ROADTRIP 2 FRANCE, DEC 25 – JAN 03, 2003

 

Šeit tiks ,es ceru, pietiekami daiļrunīgi un skaidri atainots "Jostu Gvardes" ziemassvētku roadtrips uz Franciju,Parīzi. Pasāciens saistīts ar vispasaules kristiešu, jeb Tezē salidojumu. Pasākums sevī ietver 80,000 jauniešu no visas pasaules. Tā kā tik vērienīgs pasākums ietver sevī pamatīgus sagatavošanās pasākumus, vietējās Parīzes un pie-Parīzes draudzes jau sāka gatavoties jauniešu uzņemšanai , sākot no 2002.gada septembra. Šai sakarā jāpiezīmē ka viss tiešām bija Tip Top - vsjo horosho (ceļotāji sapratīs šo joku, kas tika piefiksēts autobusa videoseansa laikaa - klasiskais krievu cino;) ).

Un tātād, 25.decembris. 18-00 paredzēta izbraukšana no Latvijas Pa(i)sta,Rīgā. Tā kā laiks ārā bij visi skurbs, un autobuss kursēja no lielpilsētas zem kodētā nosaukuma- Saldus, un "šoferīsi brauc ļoti lēni", izbraukšana atbīdijās par pusstundu. Tas protams, nemazināja ne manu (Moriss), ne Martineza-Obzo, ne Yancoss ceļotgribēšanu. Pirmā nakts autobusā bija visai mierīga un miegaina, laigan pagulēt busā bija problēmas, kā nekā, tā nebija tik ierastā un iemīļotā ūdensgulta ;) , vēl jāpiebilst, ka relatīvo klusumu autobusā var norakstīt uz latvju kautrīgumu, bija vajadzīga 1 diena, lai visi pluss-mīnuss iepazītos, vismaz noskaidrotu, kā sauc. Autobusā nozīmīga vieta bija stratēģiskajam cilvēkam- Vadimam,Vaģikam,Vaduzam -kā nu kuro reizi viņu saucām, bet gribu atzīmēt, ka jautrs cilvēciņš. Nu un tātad Vadimam bija līdzi aptuveni 10 videokasetes, kuras mēs arī atskaņojām busa videozalonā. Repertuārs bija raibs kā Latvijas etnogrāfiskais sastāvs: komēdija "Saldumiņš" (tika noskatīta 2 reizes, jo ceļojuma laikā aptrūkās vizuālā materiāla un nācās visu sākt no gala;) ), filmas ar Jackie Chan jautrajiem izlēcieniem, bija arī pa kādai romantiskai komēdijai ar Jeff Noroton un jaunizcepto blondo "Guru" zvaigzni. Diezgan interesanta bija arī action filma ar SpiderMan galvenā lomā.

Vēl vēlos pastāstīt par Jostu Komandas vilšanos kad kuluāros sauktā Migrēnas kundze paziņoja,ka autobusa tualetes nav aktivizētas un ja kādam / kādai ir vajadzības nokārtoties/nopūderēt degunu, jautrie šoferīši-brāļi(bro's) jābrīdina 2 stundas iepriekš. Attieksme necilvēcīga, bet paldies Dievam, veselais saprāts jēma virsvadību pār emocijām un laika gaitā šī situācija šķita tikai normāla. Pie autobusa bonusiem vēl jāpieskaita iespējamība sildīt ūdeni un taisīt tējas/kapijas/zupiņas. Jāpiezīmē ka autobuss mums bija 2-stāvīgs un ūdens ap's atradās 1.stāvā kur sēdēja tā sauktie "runas vīri" (Jostas un līdzīgi domājoshie bija 2.stāvā- kā sacīt - tuvāk "griestiem"..hehe) un tātad bieži vien ūdens jau bija beidzies, kad Jostas bija apjozuši jostas un uzmetuši bļinu lai uztaisītu sen gribēto sauso kitajozu zupīti. Tradicionālais teksts no Jāņa B (nejaukt ar varoni "Bon Jovi") pusēs bija: ūdens ir tikko ieliets, un tam ir jāvārās. Nu ko- laikam jau tā bija skurbā patiesība.

