lasiijusi celjvedii) braucaam uz Veco Deli, kur ieksh Red Fort (kaut kaadi milziigi muuri) raada gaismas un skanjas shovu. Shii bija arii pirmaa reize, kur lecu aaraa un iekshaa braucoshaa autobusaa (indietis paskaidroja tehniku), pie tam – ne pieturaa. Tut ir taa, ka var izkaapt arii pie sarkanaas gaismas. Jo tajaa vietaa bija iespeeja dabuut naakamo autobusu. Tam, protams, arii tur nav pietura, bet taa kaa tas apstaajas vienalga (jo sarkanaa gaisma), tad var mieriigi ielekt (durvis, cik atceraties, tiem nav).

Taa kaa liidz shovam veel bija daudz laika, tad gaajaam eest. Es gan apeedu tikai savu iemiiljoto saldumu – gulab jamun, kas ir taas saldaas piencukura bumbas cukura siirupaa. Peec tam gaajaam pa vecaa deli ielaam. Ja es domaaju, ka jau Jaunaa Deli ielas ir pilnas ar cilveekiem un tur baigaa druuzma, tad esmu smagi kljuudiijusies, jo iistaa druuzma saakas tikai Vecajaa Deli. Tur viss tieshaam kopaa – ielu tirgotaaji, kuru prece uz zemes, ritenjrikshas (tuukstoshiem!!), mashinas, autorikshas, ubagi, guljoshi cilveeki gar malaam, cilveeki, cilveeki, cilveeki!!! Taada druuzma!!! Kaadas 4 reizes vajadzeeja shkjeersot lielu 2 virzienu celju ar visiem tiem braucamajiem, ko izdariiju diezgan veiksmiigi, pat indietis noveerteeja, ka taa neko esmu iemaaciijusies (pie tam apiet ritenjrikshas ir ljoti sarezhgjiiti!).

Skanjas un gaismas shovs bija varens, he he. Gaaja kaadu stundu, kuras laikaa diezgan nosalu un paspeeju viskaut ko izfunktiereet. Shovs bija par indijas veesturi. Pie liela laukuma vienaa malaa salikti balti plastmasas kreesli, kur nu mees, tuuristi, tikaam seedinaati. Bija jau tumsh (ap kaadiem 20:30). Redzes lokaa- kaadas 4 lielas maajas. Iedegas uguns vienaas durviis un saakas. Tad nu vienmeer kaa iedegas tur uguns, taa staastiitaajs staasta veesturi. Piemeeram, tajaa un tajaa gadaa uz pilseetu atbaruca tas un tas. Gaisma tur nodziest. Kreisajaa malaa tumbaas atskan zirgu pakavu klabonja un iedegas gaismas (tajaa pusee), pamazaam skanja paariet uz aizmugures tumbaam, tad taalaak uz labajaa pusee esoshajaam (tiek pavadiita ar gaismu attieciigajaa pusee), taalaak uz priekshu un taa. Atkal uzdegas gaisma durviis. Taa un shitaa, maharadzham patika riikot balles. Gaisma nodziest. Iedegas gaisma vienaa no maajaam (tur taadas kolonnas, ljoti smuki izgaismojas), dzirdama glaazhu sasishana, smiekli, runas (angliski kaut kaadi teksti), dziedaashana utt. Gaisma tur nodziest. Uzdegas atkal tajaas durviis… utt uttt uttt. Nu ljoti leeni viss un garlaiciigi un ljoti stiepti. Protams, diezgan smuki izskataas taas maajas, kad ar kraasainaam gaismaam izgaismotas. Un interesanta bija dziedaashana pa vidam. Beigaas pat indieshu himnu nospeeleeja un mees ceelaamies kaajaas taas laikaa. Taa diivaini, jo himna taada jautra galji galji (tieshaam izklausaas, ka taa saka)..

Peec shova ar autobusu braucaam pie praktikantiem. Un driiz no vinju maajas ar rikshu (kuraa saliidaam kaadi 6 cilveeki!) braucaam uz vienu no Taj Mahal hoteljiem Deli. Taa ir taada 5 zvaigshnju hotelju kjeede. Viens ir arii Agraa, viens Bombejaa. Shitajaa straadaa 3 praktikantes. Parasti shaada veida viesniicaas ir krogi un klubi, kur var arii citi naakt un priecaaties, bet parasti tas ljoti daargi maksaa (ieeja ir kaadus 6 Ls no cilveeka). Bet taa kaa mums nu tur blats, tad neko nemaksaajaam. Un pat uz dzeerieniem bija atlaides, un veel dabuujaam par velti lielu shkjiivi ar ceptiem kartupeljiem uz visiem. Taa nu par sulu samaksaaju tikai kaadus 70 santiimus. Tur uztureejaas labaakaa indieshu publika un dazhi biezi aarzemnieki. Mees kaa taadi jociigie – dzhinsenees un taadaa jaunieshu apgjeerbaa. Bet kas ta mums. Es pat ieveerteeju arii shiis pieczvaigzhnju viesniicas tualetes, un, jaasaka, jutos kaa Eiropaa!

