Tagad te taads iiss kopsavilkums uz juusu jautaajumiem. Kad buus atkal kaads briidis, atkal izsmeljoshaak rakstiishu.

Njaa, te ir diezgan silts. Shitaadaa laikaa Latvijaa cilveeki staigaatu kreklinjos, bet te jau taa nevar, jaabuut pieklaajiigai un jaatuntuljojas mazliet veel kaadu briidi, kameer kljuust veel karstaaks. Piknikaa ar aiesecieshiem, mees visi trainees (praktikanti) bijaam kreklinjos ar iisaa piedurkneem, visi sutaam, bet shameejie dzhemperos, biezos kreklos utt. Vaaks!

Nu ar Eiropas zinjaam es varu iepaziities tikai internetaa, bet taa kaa tas diezgan biezhi ir liegts, tad veel atliek aviize, kur nekas par Eiropu parasti nav rakstiits. Mums te uz darbu naak Hindustan Times. Un tur pasaules zinjaam atveeleeta tikai viena lapa, pie tam 2/3 no taas ir kaada reklaama, taatad 1/3 no lapas ir par aarzemju zinjaam. No taa 1 raksts par ameriku, kaut kaadu indieshu panaakumi pasaulee, 1 kultuuras zinja un kaut kas par kjermenja kopshanas jaunajiem atklaajumiem (taa ir shodienas aviizee, bet tas pats apmeeram katru dienu). Citas aviizes neredzu. Tikai taas, kas veel ieksh hindu valodas, bet taas veel nespeeju saprast. Var jau nopirkt arii citas, pie tam ne daargas, piemeeram 1-2 ruupijas. Bet taa kaa man taupiibas rezhiims, tad liekus papiirus savaa istabaa negribas kraut. Par zhurnaaliem nemaz nerunaajot.

Televiiziju es neredzu, toties ljoti labi to dzirdu katru dienu no plkst 7 riitaa (ar paartraukumu darba laikaa) liidz 11:30 vakaraa. Hindu seriaala saakuma melodiju jau maaku atskanjot bez puuleem. Zinjas vinji (tas ir gjimene) laikam neskataas, bet ja skataas, tikai tad, kad esmu darbaa. Vakaros tikai filmas un seriaali.

Mazliet dabonu ieluukoties zilajaa ekraanaa, kad esmu pie vaacietes, tad kaadu vaacu programmu vai CNN vai tml, paarsvaraa zinjas. Taa ka par ASV draudiem Iraakai esmu informeeta. Bet tas arii viss. Jo neies jau ciemos, lai luureetu tv.

Par manu fotograafeeshanu jau rakstiiju, ka neekaa. 2 kadri un vsjo. Nespeeju, nespeeju. Un katru riitu sev saku, ka nu shodien toch fotograafeeshu, bet kaa redzu kaadu skatu, taa nevaru izvilkt fotoaparaatu, lai tos cilveekus fotograafeetu. Shoriit, piemeeram, redzeeju vienu veci, satinies dreebees, palagos, ar mietu rokaa, nu kaa sveetais no pasakaam, uz taas ielas fona tik kruta izskatiijaas. A nofotograafeet nevareeju :( Man liekas, ka nekas jau slikts nebuutu, ja fotograafeetu, sist nesistu, bet pashai taa sajuuta debiila. Varbuut kaadaa citaa pilseetaa, kur jutiishos kaa tuurists, buus vieglaak..Fotopakalpojumi ir leetaaki kaa latvijaa, bet es domaaju, ka te man tam nauda neatliks, taa ka vediishu filminjas uz maaju un tad jau redzees.

Vispaar viss ir leetaaks kaa Latvijaa. Bet nav taa, ka kaut kas buutu TIK leets. Lai gan ja es te buutu ar Latvijas videejo algu, gan jau es taa arii domaatu. Piemeeram, banaani 1kg maksaa 16sant (apmeeram), burgeris (ielas stendaa) 12sant, 1kg burkaani 12 sant, autobusa biljete 3-12 sant. Shitas ir tas, ko es zinu. Bet lielaakaa dalja preces maksaa liidziigi, bet taas jau es nepeerku (rietumu produkti piem.), skatos to, kas leetaaks. Nee nu tieshaam, ka taa tagad padomaa no Latvijas viedoklja, viss sameeraa leets. Taapeec tiem rietmniekiem, kas te citi trainee, taada zelta dziive. Bet vispaar censhos lieki neko nepirkt, vakaraa ir vakarinjas, bet pa dienu kaut ko no tirgus atnesam.