Pirmā mūsu vērā ņemamā pietura , ja pareizi atceros bija 27.decembrī, un tas bija- Varšavā. Tur mūs izlika no autobusa uz 8 stundām, lai apskatam pilsētu. Netika ņemts vērā faktors, ka temperatūra laukā bija -26 grādi un tā bija svētku diena, kas nozīmē, ka visas kafejnīcas/mārketi un citādas izklaides vietas bija slēgtas. Tā nu mēs pārsaluši līdz kaulu smadzenēm klīdām pa aukstajām Varšavas ielām, uz ielām faktiski arī nebija neviena cilvēka. Aizklīdām līdz tā sauktajai "staroje mesto", kas laikam bija tjipa Vecriiga viņiem, bet arī tur vienīgais veikals bija ļoti mazs pārtikas ūķis, nu tur arī nedaudz iepirkām paiku. Brīdi vēlāk uzdūrāmies uz vaska figūru muzeju (Martinez, kad Tu atdosi manas bildes? Es saprotu,ka mans foto Tev ir mīļš,bet tomēr…haha) ar kodēto nosaukumu - Gabinets. Vārds "gabinets" iesakņojās mūsu leksikonos un tas varēja apzīmēt tikpat labi solāriju kā arī sirsniņu mājiņu. ;)) Tomēr neskatoties uz to pēc Gabineta apmeklējuma aukstums bija neciešams un pēc 2 stundu bezmērķīgas klīšanas, nolēmām braukāt ar Metro lai nenosaltu un tomēr sagaidītu jauno gadu Francijā ;) Ar lielām grūtībām noskaidrojām, kā jārīkojas Metro pārvados,grūti bija,jo poļu oficieris slikti runāja angļu mēlē, bet mūsu poļu valodas daiļrunība arī nebija izkopta ;). Tā kādu brītiņu pabraukājām ar Metro, gandrīz kā karuseļos ;) Pēc tam veiksmīgi atradām vienu nelielu pasēdēšanas vietu, kas bija kautkas līdzīgs lielam kioskam (tur bija arī galdiņi), kurā vienā stūrī silto gaisu pūta Jotul aparāts. Lai gan tur nebija visai silts, laukā bija -26, tad tur ieksā bija -6 (gandrīz kā vasarā,mums likās tajā brīdī) , mēs uztaisijām līdzpaņemtās sausās zupas un tur arī iestiprinājāmies, kā piedeva tika iemalkots arī poļu siltais aliņš. Tālāk siltajā autobusa otmosā (sauktā arī par "koju" gaisa kameru - jo autobuss mūsu prombūtnes laikā netika vēdināts un gaiss bija stipri iestāvējies ;) ) tika baudīts videofilmu vakars un pamazām tauta gāja pie mieriem, cik nu tas autobusā iespējams. Jāpiezīmē ka aktīvākie svētceļojuma dalībnieki gulēja tieši autobusā uz grīdas ejā, tas apgrūtināja autobusa pieturvietās nokļūšanu nokārtoties, bet piederējās visa pasāciena ekstrēmajā otmosā. Pēc nakts brauciena jutāmies žirgti un aktīvi kā Nātrija Hlorīda savienojums ;) Mums stāvēja priekšā Vācijas iekarošana - Hanoveres pilsētas apskate un 8 stundu brīvais laiks. Lieki teikt, ka brauciens autobusā bija noslāņojis uz mūsu miesām visai paprāvu sviedru koncentrāciju, tapēc pirmais darbs, ko darijām Hanoverē- bija aqua jeb ūdens parka meklēšana. Tas pēc nelielas šķēpu laušanas ar vietējiem iedzīvotājiem tika arī atrasts. Tomēr tas nebija ūdensparks, tradicionālajā izratnē - ar trubām un citiem pribambasiem. Tas bija parasts baseins, ar dažiem tramplīniem, pa kuriem ari pavirpuļojām un ar solārija kabīnēm. Tā kā solo cenas bija visai demokrātiskas (2 euro pa 7 minūtēm) , pagozējāmies arī solārija u/v staros. Patīkams atmofērs, jāpiezīmē. Inčīgi bija,ka tajā solārijā bija poga uz kuras bija uzzīmēta nots, nospiežot to, kabīnē atskanēja Robbie Williams ieaijājošā balss. Labzz! ;) Pēc baseina apmeklējuma paklīdām pa Hanoveri, secinājām, ka cenas ir samērā lētas visām precēm. Hanoveres apmeklejuma gaitā nekas īpašīgi ekstrēms nenotika..a..jā…vienā mājas pagalmā bija uzstādīts stacionārs galda tenisa galds, tāds no akmens, kuru aizstiept nav iespejams, bet var arī spēlēt tenisu. Tas likās inčīgi. Nu un tādā vīzē 19 vakarā bijām atpakaļ pie sava autobusa - izplunčājušies,atpūtušies un gatavi mērot nākamos kilometru tūkstošus.