Naktii paliku pie praktikantiem (tur kur iztruukusii portugaaliete). Diezgan labi izguleejos (atshkjiriibaa no taam reizeem, kad gulju savaa gultaa. Nezinu, kas par vainu, it kaa meeriiju aaderes ar gredzenu, nekas neraadiijaas slikts tajaa vietaa, bet ljoti slikti gulju). Un tad ar paareejiem praktikantiem un paaris aiesec personaam braucaam uz kaut kaadu ieveerojamu festivaalu, kas notiek 1x gadaa netaalu no Deli. Tas ir taads liels pasaakums, kur visas indijas maakslas un amatnieciibas meistari var izraadiit un paardot savu preci. Bija tieshaam kruta! Jau braucot uz turieni beidzot redzeeju, kaa izskataas aarpus Deli, kaadi koki, kaadi skati. Nu nekas iipash, viss taads liidzens un necils, bet ljoti eksotisks. Redzeeju arii daudzus meerkakjus gar celjmalaam. Un tur uz vietas. To nu tieshaam nevar aprakstiit. Simtiem stendu, kur seezh indieshi un paardod visaadus briinumus. Saakot no segaam, lupataam, kurpeem, izshuvumiem, rotaljlietaam, liidz milziigiem lietussargiem, pinumiem un eedamlietaam. Super vienkaarshi!!! Viss tik raibs un smuks! Un pie tam – ljoti, ljoti leets!!! Smukas indieshu kurpes (ar rakstiem un uzliektiem galiem) maksaa ap 2 Ls, arii kamieljaadas sandales tikpat, bet visu jau nevar uzskaitiit! Tuukstoshiem preces, ljoti smalki izstraadaajumi, tieshaam maaksla! Nopirku taadu vasaras somu no diivaina materiaala, uz pleca liekamu. Redzeeju arii kamieli. Bet noleemu, ka tam tuvoshos vai meegjinaashu jaat tikai, kad buushu Radzhastaanaa, kas ir iistaa kamielju maajvieta.

Tad jau arii diena bija galaa un es braucu maajaas.

Shodien no riita izdomaaju iet pastaigaa, lai izkusteetos. Ieskatiijos kartee un aiziet. Diezgan interesanta pastaiga bija, domaaju, kaadreiz atkaartoshu ko liidziigu. Pa lielajaam ielaam nu taa neko, kaa jau parasti. Bet tad gaaju taadaa lielaakaa chuhnjaa (darbabiedri to sauc par ciematu, bet ne jau tikai saukshanas peec, bet taapeec, ka tas ir ciemats), tur bija govis un arii cuukas uz ielaam! Un ielinjas taadas shauras un smukas. Un tad tur bija milziigas moshejas drupas (te paarsvaraa visur ir drupas, gandriiz uz katra stuura kaads templis vai mosheja), nu kolosaalas. Tur piekarinaatas dreebes zhaaveejaas, taa ka kaads to izmanto ariidzan. Un uz trepeem (lielaam, plataam, skastaam trepeem taas priekshaa) kasiijaas suns. Taa nu tur izstaigaaju un veiksmiigi atradu arii celju uz ofisu. Vot kaadus iespaidus var dabuut no riita pastaigas!

Uz jautaajumu par to, vai pa dienu nav iespeeja uz centru tikt, ir taa, ka nav gan iisti. Jo ar autobusu tas ir kaadu vismaz 1h vai vairaak, tas pats arii atpakalj, logjiski. Vieniigi, ja man buutu kaadas darba dariishanas, tad vieniigi. Nu ceturtdien paredzeets, ka mees uz kaut kurieni iesim kaut kaadas programmas sakaraa, tad arii veel ko redzeeshu. Bet vispaar domaaju, ka veel jau buus laiks. Un ja jau kaut kas jeedziigs saaksies darbaa ar tikshanos vai kaadiem projektiem, tad jau gribot negribot kaut ko vairaak redzeeshu, un kaa raada sestdienas aktivitaates, tad vienas dienas laikaa arii daudz var redzeet.

Mums te ofiss taads mazs, es domaaju, cilveeku zinjaa. Esam laikam 7 kopaa. 3 taadi, kas nekaa nedara, 3 taadi, kas visu laiku kaut ko dara (es, Inese un viena indiete) un boss, kas nekad nav te. Inese njemas ar liidzeklju vaakshanu un ziedojumu kastiishu izvietoshanu dazhaados veikalos, un taa indiete raksta kaut kaadas programmas un projektu pietekumus.