Nu no manas maajas jumta var redzeet to Dienviddeli, kas ir uz dienvidiem no dienviddeli. Otraa pusee ir parcinjsh (extra mazinjsh), un visur citur var redzeet tikai jumtus (muusu maaja diezgan augsta). Tur visur aaraa izlikti kreesli un zhaaveejas dreebes un bljauj beerni. Jumti visur plakani ar augstaam malaam, taa ka taa veel viena dziivojamaa telpa it kaa. Un visi jumti sameeraa apdziivoti skaistaas dienaas. Bet uz taa jumta taa, ka varu daudzus redzeet, bet daudzi redz arii mani, taa ka nevar nekad buut drosh kursh uz kuru skataas. Bet vispaar tur diezgan jauki, var taalu redzeet un kad buus siltaaki vakari, varees iet augshaa skatiities saulrietus. Saule te ljoti smuki vienmeer riet, sarkana un apalja (viegli skatiities, jo smogs un puteklji pa vidu). Un meeness arii ljoti smuks. Dazhreiz mazinjsh pusapliitis (apgaazies ar kaajaam gaisaa), dazhreiz liels un dzeltens.

Deli veeljoprojaam neesmu redzeejusi. Peec darba ir jau tumsh un nekur nevar tikt, jo baigaakie sastreegumi un autobusi, kur 10 cilveeki iekaarushies katraas durviis. Bet viikendos liidz shim bija citas lietas, un pie tam vienai nekur negribas iet. Tagad esmu iepazinusies ar citiem praktikantiem, domaaju, ka ar vinjiem kaut ko varees labu pasaakt. Un tad jau arii redzeeshu Deli. Te esot ljoti skaista vecpilseeta. Pilniigi savaadaaka no parastaa Deli. Bet taa kaa visu laiku bija auksts, tad negribeejaas tur kusteet. Tagad kaut kad vareetu, meegjinaashu viikendaa kaut ko sashtukot.

Ar hindu val man veel probleemas. Veceniite ar mani runaa tikai ieksh hindu, un taa maate arii. Citi tikai aprautus vaardus angliski, bet tas jau man nepaliidz iemaaciities valodu! Gruuti gruuti saprasties. Raadu ar rokaam un taa. Katru vakaru tikai dzirdu, kaa tas gjimenes teevs maacaas ko teikt angliski, un visas fraazes taadas, lai vareetu kaut kaa komuniceet ar mani, un maate arii maacaas. Nu, piem. Ko tu shodien gribi eest? Vai tu juuties komfortabli? Cikos tu buusi maajaas? Vai tev ir maasas un braalji? Utt. Vinji to dara viesistabaa, bet es jau taapat dzirdu. Jo liela akustika dziivoklii.

Par lopiem. Shodien, kad tiiriiju savu istabu, ieraudziiju vienu ragaini. Taa kaa prusaku it kaa, bet shitas nekur neskreeja, tikai seedeeja uz sienas. Es miiliigi no vinja atvadiijos uz  visiem laikiem.

Par kultuuras dziivi. Nu shite manaa nomalee neko taadu nemana. Vakaros dzird tikai ljoti skalju dziedaashanu, kas varbuut ir hindu vai musulmanju dziedaashana kaadaa no tuveejiem templjiem vai moshejaam. Aa, netaalu esoshajaa rajonaa, tur ir tas kinoteaatris. Raada it kaa labas indieshu filmas, bet biljetes maksaa kaa Latvijaa apmeeram, ljoti daargi man. Teaatris un dejas un izstaades esot ljoti daudz, par ko var noprast, ieluukojoties aviizees, un maakslas galerijas arii daudz. Bet tas viss vairaak uz centru, kur nekaadi nesanaak nokljuut. Stulbi kaut kaa. Jaaiemaacaas buus tur tikt un kaut ko redzeet. Jo man liekas, ka muzeji ir par velti (es gan iipashi ieintereseeta neesmu muzejos) un galerijas arii. Dejas gan laikam ne un teaatri ne tik.

Ljoti interesanti ir skolnieku formasteerpi, kas ir visdazhaadaakajaas kraasaas. Netaalu no ofisa ir sikhu skola, tad nu visi tie skolnieki ar taadiem interesantiem lakatinjiem ap galvu. Meiteneem zilas lentes matos (jo zili teerpi), bet zeeniem tie lakatinji ar taadu copi uz pieres. Taadi te visur. Saakumaa domaaju, ka kaada mode, bet nee, tas pieder pie lietas. Taapat kaa tie turbaani.