Vēl piezīmēšanas (atzīmēšanas?) vērts ir fakts/termins , kurš autobusa intelektuāli/muzikālajā (par ko rūpējās Jānis B.) otmosā ir pieminēšanas vērts - tas ir temins "kankars" (copyrights by Dadzizzz). Nezinātājiem paskaidroju, ka šis vārds var nozīmēt pilnīgi jebko, sākot no sava labākā drauga, bet beidzot ar bomzi, kas guļ zem tuneļa.

Ierodamies Francijā. Nevaram uzreiz atrast mūsu tā saukto Welcome place, kur mūs sagaidīs atsaucīgie francūži/letiņi. Apbraucam Parīzei 3 reizes apkārt un tad arī nokļūstam galapunktā, te jāmin Jāņa B artava mērķa sasniegšanā , jo viņš ieraudzīja uz sienas ar asinīm uztrieptu uzrakstu "Welcome to Pizē". Vietājajā bunkuriņā mums tiek dotas komandas un tiekam norīkoti , uz kuru ciematu kuriem jābrauc. Uzreiz mūsu dzidrajās acēs iemirdzējās vilšanās par to,ka dzīvosim 40 km no Parīzes. Bet nu neko, sākumā braucam 30 minūtes ar metro, pēc tam mūs sagaida vietējā ciematiņa draudzes aktīvisti, kuri mūs padzirda ar tēju + tūrista brokastīm un teleportē pa ģimenēm. Vakara gaitās sekoja apgaita pa pilsētiņu/ciematu (Clays…tā nosaukums) , kur secinam ka nav neviena sakarīga krodziņa un disenes, kur uziet gaiss un uzdot virss, tomēr , ja atceramies vēl svaigos samērā notikumus, Jostu "Shwarze Brigade" vienā vakarā - 30.decemberī atrada vietējā labsirža Omāra vadīto Galatasaray krogu, tur nu šis mūs cienāja ar Efes aliņu, un dažādiem ēdieniem. Visas šīs pasēdēšanas rezultātā, 31.decembrī neiebaudījām ne piles alkogola. Spriediet paši par mūsu stāvokli Galatsaray pleisā! ;)) Visam pa vidu bija kādi 4 ceļojumi uz Parīzi, jo pilsēta tiešām ir liela un redzēt ir gana daudz ko. Uzbraucam Eifelī, apskatam Triumfa Arku, apmeklējam Paris St Germain futbola veikalu, ēdam pie Sēnas konservus, dzeram vīnu no 1.5 L pudelēm. Starp citu vīns tur lētāks veikalā par sulu, ko mēs arī tā prātīgi baudījām, izbaudot to uz katras garšas kārpiņas. Jāsaka ka brauciens Eifelī arī nebija rozēm kaisīts, jo rindā bija jāstāv aptuveni 2 stundas, tas bija tik ilgi ka Jānis pat mēģināja no vietājā nigga nopirkt "grasses" jeb "craps" uz ko melniigsnējais agresors atbildējā "no-no,you bastard". Haha. Vēl bija doma apmeklēt Luvras muzeju, bet tur arī bija mežonīga rinda un izlēmām apskatīt Parīzes parkus un dārzus labāk. Vēl noteikti bija jāredz Moulin Rouge, līdz kurai diemžēl arī netikām, tas nebija centrā un laika arī bija par maz.