Man tieshaam zheel, ka patafons Riigaa sabojaajies. Pat es dazhreiz izvelku no somas savu radioaparaatinju un, spiiteejot indieshu dziedaashanai, uzsleedzu kaadu eiropeiskas muuzikas raidstaciju, ar ko pamieloju savas ausis. Bet tajaa festivaala tirdzinjaa redzeeju ljoti interesantu ieriici: kaa patafonu, kaa lielu kasti, kur skaneeja indieshu muuzika (uz plateem), bet taas saanos taadi attaisaami lodzinji (ar blekja vaacinjiem), tur nu var skatiities iekshaa (kad samaksaa) un redz kaut kaadas figuurinjas kustamies – laikam taada lente, kas iet uz priekshu. Nu burviigi, es jums teikshu!

Un tajaa festivaalaa dabuuju arii pafotograafeet – dazhaadus dejotaajus un cilveekus. Bet sestdien pat sanjeemos un nofotograafeeju kurpnieku uz ielas! Tas ir sasniegums. Taa ka pamazaam gan jau ko uzbildeeshu, tikai mieru! Tikai domaaju, ka pirms vasaras diez vai ko sanaaks attiistiit un jums nosuutiit. Naudas tapiishanas noluukos to tieshaam laikam dariishu Latvijaa. Un par to naudu laikam ir taa, ka pienaaks diena, kad buus jaaluudz kaads lats no maajaam. Bet domaaju, ka vismaz meenesi veel dziivoshu par savu naudu. Riit mainiishu tos dolaarus un tad jau driiz vajadzeetu buut algai.

Oficiaalaa darba diena saakas 9:30, kad ofisaa esmu tikai es. Paareejie sarodas ap 10 vai veelaak, kaa nu iegribas. Ap vieniem vai diviem, kaa nu katram tiik, ir pusdienslaiks, kad katrs kaut ko eed (pasuutiitu no veikala, vai pats nopircis) un eed tik ilgi, cik grib. Kad atkal juutas speejiigs straadaat, tad atkal straadaa. Un ap kaadiem pieciem (oficiaali 17:30) darba diena ir cauri. Es gan parasti palieku ilgaak, jo tad klusums un var ko piebeigt no darba (jo pa dienu biezhi daudz jaarunaajas ar citiem un veel visaadas kjibeles), un var rakstiit meilus, kaa tagad, piemeeram.

Mans celjvedis, ko teetis viszheeliigi nopirka, ir tik deriigs! Viskaut ko var tur izlasiit un saprast, taa ka staav tas man uz plastmasas galdinja istabaa. Vakar jau apvilku visu, kas saistaas ar Dzhaipuru. Gan to, kas jaaapskata utt. Shaads brauciens, piem, 2 dienas uz 2 pilseetaam var izmaksaat ap 6-7 Ls ar eeshanu (attaalums liidz taalaakajai pilseetai kaadas 13h ar vilcienu). Bet veel jaadomaa, jo arii taa starptautiskaa konference pret terorismu tuvojas, un varbuut tur iespeeja tikt uz Taj Mahalu, tad nu buus jaaizshkjiras.

Par slimiibu uzliesmojumu Aazijaa te presee nekas nav dzirdeets, taa ka jums droshi vien puush miglu aciis un tas ir kaads antituurisma manipulaaciju triks. Pie tam, malaariju te nevar pagaidaam redzeet, jo nav ne odu ne citu knishlju. Tomeer shodien man jaadzer kaarteejaa tablete, ko es centiishos dariit.

Te visu laiku kaads kaut ko svin, par ko tieku informeeta no aviizes, bet jauno gadu gan laikam visi nosvineeja kristieshu garaa. Varbuut veel kaut kad apriilii vai martee veel kaut kaads buus, bet pashi indieshi ir ljoti slikti informeeti par sveetku dienaam un knapi zin svariigaakos datumus savas valsts sveetku atziimeeshanai.

Par to hindu valodu. Man jau ir viena graamata, ko atradu praktikantu dziivoklii nelietotu. Meegjinu kaut ko burtot, bet ljoti gruuti. Paprasiiju arii dazhus izteicienus indieshu pazinjam, taa ka kaut kas jau man ir, un kaut ko pamazaam maacos. Tomeer jebkursh izteiciens, kas ir garaaks par 2 vaardiem, ir burtiski neizrunaajams! Taapeec to patureet praataa nevar. Saprotu, ka maaciishos tikai atsevishkjus vaardus, lai vismaz taa var ko saprast vai pateikt. Bet nu nekaads hindu speciaalists taadaa zinjaa nebuushu, tas nu fakts.

Un sveicieni no Deli, kur var saulainaas dienaas skatiities saulee (jo smogs tik biezs)!