Principā dienas plāns bija sekojoš katru dienu. No rīta baznīcā lūgšana (Jānis pat vienu dienu bija tādā izmisumā ka uz Migrēnas uzdoto jautājienu : "vai esi gatavs kalpot?", atbildēja: "kas ir jāizdara?"), pēc tam mēs zudām miglā un devāmies apskatīt Parīzi, vakarā tiekamies vēl ar dažiem letiņiem un mērojam 40km atpakaļ uz savu ciematu un ejam pie mieriem.

Beidzot pienāk atpakaļceļš - jā - beidzot,jo Melnajai Brigādei viss pasākums bija apnicis un gribējas vienkārši uziet gaiss Pulcītī vai Cebets pleisā. Autobuss mūs gaidīja pie Triumfa arkas, bet organizatori nebija parēķinājuši ka tur būs 1876 autobusi un ir krietni jāpiepūlas lai atrastu savējo, staigāšana un observēšanās bija ne pa jokam. Labi ka mums komandā ir Obzo! Hehe. Atpakaļceļā bija iekļautas 8 stundas Berlīnē. Tā kā nogurums bija baiss, mēs apmeklējām pāris drēbju veikalus kur iepirkām šādas tādas šmotkas, apmeklējām piparoto Burger King un ienīkām vācu pabā ,kur fenomens!!! , bija jāmaksā par toleti kautkādas kapeikas, bet mēs izlikāmies ka neko nesaprot un nemaksājām. Īstens Jostenieku izgājienzz.

Kad ieraudzijām dzimtās Rīgas torņus , sirdi pārņēma dīvains un patīkams satraukums , bija kolosāli atgriesties dzimatajās vietās un pie mīļajiem cilvēkiem. Nekur nav tik labi kā mājās - banāli, bet fakts!

 

Moriss (ceru ka man pievienojas Martinez un Yancos jeb John B.)

 P.S. Pielikumā bildītes, cerams, ka patiks ;)

Autobusā. Priekšplānā no kreisās Jānis B, Kāsītis ar draudzeni Kristīni. Fonā redzams visā savā modrībā/svaigumā Brigadier Martinez un Marizzz. Janis B rāda pīķa dāmu un like visus savus aktīvus uz to ,ka nākamā zoles pertija būs viņa! Starp citu, viens no pirmajiem kadriem, kad Jānim ir ITALY krekls. Kā par nelaimi virsū ir NAPOLI zīme, bet Janka kā asprātīgs cīkstonis kautko solijās izdomāt lai NAPOLI transformētos uz JUVENTUS….gud lak, bro!

 

Moriss ērti iekārtojie parka zem nosaukuma THE INVALIDES priekšplānā. Patīkams otmoss.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Krogs "Galtasaray". Melnākās notis mūsu ceļojumā…..no comments. Lai runā galds ar EFES PILSEN rotājumu… hehe

Janka: "kas es I un kur es I "

Tematiskā bilde arī iz kroga Parīzes sirdī. Check Out!

 

 

 

 

 

 

Šo bili redzot Jostām nevilšus no apsūbējūšajiem zobiem izlaužas smaids ;) Martinez saka: "Eu, es gribu nofočēties vienatnē, savādāk visur es I ar Janku kopā!". Moriss saka: "Ok " un sāk regulēt objektīvu lai iedabūtu raženo Brigadieri kadrā. Kad viss jau gatavs pēkšņi no Eifeļa torņa augstākā stāva nolec Jānis B un piezemējies veiksmīgi atzīmē nosēšanos ar Victory zīmi! That’s the story,folks.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Martinez norāda uz Ventspils FK slavenākā aizsarga - Landireva Pasāžu. Baumoja ka arī Gaspodiinam Gaspidarovam esot kautkas par godu uzsliets, bet mēs neatradām…nex time, we'll got lucky!

 

 

 

 

 

 

Janka B labi iesilis. Naked pics par gosu Francijas Playboy žurnālam, kur šis karavīrs izpelnijās titulu "Mister Nasty". www.griesti.yo.lv fotoreportieris izmantojot radušos iespēju iemūžina vēsturiskos kadrus! Yo!

 

 

 

 

 

 

Ejam gaiss CLAYS ciematā. No labās- turks Omārs, tad Obzo, Janis B un Moriss. Līdz samaņas zudumam…..

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Parīzes Aquaparks. Fonā japāņu geiša, kurai Obzo samaksāja 2 Eiro, lai viņa pozē…..;)